Komunistiskās partijas manifests - Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa darbs, kurā paustas klasiskā marksisma pamatnostādnes. Pirmo reizi publicēts 1848. gada 21. februārī. Pazīstams arī kā Komunisma manifests un ir viens no ietekmīgākajiem politiskajiem traktātiem, lai gan 170 gadu laikā pierādījis tā neizmantojamību praksē,- pat iznīcinot ap 100 miljoniem "politisko pretinieku", visi komunistiskie režīmi ir bankrotējuši, izņemot tos, kurus balsta kapitālistiskās valstis. Pārfrāzējot Marksu- "kapitālisti labprāt pārdos virvi, kurā pašus kapitālistus beigās pakārs". Manifestā tiek skaidrots kā ar proletariāta revolūcijas palīdzību komunisti pārņemtu varu no buržuāzijas un izveidotu sociālistisku sabiedrību.

Autori

Lai gan Manifesta titullapā tiek norādīts, ka Komunistiskās partijas manifests ir Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa kopdarbs, Engelss 1883. gadā ievadā Manifesta vācu izdevumam norāda, ka būtībā tas ir Marksa darbs un pamatidejas pieder tikai Marksam. Pašā Manifestā ir norādes, ka teksts ir dažādu valstu komunistu kopdarbs.

Mūsdienās šis darbs ir kļuvis par daudzu varas partiju rokasgrāmatu.

Izdošanas vēsture

Komunistiskās partijas manifests pirmo reizi tika izdots 1848. gadā Londonā vācu valodā. Tulkojumu angļu valodā tika izdots 1850. gadā. Laikā no 1872. gada līdz 1890. gadam Manifests tika vairākkārtīgi rediģēts, pievienojot arī jaunu priekšvārdu: 1872. gadā vācu izdevumam, 1882. gadā krievu izdevumam, 1883. gadā vācu izdevumam un 1888. gadā angļu izdevumam. 1888. gada izdevumu tulkoja Semjuels Mūrs (Samuel Moore) un tas joprojām ir visvairāk izmantotais angliskais Manifesta variants.

Saturs

Manifests sastāv no ievada, trim daļām un nobeiguma.

Kārlis Markss un Frīdrihs Engelss izvirza nostādni, ka sabiedrība, izgājusi trīs ekspluatācijas stadijas (verdzību, feodālismu un kapitālismu), beigās nonāks komunismā. Šī nostādne kopā ar ekonomisko determinismu veido vēsturiskā materiālisma koncepciju, kas ir centrālā komunistiskā koncepcija. Tiek uzskatīts, ka kapitālisms ir kļuvis par progresa šķērsli un jāmaina pret proletariāta diktatūru, kas savukārt uzcels sociālistisku sabiedrību. 

Šīs Marksa un Eglesa idejas tika ideoloģisko attīstītas valstī, kurā tika īstenots valsts apvērsums un pie varas nonāca boļševiki-sociālisti-komunisti. Ļeņins plaši izvērsa komunisma ideoloģiju savos darbos.

Marksa mācības pamatā ir pretstatīti kapitālisti un proletariāts. Un tomēr, abi teorētiķi nespēja paredzēt, ka parādīsies trešā šķira, kura kļūs var valdošo - birokrātijas vai ierēdniecības buržuāzija, kuras rokās ir koncentrētas visas varas sviras.