Juris Pūce atbrīvo no amata Nilu Ušakovu

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
1Notikumu saraksts
Datums:
05.04.2019
Papildu lauki

VARAM ministrs, politiskās partijas "Attīstībai Par!" līderis Juris Pūce izdevis rīkojumu par sava politiskā konkurenta, kādas citas politiskās partijas - "Saskaņa" līdera, Rīgas Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atbrīvošanu no amata.

Ziņa parādījās pusnaktī.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.1-2/49

Rīgā 2019.gada 4.aprīlī

Par Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmo daļu atstādinu Nilu Ušakovu no Rīgas domes (turpmāk – Dome) priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par likumos noteikto pienākumu nepildīšanu un šādiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

[1.] Likumos noteikto pienākumu nepildīšana un normatīvo aktu pārkāpumi, kurus Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir pieļāvis kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas satiksme" (turpmāk – Rīgas satiksme attiecīgā locījumā) kapitāla daļu turētāja pārstāvis

[1.1.] Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžets ir apstiprināts ar Domes 2016.gada 20.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.231 (prot. Nr.85, 4.§) "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.231).1

Ar Domes 2017.gada 21.jūnija saistošajiem noteikumiem (prot Nr.95, 1.§) Nr.262 "Grozījumi Rīgas domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu"" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.262)2 Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā 2017.gadam 4.sadaļā "Finansēšana" no pamatbudžeta noteikts ieguldījums pašu kapitālā Rīgas satiksmei 8 800 000 euro apmērā.3 Paskaidrojuma raksta par grozījumiem Domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu" 16.lapā saistībā ar skaidrojumu par pašvaldības budžeta finansēšanas daļu norādīts, ka ir precizēts budžeta līdzekļu atlikums gada sākumā no 31 720 858 euro uz 92 391 718 euro, pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības 2016.gada konsolidēto pārskatu par budžeta izpildi. Aizņēmums 1 486 087 euro apmērā tiks piesaistīts 2016.gadā uzsāktajiem un pārejošajiem objektiem – ielu seguma atjaunošanai. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Mežaparka Lielā estrāde" rekonstrukcijai papildu aizņēmums 3 805 318 euro un Rīgas satiksmei ieguldījums pašu kapitālā 8 800 000 euro Rīgas satiksmes 2017.gada 8.jūnija valdes sēdes protokolu Nr.8.4 Paskaidrojuma rakstu ir parakstījis Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Ar Domes 2017.gada 15.novembra saistošajiem noteikumiem (prot Nr.11, 132.§) Nr.11 "Grozījumi Rīgas domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu"" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.11)5 Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā 2017.gadam 4.sadaļā "Finansēšana" no pamatbudžeta noteikts ieguldījums pašu kapitālā Rīgas satiksmei 9 632 000 euro apmērā, kopā 2017.gadā 18 432 000 euro apmērā.6 Paskaidrojuma raksta par grozījumiem Domes 2016.gada 20.decembra saistošajos noteikumos Nr.231 "Par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžetu" 17.lapā saistībā ar skaidrojumu par pašvaldības budžeta finansēšanas daļu norādīts, ka veikti ieguldījumi pašu kapitālā Rīgas satiksmei 9 632 000 euro apmērā, pamatojoties uz Rīgas satiksmes 2017.gada 31.oktobra valdes sēdes protokolu Nr.17.7Paskaidrojuma rakstu ir parakstījis Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Tādā veidā saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada konsolidētā kopbudžeta informāciju un paskaidrojošajiem dokumentiem, kas apstiprināti Domes sēdēs, 2017.gadā kopējais Rīgas pilsētas pašvaldības ieguldījums Rīgas satiksmes pašu kapitālā kopā sastāda 18 432 000 euro.

Likuma par budžetu un finanšu vadību 30.panta trešajā daļā noteikts, ka pašvaldības konsolidēto gada pārskatu iesniedz Valsts kasei līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.maijam saskaņā ar normatīvajos aktos par gada pārskatiem noteikto kārtību. Pašvaldības gada pārskatam pievieno zvērināta revidenta ziņojumu.

