Latvijas iekšpolitiku satricina starptautisks skandāls - Rīgas lidostā, pēc atgriešanās no komandējuma vai atvaļinājuma ( 20. februāra preses konferencē pats Rimševičs divreiz par to runā un katrā pieminēšanas reizē nosauc citu prombūtnes iemeslu), tiek aizturēts Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Notiek kratīšana gan Latvijas bankā, gan dzīves vietā Langstiņos. 
Iepriekšējā dienā, t.i. piektdienā, 17.februārī tika aizturēts plaši pazīstams uzņēmējs Māris Martinsons, bet vēl pirms tam - 16.februārī no apcietinājuma atbrīvots Latvijas ietekmīgākais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, iemaksājot divu dienu laikā sagādāto drošības naudu 500.000.-eiro.

Šī ir lielākā drošības nauda Latvijas tiesu sistēmas vēsturē. Tās izcelsme publiski atklāta netiek, taču apskaužams ir ātrums, kādā tas izdevās. Katrā ziņā, visās pēdējo laiku labdarības akcijās slimiem bērniem un vēža slimniekiem ne tuvu neizdevās savākt šādu summu. 

Līdz šim šī ir viena no lielākajām tiesas noteiktajām drošības naudas summām. Iepriekšējas samaksātās drošības naudas rekords piederēja kukuļņemšanā apsūdzētajam bijušajam „Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kuru no apcietinājuma atbrīvoja pret 400 000 eiro, savukārt, 2006.gadā par aizturētā Ventspils mēra Aivara Lemberga atbrīvošanu no apcietinājuma tiesa sākumā noteica drošības naudu miljona latu jeb vairāk nekā 1,4 miljonu eiro apmērā, vēlāk to samazinot līdz 800 000 latu  jeb aptuveni 1,13 miljoniem eiro. Taču šī summa netika samaksāta, jo advokāti to pārsūdzēja, drošības nauda kā alternatīva apcietinājumam tika atcelta, un vēlāk Lembergu no apcietinājuma atbrīvoja.

Ilmārs Krūms tika izlaists jau 2017.gada 26.jūlijā, mainot drošības līdzekli.

Latvijas mediju tīklos ik pa brīdīm parādās kāda atsauce no aizokeāna, kas skaļāko atreferētāju vidē parasti tiek uztverts samērā nekritiski, ar kādu nezināmas kompetences komentāru par banku skandālu Latvijā. Dzirdamas izmisuma kapitulējošas balsis, ka viss, beigas - mums vajag amerikāņu palīdzību un izmeklēšanu (Saeimas aizsardzības komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis), gan arī Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš mēģina atgādināt panikā esošajam politiķim un citiem panikas cēlājiem, ka sadarboties izmeklēšanā ar citu valstu dienestiem vajag, bet tas jādara pašiem, jo esam suverēna valsts. Publiskā telpā šobrīd nav grūti komentēt notiekošo, jo visas neskaidrās vietas var aizvietot ar komentāriem par Kremļa īpašajām interesēm un plānoto darbību.

Apcietinājumu Sprūdam, Ilmāram Krūmam un Durevskim Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli piemēroja 2017.gada 9.jūnijā. Tai dienā tika apcietināts arī finansists Jorens Raitums, kuru policija jau pēc pāris dienām atbrīvoja, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli. citā prokuratūras izmeklētā kriminālprocesā par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos starp aizdomās turētajiem ir Māris Sprūds, viņa dzīvesbiedre maksātnespējas procesa administratore Ilze Gulbe, kā arī kādreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis, tiesnesis Raimonds Buls. Lietā apsūdzēti arī būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms, uzņēmējs Guntars Slišāns, kā arī Īrijas pilsonis, uzņēmējs Timotijs Kellijs.

Personu loks, kuru saista ar pieminētajiem, ir krietni lielāks, un, iespējams, izmeklēšanas rezultātā daudzmaz viss sastāsies savās vietās. (Materiāls tiks papildināts).