Saskaņā ar Valsts kases tīmekļa vietnē pieejamo informāciju Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskats parakstīts 2018.gada 26.martā un pieņemts 2018.gada 7.maijā. Gada pārskatu parakstījis Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumu Nr.1115 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" (spēkā līdz 2018.gada 30.jūnijam) 77.4.apakšpunktu pašvaldības sagatavo pārskatus par pamatbudžeta izpildi, par speciālā budžeta izpildi un par ziedojumu un dāvinājumu izpildi un aizpilda:

77.4.1.ieņēmumu un finansēšanas sadaļu – kopā pašvaldībai pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām;

77.4.2. izdevumu sadaļu – katrai funkcijai un apakšfunkcijai atbilstoši normatīvajiem aktiem budžetu klasifikācijas jomā, norādot izdevumu ekonomiskās kategorijas pilnā apmērā atbilstoši normatīvajos aktos budžeta jomā noteiktajām klasifikācijām.

Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapu Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi", konstatējams, ka veidlapas 5453.rindā postenī "Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijasar budžeta klasifikācijas kodu F55010013 iegrāmatoti 19 232 000 euro. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumu Nr.875 "Noteikumi par budžetu finansēšanas klasifikāciju" (turpmāk – MK noteikumi Nr.875) 1.punktu šie noteikumi nosaka budžetu finansēšanas klasifikāciju, kuru piemēro normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteikto budžetu plānošanā, uzskaitē un pārskatu sagatavošanā. MK noteikumu Nr.875 5.2.apakšpunktā noteikts, ka klasifikācijas koda otrā zīme apzīmē darījumu iedalījumu finanšu instrumentu kategorijās, proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr.875 5.2.6.apakšpunktu kategorija F50010000 "Akcijas un cita līdzdalība pašu kapitālā" ietver ieguldījumu kapitālos, tas ir, akciju vai daļu darījumu neto vērtību, kura neietver vērtību ietekmējošās izmaiņas. MK noteikumu Nr.875 5.3.apakšpunktā noteikts, ka klasifikācijas koda trešā zīme apzīmē apakškategoriju iedalījumu, proti, saskaņā ar MK noteikumu Nr.875 5.3.4.apakšpunktu apakškategorija F55010000 "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā, neskaitot kopieguldījumu fondu akcijas, un ieguldījumi starptautisko organizāciju kapitālā" ietver ieguldījumu darījumus komersantu pašu kapitālā (tai skaitā akciju un daļu ieguldījumu darījumus komersantu kapitālā), neskaitot kopieguldījumu fondu akcijas un atsevišķi nodalot iegādes un pārdošanas darījumus, kas summā veido darījumu neto vērtību, kura neietver vērtību ietekmējošās izmaiņas. Šajā grupā norāda ieguldījumus pamatkapitālā, nodalot līdzdalības radniecīgo un asociēto komersantu kapitālos, ieguldījumus biržās kotētu un biržās nekotētu komersantu kapitālos, kā arī ieguldījumus starptautisko organizāciju kapitālā. Saskaņā ar MK noteikumu Nr.875 5.9.3.apakšpunktu klasifikācijas koda devīto zīmi piemēro, nosakot apakškategorijas "Akcijas un cita līdzdalība komersantu pašu kapitālā, neskaitot kopieguldījumu fondu akcijas, un ieguldījumi starptautisko organizāciju kapitālā" iedalījumu: (devītā zīme 3) "Līdzdalība radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akciju sabiedrības" ietver pārējo ieguldījumu darījumus (atsevišķi nodalot iegādes un pārdošanas darījumu vērtību, kura neietver vērtību ietekmējošās izmaiņas) finanšu ieguldījumiem radniecīgo komersantu kapitālos, kas nav akciju sabiedrības.

Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapu Nr.2 – NP "Naudas plūsmas pārskats" konstatējams, ka veidlapas 62.rindā ar kodu B.2.5. pie posteņa ar nosaukumu "Līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā, akciju un vērtspapīru iegāde" pamatbudžeta kolonnā iegrāmatoti 19 232 000 euro.8

Kā izriet no skaidrojuma valsts konsolidētajam naudas plūsmas pārskatam, ieguldījumu darbības naudas plūsma veidojas no aktīvu iegādes, kas paredzēti budžeta iestāžu funkciju nodrošināšanai, ienākumu gūšanai un naudas plūsmas radīšanai nākotnē, un no šādu aktīvu pārdošanas. Ieņēmumos vai izdevumos no ieguldījumu darbības uzskaita naudas līdzekļus:

• par valsts un pašvaldību budžeta iestāžu ieņēmumiem vai izdevumiem, kas saņemti par pamatlīdzekļu, nemateriālo ieguldījumu un citu ilgtermiņa aktīvu pārdošanu vai samaksāti par pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu izveidošanu vai iegādi;

• par valsts un pašvaldību budžetu iestāžu ieņēmumiem vai izdevumiem, kas saņemti vai samaksāti par līdzdalību kapitālsabiedrību kapitālā;

• par valsts budžeta finanšu uzskaites ieņēmumiem vai izdevumiem no parāda vērtspapīru pārdošanas un ieguldījuma vērtspapīru iegādes, kapitāla daļām citos uzņēmumos (izņemot tos, kas iekļauti naudas plūsmas pārskatā kā naudas ekvivalenti, kā arī tos, kas iegādāti tirdzniecības nolūkā). Ieņēmumus vai izdevumus, kas saņemti vai samaksāti par atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tai skaitā nākotnes darījumu līgumiem (fx forward), mijmaiņas līgumiem (CCIRS), izņemot gadījumus, kad ar tiem saistītie saņemtie maksājumi uzrādīti kā finansēšanas darbības naudas plūsma.9

Iepazīstoties ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapu Nr.7-1. "Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats", konstatējams, ka veidlapas 17.rindā ar finansēšanas klasifikācijas kodu F55 01 00 03 Rīgas satiksmei kolonnā "Darījumi (+,-)" iegrāmatots palielinājums 18 432 000 euro. Veidlapas 19.rindā redzams, ka ar šo pašu finansēšanas klasifikācijas kodu iegrāmatots palielinājums 800 000 euro sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Rīgas veselības centrs".10 Minēto palielinājumu summu kopsumma veido Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata veidlapā Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi" un veidlapā Nr.2 – NP "Naudas plūsmas pārskats" konstatēto iegrāmatojumu attiecīgi – postenī "Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas" un postenī "Līdzdalības kapitālsabiedrību kapitālā, akciju un vērtspapīru iegāde" kopsummu – 19 232 000 euro.

Eiropas Savienības terminu vārdnīcā termins "ieguldījums" tiek definēts kā naudas ieguldīšana resursos (piemēram, ēkās), akcijās, depozītos u. c. veidos, lai palielinātu naudas vērtību un gūtu ienākumus.11

Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada pārskata skaidrojumā norādīts, ka uz 2017.gada 31.decembri ilgtermiņa finanšu ieguldījumi radniecīgo un asociēto kapitālsabiedrību kapitālos novērtēti pēc pašu kapitāla metodes, pamatojoties uz pēdējiem auditētajiem kapitālsabiedrību finanšu pārskatiem, pēc piesardzības principa papildus atzīstot tekošā gada zaudējumus saskaņā ar operatīvajiem datiem. Tekošā gada peļņa saskaņā ar operatīvajiem datiem netiek atzīta. Pamatojoties uz Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību, kurās Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder kapitāla daļas, iesniegtajiem finanšu pārskatiem, ir veikta ikgadējā ieguldījumu pārvērtēšana pēc pašu kapitāla metodes uz auditēto pārskatu datiem par 2016.gadu un aktīvu novērtēšana ar piesardzības principu par plānotajiem zaudējumiem 2017.gadā, saskaņā ar operatīvās informācijas datiem par pašu kapitāla izmaiņām, 2017.gadā kopsummā ir samazinājusies par 10 469 181 euro, no kuriem līdzdalība Rīgas satiksmē ir samazinājusies par 18 343 599 euro. Pārskata gadā Rīgas pilsētas pašvaldība veikusi ieguldījumus radniecīgo kapitālsabiedrību pamatkapitālā kopsummā EUR 2 307 600 un pašu kapitālā kopsummā par EUR 18 432 000, tai skaitā, Rīgas satiksmē ieguldīti nekustamie īpašumi EUR 474 900 vērtībā un pašvaldības naudas līdzekļi EUR 18 432 000 vērtībā, kurus Rīgas satiksme ir iekļāvusi tekošā perioda pelņas un zaudējumu aprēķinā. Lai patiesāk atspoguļotu darījumu būtību, pārskatā šī summa ir uzrādīta kā darījumu palielinājums un attiecīgi koriģēts kapitālsabiedrības peļņas vai zaudējuma rezultāts par 2017.gadu, kas atspoguļots veidlapas Nr.7-1 "Līdzdalības radniecīgo kapitālsabiedrību kapitālā izmaiņu pārskats" ailē "Pārvērtēšana(+,-)/ vērtības samazinājums(+,-).12

Rīgas satiksmes konsolidētais gada pārskats par 2017.gadu apstiprināts Rīgas satiksmes dalībnieku sapulcē 2018.gada 22.maijā, protokols Nr.2. Dalībnieku sapulces protokolu parakstījis Nils Ušakovs.

Iepazīstoties ar Rīgas satiksmes konsolidētā gada pārskata par 2017.gadu Finanšu pielikuma 2.daļu, konstatējams, ka (5) sadaļā "Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi" 2017.gadā norādīts finansējums no pašvaldības budžeta 1), 2 – 18 432 000 euro apmērā. Paskaidrojumā norādīts, ka:

1) saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr.262 Rīgas satiksmei piešķirts papildus finansējums iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai 8 800 000 euro apmērā;

2) saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem Nr.11 Rīgas satiksmei piešķirts papildus finansējums iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai 9 632 000 euro apmērā;

Tādējādi secināms, ka:

kaut arī

saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada konsolidētā kopbudžeta informāciju un paskaidrojošajiem dokumentiem, kas apstiprināti Domes sēdēs, Domes deputātiem balsojot, 2017.gadā Rīgas pilsētas pašvaldība ieguldījusi Rīgas satiksmes pašu kapitālā 18 432 000 euroun 2017.gada pārskata veidlapā Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi" atspoguļojusi tos iegrāmatojumā ar budžeta klasifikācijas kodu F55010013 "Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas",

turpretī

Rīgas satiksme šos finanšu līdzekļus 2017.gada pārskatā atspoguļojusi kā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, skaidrojot tos kā pašvaldības piešķirto papildus finansējumu iepriekšējo periodu zaudējumu segšanai,

kas tādā veidā neatbilst pēc būtības

ne Saistošo noteikumu Nr.231 1.pielikumā (Saistošo noteikumu Nr.262 un Saistošo noteikumu Nr.11 redakcijā) "Rīgas pilsētas pašvaldības konsolidētais budžets 2017.gadam" atspoguļotajai informācijai,

ne saskaņā ar Domes veiktajā grāmatojumā pārskatā par budžeta izpildi, kas ir kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas, atspoguļotajam mērķim, kam pašvaldības finanšu līdzekļu pārskaitījums ticis veikts.

Juridiskajā literatūrā izlasāms, ka sabiedrības pašu kapitāls ir grāmatvedības uzskaitē lietots jēdziens, ar ko saprot starpību starp sabiedrībai piederošajiem aktīviem un parādsaistībām. Pašu kapitāla avoti, kas to veido, ir sabiedrības pamatkapitāls, daļu uzcenojums, rezerves (obligātās vai brīvprātīgi izveidotās) un nesadalītā peļņa. Atsevišķās ārvalstu tiesību sistēmās (piemēram, Zviedrijā) atzīst un regulē dalībnieku tiešus ieguldījumus sabiedrības pašu kapitālā vai arī tādi nav tieši aizliegti un nerada nodokļu sekas (piemēram, Igaunijā), tādēļ bieži tiek pielietoti praksē, risinot situācijas, kad nepieciešams uz laiku novērst pašu kapitāla vai apgrozāmo līdzekļu problēmas. Taču Latvijas tiesību sistēmā tieši ieguldījumi nav regulēti. Izvērtējot piemērojamās tiesību normas, jāsecina, ka sabiedrības dalībnieku finanšu atbalsts, neradot nodokļu konsekvences, pieļaujams tikai, veicot Komerclikumā (turpmāk – KcL) regulēto ieguldījumu sabiedrības pamatkapitālā (pamatkapitāla palielināšana) vai uz laiku piešķirot sabiedrībai aizdevumu. Pēdējais risinājums ir noderīgs gadījumā, ja nepieciešams risināt īslaicīgas apgrozāmo līdzekļu problēmas vai piesaistīt papildu finanšu līdzekļus attīstības plānu realizācijai un dalībniekiem saņemt atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem procentu maksājuma veidā. Tomēr aizdevumu piešķiršana nerisina pašu kapitāla problēmas. Tā kā tiešas iemaksas pašu kapitālā likumā nav regulētas, pie tam, ņemot vērā tiesu praksi, no uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanas viedokļa tiešas dalībnieku iemaksas pašu kapitālā (rezervēs) var tikt vērtētas kā dāvinājums, tad vienīgais leģitīmais dalībnieku ieguldījumu veids ir pamatkapitāla palielināšana KcL paredzētajā veidā un kārtībā.13

No Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra prakses izriet, ka nauda, kas iemaksāta sabiedrības kontā pirms dalībnieka lēmuma, nevar tikt uzskatīta par naudu, kas iemaksāta pamatkapitāla palielināšanas ietvaros, pamatojoties uz dalībnieka lēmumu atbilstoši pamatkapitāla palielināšanas noteikumiem. Nauda, ko sabiedrības dalībnieks iemaksā sabiedrības kontā pirms lēmuma par pamatkapitāla palielināšanu pieņemšanas, ir uzskatāma par dalībnieka aizdevumu sabiedrībai, no kura dalībniekam rodas prasījuma tiesības pret sabiedrību. Prasījuma tiesību apmaiņa pret sabiedrības kapitāla daļām jeb parāda kapitalizācija ir uzskatāma par mantisko ieguldījumu. Šādā gadījumā ieguldījuma priekšmets ir prasījuma tiesība pret sabiedrību, kura, pārejot sabiedrībai, izbeidzas ar sakritumu. Līdz ar to prasījuma tiesību var ieguldīt sabiedrības pamatkapitālā, palielinot to.14

Tādējādi secināms, ka saskaņā ar KcL noteikumiem vienīgais leģitīmais dalībnieku ieguldījumu veids sabiedrībā ir pamatkapitāla palielināšana KcL paredzētajā veidā un kārtībā. Savukārt maksājumi, ko dalībnieki veic sabiedrībai, nepalielinot pamatkapitālu, ir uzskatāms par aizdevumu vai dāvinājumu, kam nav ieguldījuma rakstura.

Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Izšķērdēšanas novēršanas likums) 2.panta trešajā daļā noteikts, ka publiskas personas kapitālsabiedrība, kapitālsabiedrība, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrība, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, savā rīcībā ar finanšu līdzekļiem un mantu ievēro Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos publiskas personas komercdarbības pamatus, kā arī attiecībā uz minētajām kapitālsabiedrībām šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un ierobežojumus. Kapitālsabiedrība šā likuma izpratnē nav privātpersona.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta judikatūru, publisko personu kapitālsabiedrības kā jebkuras kapitālsabiedrības mērķis ir tās dalībnieka ekonomisko interešu sasniegšana dividenžu izmaksas formā. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta trešajā daļā noteikts pienākums publisko personu kapitālsabiedrībām likumīgi un lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu. Izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, kā arī ierobežot valsts amatpersonu korupciju. Kā izriet no Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta trešās daļas, šis mērķis ir attiecināms arī uz publisko personu kapitālsabiedrībām.15

Minētais ļauj secināt, ka uz pašvaldībai piederošu kapitālsabiedrību, jo īpaši rīcībā ar finanšu līdzekļiem, ko piešķīrusi atvasināta publiska persona – pašvaldība, ir attiecināmi arī Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas noteikumi, proti, ka jebkurai rīcībai ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu jābūt likumīgai un jāatbilst ārējos normatīvajos aktos paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14.panta pirmās daļas 1.punktu pašvaldībām, pildot savas funkcijas, ir tiesības dibināt kapitālsabiedrības, kā arī ieguldīt savus līdzekļus kapitālsabiedrībās.

Publiskās personas kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldīšanas jautājumus atsevišķi reglamentē Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Pārvaldības likums) noteikumi.

Pārvaldības likuma 2.pantā noteikts, ka likuma mērķis ir veicināt publiskai personai piederošu kapitāla daļu un publiskas personas kapitālsabiedrību efektīvu pārvaldību, publiskas personas kapitālsabiedrību racionālu un ekonomiski pamatotu resursu izmantošanu, labas korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, kā arī nodrošināt publiskas personas līdzdalības nosacījumu ievērošanu.

Likuma "Par pašvaldībām" 62.panta 11.punkts noteic, ka domes priekšsēdētājs veic citus pienākumus, kas paredzēti likumos, Ministru kabineta lēmumos, attiecīgās pašvaldības nolikumā un domes lēmumos.

Savukārt Pārvaldības likuma 14.panta pirmā daļa noteic – ja pašvaldības kapitāla daļu turētājs ir pašvaldība, šajā likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Saskaņā ar Pārvaldības likuma 14.panta pirmo daļu Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs pilda Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus.

Pārvaldības likuma 62.pantā ir noteikts, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt, tikai pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

Pārvaldības likuma 63.panta pirmajā daļā noteikts, ka sabiedrības pamatkapitālu var palielināt:

1) dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu;

2) pēc tam, kad gada pārskats vai saimnieciskās darbības pārskats par īsāku laikposmu nekā gads apstiprināts, pamatkapitālā daļēji vai pilnībā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves, kuras saskaņā ar likumu nedrīkst ieskaitīt pamatkapitāla palielināšanai, un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu. Saimnieciskās darbības pārskats sagatavojams atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasībām.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka ja sabiedrības pamatkapitālu palielina šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā veidā, viss pamatkapitāla palielinājums dalībniekam jāapmaksā lēmumā par pamatkapitāla palielināšanu noteiktajā termiņā. Minētais termiņš nevar būt garāks par trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu.

Savukārt Pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas 9.punktā noteikts, ka tikai dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt lēmumu par pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu.

Saistībā ar finanšu līdzekļiem 18 432 000 euro apmērā, ko Dome 2017.gada pārskata veidlapā Nr.2 "Pārskats par budžeta izpildi" atspoguļojusi iegrāmatojumā ar budžeta klasifikācijas kodu F55010013 "Kapitāla daļu iegāde līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas" Rīgas satiksmes dalībnieku sapulces lēmums par pamatkapitāla palielināšanu, dalībniekiem izdarot ieguldījumus sabiedrības pamatkapitālā un pretī saņemot attiecīgu skaitu jaunu daļu, nav pieņemts, tā vietā Rīgas satiksmei šos finanšu līdzekļus 2017.gada pārskatā, ko apstiprinājusi Rīgas satiksmes dalībnieku sapulce un parakstījis Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājs – Nils Ušakovs, atspoguļojot kā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus.