Zīmīgi, ka pret Latvijas bankas vadītāju pretenzijas ceļ Norvik banka. CItā gadījumā, ja viena no komercbankām nonāktu šādā konfrontējošā situācijā ar valsts banku, tai nebūtu nekādu cerību, bet šajā gadījumā no pārsteidzīgas rīcības attur Norvik bankas Padomes sastāvs - 

- priekšsēdētājs -  vairākuma akcionārs Grigorijs Guseļņikovs,

- padomes priekšsēdētāja vietnieka amatā ievēlēts bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

- padomes loceklis - tiesību zinātņu doktors Augusts Gustavs Pauls Hannings - profesionālā karjeru bijusi saistīta ar Vācijas (VFR) Iekšlietu ministriju, šīs valsts izlūkdienesta vadītājs un Iekšlietu ministrijas Valsts sekretārs,

- Igors Smoļins un Pīters Maikls Odincovs ( kurš varētu būt kādreiz bijis vienkārši Pjotrs Mihails).

Ja trīs krievu izcelsme baņķierus histēriskajā Latvijas publiskajā telpā viegli pataisīt par Kremļa aģentiem un Krievijas bandītiem, tad ar abiem respektablajiem kungiem šitāds numurs tik viegli cauri neiet.

Ir zināms, ka domstarpības ar LB šī banka mēģinājusi risināt kopš 2017.gada septembra. Zīmīgi, ka ap šo laiku parādījās līdzīga informācija arī no ABLV - bankai esot vienas ietekmīgas, ar pieminētām personām saistītas grupas,  "uzbrauciens", mākslīgi radot domstarpības ar FKTUK, pieprasot ievērojamu maksu, lai banku liktu mierā. Juridiski to apzīmē par reketu. Personāži - līdzīgi.

Tikmēr nav neviena, kurš spētu apturēt histērisko ņemšanos mediju telpā un sociālos tīklos. Ir neticami daudz dīvana ekspertu, kuri ir redzējuši kādu trilleri vai intrigu seriālu. Visiem ir kategorsks viedoklis, kas un kā jādara izmeklētājjiem. Notiek nepieredzēta iejaukšanās izmeklēšanas iestāžu darbā, tajā iesaistoties dažāda ranga politiķiem un amatpersonām.

Tiek pieprasīta krimināllietas publiska apspriešana, un vārgās iebildes, ka tas varētu traucēt izmeklēšanai, tiek apietas tiešā ēterā ar spiedienu intervējot personas, kurām vajadzētu dot liecības un izmeklēšanas interesēs vienkārši par to klusēt. Iesaistito personu advokāti var ērti iekārtoties pie TV ekrāna, klausīties, analizēt un betonēt ceļu uz lietas izgāšanos.
Latvijas sabiedriskā TV sarīkotās diskusijas par lietas izmeklēšanu ir vairāk nekā traģiskas.
Premjera iebildes, ka nevajag traucēt izmeklēšanai, nevienu neinteresē.

Apmēram pēc gada tiek izlaista grāmata "Bailes-3", kuras autors(-i) tieši norāda, ka bankas vadītājs ir ļoti pamatīgi izmantojis savu ietekmi. Ilmārs Rimšēvičs savus komentārus par grāmatā rakstīto pagaidām nav sniedzis.

Neliels kopsavilkums par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu

• KNAB priekšnieks Jēkabs Straume jau paziņojis, ka izmeklēšana sākta 15. februārī. Jau nākamajā dienā KNAB veica kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un mājās Langstiņos. Rimšēviča mobilais tālrunis tobrīd esot bijis izslēgts vai atradās ārpus uztveršanas zonas.
• Drīz vien parādījās neoficiāla informācija, ka dienu pirms kratīšanām Rimšēvičs devies atvaļinājumā un aizbraucis uz Spāniju. Vēlā sestdienas, 17. februāra, pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēdās lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriezās Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā jau gaidīja KNAB darbinieki.
• Uz nopratināšanu Latvijas Bankas prezidentu atved viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš. Plkst. 18 sāktā nopratināšana KNAB telpās ilgst garas stundas.
• Naktī uz svētdienu, 18. februāri, ap plkst. 1.30 KNAB pagalmā novērota lielāka rosība – Rimšēvičs ar KNAB transportlīdzekli tiek aizvests no nopratināšanas telpām. Tādējādi Latvijas Bankas prezidents KNAB telpās bija pavadījis vairāk nekā septiņas stundas.
• Vēlāk par Rimšēvičam KNAB piemēroto aizturētā statusu medijus informē Ministru prezidents Māris Kučinskis. Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19.februārī, izsludināta Ministru kabineta ārkārtas sēde.
• Turpinoties ažiotāžai ap Rimšēviču, KNAB paziņo, ka nelūgs tiesai apcietināt Latvijas Bankas prezidentu. Tas tiek skaidrots ar likumu, kas paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu.
• Tobrīd ar advokāta Saulveža Vārpiņa palīdzību sabiedrībai tiek nodota vēsts, ka Rimšēvičs aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu. Tiek piebilsts, ka aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.
• KNAB turpina izmantot likumā noteikto kārtību un patur Rimšēviču īslaicīgās aizturēšanas izolatorā arī naktī uz pirmdienu. Advokāts tobrīd nevarēja sniegt informāciju par aizturēšanu un KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām.
• Pirmdienas rītā arvien vairāk tiek šķobīts Rimšēviča ieņemtā amata krēsls. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens paziņo, ka Latvijas Bankas prezidenta palikšana amatā būs smags jautājums Latvijas reputācijai. Līdz tam par notiekošo izteicās arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un ministru prezidents Māris Kučinskis.
• Tuvojoties KNAB izsludinātajai preses konferencei, advokāts Saulvedis Vārpiņš paziņo, ka Rimšēviču varētu atbrīvot šovakar, kam varētu sekot speciāla preses konference, iespējams, ar Rimšēviča piedalīšanos.
• Savukārt mirkli pirms jau pieminētās preses konferences Vārpiņš paziņo, ka par Rimšēviču kāds tuvs draugs ir iemaksājis 100 000 eiro noteikto drošības naudu. KNAB sola pārbaudīt tās izcelsmi.
• Preses konferencē KNAB un Valsts policijas pārstāvji norāda, ka uzreiz pēc izolatora atstāšanas Rimšēvičam tiks noteikts aizdomās turamā statuss par kukuļņemšanu. Tā apmērs lēšamas ap 100 000 eiro. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās pēc Krimināllikuma 320. panta (4) daļas – par kukuļņemšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa vai valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, vai ja kukulis pieņemts pēc tā izspiešanas. KNAB priekšnieks nekomentē pārējos grupas dalībniekus, vien norādot, ka notiekošais nav saistīts ar kādu no Latvijā strādājošām kredītiestādēm.
• KNAB uzsākto izmeklēšanu ministru prezidents Māris Kučinskis nodēveja par nesaudzīgas cīņas uzsākšanu pret mahinācijām finanšu sektorā. No valdības puses viņš apliecināja pilnīgu uzticēšanos KNAB.
• Tikmēr korporatīvo finanšu uzņēmuma “Prudentia” partneris Ģirts Rungainis izteicās, ka notiekošais varētu būt arī grandioza provokācija, piebilstot, ka pagaidām trūkst informācijas, lai to izvērtētu. Eksperts vēl sacīja, ka centrālās bankas prezidenta aizturēšanai ir nepieciešams ļoti nopietns pamats.
• Neilgi pirms plkst. 18, kad tuvojās 48 stundu aizturēšanas termiņa beigas, TV Ziņas informēja, ka Rimšēvičs no aizturēšanas izolatora aizvests uz KNAB ēku. Advokāts Vārpiņš pirms tam paguva norādīt, ka Rimšēvičs drīzumā tiks atbrīvots, kam sekos preses konferences sasaukšana.
• Latvijā notiekošajam visai cieši seko līdzi arī pasaules mediji, un daudzi raksti nebūt nav glaimojoši. Daudzviet minēts, ka šīs vēstis kaitē kā Latvijas, tā Centrālās bankas tēlam.
• Pēc drošības naudas – 100 000 eiro – iemaksāšanas, ko paveicis kāds Rimšēvičam labs draugs, un 48 stundu termiņa beigām Latvijas Bankas prezidents oficiāli tiek atbrīvots no izolatora. Tiesa gan, īpaši plašos un izvērstos komentāros viņš neizplūst, vien piebilstot, ka 20. februārī notiks preses konference.
• Neraugoties uz KNAB iepriekš veikto kratīšanu Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos, kā arī nopratināšanu un izvirzīto aizdomās turamās personas statusu, Latvijas Bankas prezidents vēl joprojām norāda, ka viņš nav vainīgs.
• Tad sekoja visai skaļi paziņojumi no “Norvik Bankas” īpašnieku un pārstāvju puses. Bankas lielākais akcionārs Grigorijs Guseļņikovs intervijā aģentūrai AP paziņoja, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes.
• Notiekošajā atkal sāk parādīties nesen no Rīgas Centrālcietuma pret rekordlielo – 500 000 eiro – drošības naudu izlaistā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda vārds. Advokāts Jānis Rozenbergs gan norāda, ka viņam nav informācijas, ka klients būtu iesaistīts kriminālprocesā, kas sākts pret Rimšēviču, vai kriminālprocesā par iespējamo kukuļu izspiešanu no “Norvik bankas” lielākā akcionāra.
• Pirmdienas izskaņā Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Guseļņikovs tviterī komentēja, ka “agrāk vai vēlāk bija jānotiek arestiem banku pārvaldes sektorā”. Rakstot par Rimšēviča aizturēšanu, baņķieris norādīja, ka “25 gadi pie varas un 25 gadi, kad Eiropas Savienības un NATO valstī notikuši skandalozi banku bankroti un industriāla naudas atmazgāšana. Tie nebūtu iespējami bez regulatora aizsardzības”.
• Savukārt Briselē esošie Eiropas Savienības finanšu speciālisti no striktiem komentāriem izvairās, sakot, ka šis ir īpaši sensitīvs temats. Rimšēvičam izvirzītās apsūdzības gan plaši apspriestas ES finanšu ministru sanāksmē. Norādīts, ka patlaban notikušais ir Latvijas iekšējā problēma.
• Ar savu viedokli dalījies publicists Lato Lapsa, uzsverot, ka notiekošais ir nopietnākais organizētais uzbrukums Latvijas valstij kopš tās neatkarības atjaunošanas. Lapsa izklāsta vairākas sazvērestības teorijas, kā arī Latvijas finanšu skandālu kopsakarības.
• Otrdienā, 20. februārī, sasauktajā preses konferencē Rimšēvičs atklāj, ka ar KNAB uzsākto izmeklēšanu saistītie notikumi sākušies vēl 2013. gadā. Daudz tiek pieminēts un locīts “ABLV Bank” un “Norvik Banka” vārds, kā arī Guseļņikova aktīvie centieni ietekmēt Latvijas Bankas prezidenta lēmumus un rīcības. Kriminālprocesu Rimšēvičs un Vārpiņš nekomentēja.
• TV3 Ziņām paralēli izdevās uzzināt Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa nostāju. Komentējot Rimšēviča iesaistīšanu korupcijas skandālā, prezidents norādīja, ka “sagaida ātru izmeklēšanu par Rimšēviča kukuļprasīšanu”.
• Rimšēvičs preses konferencē akcentēja savu nevainību, kā arī visu notiekošo nodēvēja par nomelnošanas kampaņu. Viņš arī nav gatavs atstāt pašreiz ieņemamo amatu, norādot, ka viņš būšot gana noderīgs gan “Norvik Bankas” tiesvedībā pret Latvijas valsti par 200 miljonus eiro piedzīšanu, gan finanšu sektorā kopumā. Rimšēvičs arī atzina, ka šā gada janvārī viņam tika izteikti nošaušanas draudi.
• Latvijas Bankas prezidents noliedza arī “ciešo draudzību” ar vairākiem ietekmīgiem cilvēkiem no Krievijas. Savukārt medijos publicēto bildi, kurā viņš redzams kādā saviesīgā pasākumā, Rimšēvičs un advokāts Vārpiņš nodēvējuši par iespējamu falsifikāciju.
• Vecrīgas ielās jau gadu iepriekš parādījās runas par to, ka:
  - Rimšēvičs ilgstoši no bankām par "jumtošanu" caur trešajām personām saņem regulāru ikmēneša atlīdzību un "ABLV banka", uzskatot sevi par lielāko nacionālo banku un tādējādi cerot uz valdības atbalstu, uzsāks savu cīņu pret šādu "kārtību";
  - naudas piedzinēju maksātnespējas administratoru aprindās sākusies pamatīga cīņa par "ABLV' bankas likvidācijas uzsākšanu un tās rīcībā esošo līdzekļu sadali. Politisku atbalstu šim procesam nodrošināšot Jaunā Konservatīvā Partija.

Izmantoti Skaties.lv dati