Tādējādi, ņemot vērā to, ka tikai un vienīgi pamatkapitāla palielināšana normatīvajos aktos paredzētajā veidā apstiprinātu Domes pieņemtajā 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā ietvertā finanšu līdzekļu ieguldījuma 18 432 000 euro apmērā kapitāla daļu iegādei līdzdalībai radniecīgo komersantu kapitālā, kas nav akcijas, likumpamatotu izlietojumu,

secināms,

ka Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājs – Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, nenodrošinot dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanu par pamatkapitāla palielināšanu, ir pārkāpis Pārvaldības likuma 62.panta, 63.panta un 66.panta pirmās daļas 9.punkta noteikumus.

Savukārt, kā Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājs, pieļaujot Rīgas satiksmei šos finanšu līdzekļus 2017.gada pārskatā atspoguļot kā pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumus, un neizlietojot tos saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi, Domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs ir pārkāpis Izšķērdēšanas novēršanas likuma 2.panta pirmās daļas noteikumus.

Papildus - neieguldot Domes 2017.gada konsolidētajā kopbudžetā paredzētos finanšu līdzekļus Rīgas satiksmes pamatkapitālā, bet iekļaujot pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos, attiecīgi nenodrošinot tos ar atbilstošu skaitu jaunu kapitāla daļu Domei kā kapitāla daļu turētājai atbilstoši ieguldījuma kapitāla daļu iegādei būtībai, ir pieļauts normatīvajiem aktiem neatbilstošs Domes mantas samazinājums, turklāt nesamazinot Rīgas satiksmes zaudējumus.....

......(Seko ļoti garš teksts) ....

....... Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 25.panta pirmajai daļai un 29.pantam domes darbu vada tās priekšsēdētājs, kā arī domes priekšsēdētājs vada domes sēdes. Līdz ar to domes priekšsēdētājs ir atbildīgs gan par ārējiem normatīvajiem aktiem atbilstošu domes sēžu norisi, gan par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu kopumā.

Jebkurai amatpersonai, tajā skaitā vietējās pašvaldības domes priekšsēdētājam, vienmēr jādarbojas visas sabiedrības un valsts interesēs ar mērķi nodrošināt efektīvu valsts pārvaldi. Kā izriet no iepriekš minētajām likuma normām, domes priekšsēdētājs ir hierarhiski pakļauta amatpersona, kuru Ministrs uzrauga un likumā noteiktajā gadījumā, tajā skaitā gadījumā, ja ir šaubas par valsts amatpersonas iespējamu ieinteresētību lēmumu pieņemšanā, atstādina no amata pienākumu pildīšanas.

Likuma "Par pašvaldībām" 93.pantā ietvertā tiesību institūta mērķis ir nodrošināt likumīgu, efektīvu, kā arī leģitīmu domes priekšsēdētāja, bet līdz ar to arī attiecīgās vietējās pašvaldības un visas valsts pārvaldes sistēmas darbu, liedzot atbildīgajā domes priekšsēdētāja amatā atrasties personai, kura ir pieļāvusi tiesību normām neatbilstošu rīcību.

Vienlaikus ministram nav pienākuma vērtēt juridiski neargumentētus un uz lietu neattiecināmus argumentus (sk. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 16.septembra spriedumu lietā Nr.SKA-580/2010, 15.punkts).

[6.] Domes priekšsēdētāja Nila Ušakova atstādināšana ir nepieciešama, lai sodot Nilu Ušakovu, nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem tik būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem. Vienlaikus atstādināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Domes turpmāku tiesisku darbību lēmumu pieņemšanā un nepieļautu turpmāku normatīvo aktu pārkāpumus un kompetento institūciju prasību nepildīšanu, tādējādi vairojot tiesisko nihilismu.

[7.] Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93.panta trešo daļu rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

 Pilns teksts - Latvijas Vēstnesī

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Medijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni ČeveruMedijos parādās ziņa par gatavotu atentātu pret Ziedoni Čeveru09.10.2001lv

Karte

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas