Jautājums “Par nepievienošanos ANO globālā drošas, sakārtotas un likumīgas migrācijas paktam” iekļaušanu Saeimas darbā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
38Notikumu saraksts
Datums:
29.11.2018
Papildu lauki

Starptautiskā, nekontrolētā, bet atsevišķu aprindu atbalstītā iedzīvotāju nekontrolētā migrācija jau sen ir lielākais, t.s., Rietumu civilizācijas izaicinājums par spēju saglabāt gadsimtiem ilgo kultūras mantojumu, dzīves veidu, vērtības. Migrācijas vilnis, ko izraisīja bezatbildīgais ASV un ES politiķu inspirētais "Arābu pavasaris". Tas destabilzēja mieru Tuvajos Austrumos, kā arī Āfrikas arābu valstīs un Islama pasaulē kopumā, Tas ir devis pamatīgu triecienu Eiropas valstu iekšējai drošībai un bezrūpigajam dzīvesveidam. Jau šodien varam secināt - diemžēl, Eiropas pārtikušās valstis sāk arvien zaudēt savu nacionālo identitāi. Šodien grūti nosaukt Parīzi par franču, Londonu par angļu vai, piemēram, Minheni par vācu pilsētām. ES nacionālā politika un ar to saistītā migrantu invāzija ir mainījušas mierīgo Rietumeiropu līdz nepazīšanai.   

ES, kura jau gadudesmitus dzīvo bez jelkādām kopīgām garīgām vērtībām, glorificējot pirkšanas-pārdošanas kultu, vienlaikus noliedzot kristietību, tradicionālas ģimenes, nacionālo identitāti un tautu pašnoteikšanos, pamazām noveco. Tā vietā, lai steidzami risinātu demogrāfijas problēmas, tiek atvērtas lētā darbaspeķa slūžas, ļaujot plaukt nāves biznesam - bēgļu kontrabandai pāri Vidussjūrai, cerot saņemt nepieciešamās lētās darba rokas. Ja Krieviju pamatoti kādreiz sauca par tautu cietumu, tad Eiropa ir kļuvusi par eitanāzijas palātu, kurā visiem ir pienākums uzurēties. Izrādās, ka Eiropas jaunajām valstīm, kuras pusgadsimtu ir dzīvojušas nebrīves rezervātā, izdzīvošanas instinkti ir saglabājušies un to valdības, kuras pārstāv savu iedzivotāju intereses, daudz kritiskāk uzņem no augšas uzspiestus norādījumus un arvien vairāk saka nē Briseles vai Vašingtonam diktātam. Vienlaikus, nenoliedzami, izpelnoties nevis argumentētu iebildes vai aicinājumu uz diskusiju, bet apvainojumus par kalpošanu Kremļa interesēm. .

Izrādās, ka 2018.gada decembrī Marokā ir plānots parakstīt ANO sagatavoto Deklarāciju par Migrācijas procesu atbalstīšanu. Cik zināms no publiskā telpā vēstītā, tad LR ārlietu ministrija ir gatava šo dokumentu atbalstīt. Latvijas sabiedrība šobrīd ir aizņemta ar izrādi, kā savstarpēji spļaudoties, lamājoties, apsaukājoties un citādi gānoties, tiek mēģināts "draudzīgi" sadoties rokās, sabučoties un vienoties, ka sadalīt varas pīrāgu. Kā zināms, kopš 6.oktobra top valdība. Lai kliedētu sabiedrības bažas, kā allaž, savu skaidrojumu sniedz ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuram šis dokuments būtu jāparaksta:

Ir izskanējuši dažādi argumenti un viedokļi, kas aicina Latviju nepievienoties Apvienoto Nāciju Globālajam migrācijas kompaktam. Tiesa, ASV, Ungārija, Austrija, Čehija, Polija un Slovākija oficiāli paziņojušas, ka neatbalsta šo kompaktu. Savukārt Igaunijas parlaments 26. novembrī nolēma paust atbalstu šai deklarācijai, lai gan iepriekš bija izskanējusi informācija, ka arī Igaunija to neatbalstīs. Arī Lietuva ir paudusi atbalstu šim ANO dokumentam.

Tāpēc vēlos viest skaidrību un kliedēt mītus par ANO migrācijas kompaktu un Latvijas pozīciju, ko plānots izskatīt š.g. 3. decembra valdības sēdē.

Ko ietver šis dokuments? Šī apjomīgā ANO politiskā deklarācija "Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju" ir tapusi visaptverošu sarunu rezultātā, kurās piedalījās visu ANO, izņemot ASV, dalībvalstu pārstāvji.

Lai gan vārds "migrācija" Latvijā izraisa teju saasinātas emocijas, šajā gadījumā vēlos īpaši uzsvērt, ka šis pakts ir politiska deklarācija un tas nav starptautisks līgums vai pakts un tāpēc – nav juridiski saistošs. Tas arī nerada jaunas tiesību normas attiecībā uz migrāciju un papildu finansiālo un administratīvo slogu. Tas nerada jaunu migrantu kategoriju vai tiesību normas attiecībā uz migrāciju. Turklāt, veidojot kopīgo nostāju sarunās par kompakta tekstu, ES stingri pieturējās pie principa, ka tam ir jābūt saskaņā ar Eiropas Savienības politiku atbilstošās jomās, jāatspoguļo ES dalībvalstu vienprātīgs viedoklis un jāatbilst spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem un līgumiem.

Tā ir ANO dalībvalstu kopīgi apspriesta deklarācija, kas dod mums iespēju starptautiski uzlabot sadarbību migrācijas jomā, tai skaitā preventīvi novērst nelegālo migrāciju un apkarot cilvēktirdzniecību, un aizstāvēt Latvijas iedzīvotāju tiesības ārvalstīs.

Nosaukšu tikai dažus principus, ko šī deklarācija ietver:

Pirmkārt, Globālais migrācijas kompakts uzsver fundamentālu principu, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības veidot pašai savu migrācijas politiku saskaņā ar starptautisko tiesību normām.

Otrkārt, šis dokuments nerada jaunas tiesiskas kategorijas. Globālais migrācijas kompakts primāri par svarīgu uzskata efektīvu robežu darbību, ar to nodrošinot savu valstu drošību.

Treškārt, situācijās, kad valstis saskaras ar neregulāru un nelegālu ieceļošanu, ANO kompakts ir svarīgs, lai valstis ņemtu atpakaļ savus pilsoņus. Atpakaļ nosūtīšanas iespējamības nodrošināšana ir svarīga daļa visā migrācijas kompaktā. Globālais migrācijas kompakts uzsver vajadzību strādāt ar neregulārās migrācijas sākotnējiem iemesliem un pielikt visas pūles "ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030" ieviešanai.

Ceturtkārt, ar Globālās migrācijas kompaktu valstis neuzņemas pienākumu paplašināt likumīgos migrācijas kanālus.

Katra valsts ir brīva un suverēna nolemt, vai un kādus no šiem piemēriem izmantot. Tādējādi kompakta mērķi palīdz apkarot un samazināt nelegālo migrāciju, cita starpā atvieglojot migrācijas upuriem radītās negatīvās sekas.

Šāds politiskais dokuments būtu jāskata jaunajai valdībai. Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Taču, ņemot vērā to, ka š.g. 10.–11. decembrī Marokas galvaspilsētā Marrākešā notiks starpvaldību konference, kurā paredzēts apstiprināt šo politisku deklarāciju – kompaktu, lēmums par Latvijas pozīciju ir jāpieņem pašreizējai valdībai.

Ārlietu ministrijas ieskatā kompakts ir atbalstāms, jo šis dokuments ir radies starp ANO dalībvalstīm, lai rastu risinājumus problēmām migrācijas cēloņu un seku kontekstā, un paredz politiskā līmenī noteikt turpmāko starptautiskās sadarbības ietvaru šī jautājuma risināšanā.

Tātad – ANO Globālais kompakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju neparedz rīcību vai mehānismus, kas ir pretrunā ar Latvijas migrācijas un integrācijas politiku. Tas neapdraud Latvijas suverenitāti migrācijas politikas veidošanā. Vēlamu rezultātu iespējams panākt, tikai iesaistoties sarunu procesā, tāpēc Latvijas interesēs ir piedalīties kompakta pārskata procesos gan ANO, gan reģionālajos līmeņos, tādējādi saglabājot iespēju ietekmēt tālākās ar migrācijas problemātiku saistītās diskusijas un rezultātu. 

Ministra teiktajam var piebilst, ka Eiropas Padomē par šo jautājumu tika runāts 2018.gada maijā un te ir priekšlikums par Eiropas komisijas pilnvarošanu parakstīt EP vārdā šo starptautisko dokumentu. Tiesa, dokuments, kurš ir uzlikts uz Latvijas politiķu galda, joprojām nav tulkots Valsts valodā!  

Par Deklarācijas neatbilstību Latvijas iedzīvotāju interesēm pirmie skaļi sāka runāt nacionālis Raivis Zeltītis un neatkarīgā politiķe Jūlija Stepaņenko.   

Latvijas Republikas 13. Saeimas 13 deputāti, un proti, Rihards Kols, Aleksandrs Kiršteins, Inguna Rībena, Ritvars Jansons, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Edvīns Šnore, Jūlija Stepaņenko, Romāns Naudiņš, Edmunds Teirumnieks, Janīna Kursīte-Pakule, Ilze Indriksone, Armands Krauze iesniedza Saeimai lēmuma projektu par nepievienošanos šai Deklarācijai (Lēmuma projekta teksts)

Uz sēdi reģistrējās 93 deputāti, 7 tautas kalpi neatradās darba vietā.

Balsojums bija 46 pret 45 (divi nebalsoja) un jautājums tika iekļauts izskatīšanai Saeimas darba kārtībā, vai dot mandātu valdībai valsts vārdā parakstīties šajā konkrētajā jautājumā. Deklarācijas apspriešanu parlamentā atbalstīja NA, JKP, KPV deputāti. Pret balsoja, kā varēja prognozēt, gan Jaunā Vienotība, gan Attīstība Par! Pārsteidzoši, ka viņus atbalstīja ZZS un Saskaņa. Dienas vakarā ZZS vadība pozīciju koriģēja, uizsverot, ka nevarot balsot par dokumentu, kas nav tulkots.

Sabiedrības noskaņa par ANO sagatavoto Deklarāciju ir visai kritiska. Lūk, atsevišķu viedokļu apkopojums no sociāliem tīkliem (saglabājot rakstības stilu un pareizrakstības kļūdas):

  • Pirmkārt, Globālais migrācijas kompakts uzsver fundamentālu principu, ka katrai valstij ir suverēnas tiesības veidot pašai savu migrācijas politiku saskaņā ar starptautisko tiesību normām. Kā var būt suverēnas tiesības, ja jāvadās pēc starptautisko tiesību normām
  • viens ir skaidrs - mums vienkārši karina batonus uz ausīm - ja jau tam dokumentam nav nekādas nozīmes, tad Latvija var vienkārši ignorēt:)) Kāpēc ir jāparaksta dokuments, kas nav juridiski saistošs? Bet pirms iestāšanās ES arī cilvēkiem meloja ka nu nebūs nekāda migrācija uz Latviju - joprojām atceros to histeriķi VVF - šodien nevienam nav noslēpums, ka Latvijā jau ir kādi 5000-10000 bēgļu un tas skaits tikai pieaugs.. Te ir tas pats - vies jefinš mums klaji melo, lai gan visi zina par plāniem Latvijā izvietot līdz 200 000 "bēgļu"
  • Malači NA ka neatbalsta...... Mūsu valsts bez pabirām - tīrā nācija. Latvieši ar šādiem likumiem izmirs - paliks vienīgi melnie.
  • Hm,ja jau ši dokuments nav juridiski saistošs,tad kāpēc tā sauktie \'\'liberasti\'\' tik ļoti iestājas par šo dokumentu?Igaunijā premjers pat bija gatavs izraisīt politisko krīzi ,lai tikai varētu parakstīt šo deklarāciju.Kāpēc ir jāparaksta deklarācija par valstu suverēnajām tiesībām,lieki jāsmērē papīrs ,ja jau šobrīd valstīm IR suverēnas tiesības nelaist migrantus? Un kāpēc ASV ,Austrija un citas migrantu skartas valstis neparaksta šo deklarāciju? Tātad šaj deklarācijai ir kādi slēpti akmeņi .
  • - Pakts nopietni apdraud Latvijas Republikas suverenitāti robežu, migrācijas un ārpolitikas jautājumos. Nacionālo valstu tiesības lemt par savu imigrācijas politiku tiek pamazām pārbīdītas uz “starptautisko sadarbību un globālo partnerību”.

    - Šis dokuments ir pirmais solis, lai pārvērstu migrāciju par cilvēktiesībām, kas stāvētu pāri nacionālo valstu likumiem un kļūtu par ierastu starptautisko tiesību praksi. Ne vārda nav par nelegālās imigrācijas problēmu – tiek izšķirta tikai “regulāra” un “neregulāra” imigrācija. 

    - Pakts nav juridiski saistošs, tomēr tajā desmitiem reižu minēti vārdi: "We commit" ( Mēs apņemamies). Eiropas Savienības valstīs tas ar laiku būs juridiski saistošs, jo pēc tā vadīsies starptautiskās Eiropas tiesas, nodrošinot tiesu varas izpildīšanu ES. Pakts paradzēts kā juridiskais pamats parakstījušo valstu jaunās likumdošanas izstrādāšanā. 

    - Migrācijas paktā imigrācija tiek nosaukta par viennozīmīgi pozitīvu parādību, kas veicinot “labklājību, inovācijas un ilgtspējīgu attīstību”. Tas ir ļoti vienpusīgs skatījums, kas ir pretrunā ar reāliem faktiem un to, ko pieredz imigrācijai atvērtās valstis šodien - Zviedrija, Vācija, Francija, Beļģija u.c. Bieži terora akti, strauja kriminālās situācijas pasliktināšanās, masveida uzbrukumi sievietēm, veciem cilvēkiem, ieroču tirdzniecība, pārslogota veselības aprūpes sistēma, milzu līdzekļi sociālajai nodrošināšanai, straujš bezdarba pieaugums u.t.t. 

    - Pakts ir nopietns drauds preses brīvībai. Tiek aicināts ieviest juridiski absurdos “naida noziegumu” likumus. Paredzēta mediju profesionāļu “izglītošana par imigrācijas problēmām un terminoloģiju” un “sabiedriskā finansējuma apturēšana medijiem, kas sistemātiski veicina netoleranci, ksenofobiju, rasismu un cita veida diskrimināciju”. Tiek runāts par valsts finansējuma atņemšanu visām partijām, kuras uzdrošinas runāt par migrācijas ierobežošanu. 

    - Paktā ir punkts par to, ka visu valstu migrantu pabalstiem jābūt vienlīdzīgiem, kas Latvjai var nozīmēt, ka būs jāsamēro pabalstu lielums ieceļotājiem, piemēram, ar Vācijas dāsnajiem pabalstiem, kas Latvijai radītu nepanesamu finansiālo slogu.

    - Kopumā pakts daudzās vietās ir uzrakstīts neskaidri un ar lielām interpretācijas iespējām, kas padara šī pakta parakstīšanu īpaši riskantu.

    Par atteikšanos no ANO Globālās migrācijas pakta šobrīd ir lēmušas sekojošās valstis: ASV, Austrālija, Austrija, Šveice, Čehu republika, Slovākija, Horvātija, Bulgārija, Ungārija, Izraēla, Sveice un Itālija. Lielākā daļa no šīm valstīm, kuras atsakās atbalstīt paktu, to paskaidro ar nevēlēšanos zaudēt valstisko suverenitāti.
    Vai Latvija var riskēt ar pašnoteikšanās zaudēšanu? 

    Visi ANO pakti un līgumi ir veidoti par pamatu valstu likumdošanas izstrādāšanā. Ja no pakta nebūtu nekādas jēgas, tad tādu negatavotu. Bez tam ANO atbalsta nelegālo migrantu plūsmu, izsniedzot tiem ceļam bankas kartes, telefonus ar apmaksātām kartēm, arī apģērbu un labus apavus. Visbiežāk tie ir jauni vīrieši, aktīvā karaklausības vecumā. Migranti vienmēr pazaudē savas pases, bet nekad savus jaunos I fonus.
  • https://www.unhcr.org/news/latest/2011 /3/4d89d2da6/vulnerable-refugees-atm-ca rds-under-new-unhcr-scheme.html

    https://www.unhcr.org/5a14306a7.pdf

    Informācija, pavisam oficiāla no ANO par naudas kartēm, kuras tiek iedotas migrantiem Grieķijā un citās zemēs, lai viņiem nepietrūkst naudas ceļojot uz izraudzīto mītnes zemi, visbiežāk Vāciju vai Zviedriju.
  • ...jā, un ōme (straujuma) arī kliedēja mītu par bēgļiem un ar putām uz lupām stāstija par jūrā peldošajiem kodolfiziķiem un augstas klases mikroķirurgiem.... ja šim papīram nav nekāda nozīmes, tad viņu droši var noraidīt, jo pretējā gadījumā papīriņš, ka nav "nekādas nozīmes' ar laiku pārvērtīsies juridiski saistošā deklarācijaun tad arī parādīsies, ka LV jau ir akceptējusi šo dokumentu.
  • Ne bez nolūka ministrs runā.
    Ministrs pilda uzdevumu.
    Vot cits jautājums, kurš tad īsti ir šī uzdevuma, ko ministrs te nupat pilda, uzdevējs.
    Vot.
  • tad kāpēc kaut kam jāpiekrīt, ja tas neko neiespaido, neietekmē un nerisina?
    Un tā sešas valstis, kas neatbalsta papīru, neko nesaprot un principa pēc muļķojas...gribētos zināt viņu argumentāciju!
  • Varbūt, svarīgāk ir novērst cēloņus, nevis cīnīties ar sekām. Tas ir pirmais punkts. Otrais - man ir lielas aizdomas, ka Rinkēvičs nepasaka visu līdz galam, un tikai veic smadzeņu skalošanas pasākumu ar šo komentāru. Trešais - joprojām uzskatu, ka LV nav īsti nepieciešama Ārlietu ministrija ar turpat 280 darbiniekiem, jo LV nav neatkarīgas ārpolitikas. Ir tikai Briseles viedokļa propogandēšana. Pēc būtības, LV ir vajadzīgi vēstnieki ASV, Krievijā, ES - Briselē, un Ķīnā. Pārējās lietas var kārtot goda konsuli vai konsulārais departaments.
  • Ja to atbalsta liberāli, automātiski jābūt uzmanīgiem! Tiem parasti savatīgs labums un starptautiskās intereses ir augstākas par Latviju.
    Šādi, laipojot un melojot, Latvija tika ievilkta karā.
    Paliek atklāts jautājums, kas ir iebarots: ZZS un Saskaņai ? Vienīgā, kura konsekventi pauž nostāju, prot argumentēt - Jūlija Stepaņenko. 
    Par pārējiem švaļiem nav nekāda brīnuma - tiem nodrošināta tuvākā piecgadē intensīva vizināšanās pa visādām sanāksmēm, kongresiem visos virzienos - tas viņiem ir starptautiski perfekti sakārtots.
    Un tad pamazām - tiek mainīts viens, otrs, trešais normatīvs, līdz beidzot saproti - tev tika rādītas mazas ēzeļa austiņas, bet kad attopies, jau esi pats ēzelis.
  • Vienotība (A/P. J/V) 
    pašā savā sakne ir par nekontrolētu imigrāciju, homoseksuālismu, OIKismu,cik saprotu ZZS ar Saskaņu arī šos trakos atbalsta. 
    Komunisti ar liberāļiem darīs visu, lai mēs būtu sašķelta nācija, tādus vieglāk ganīt. 
  • Nedrīks pieļaut lemt nevienam, kuram nav bērnu par iespējamajām populācijas izmaiņām.un migrācijas politikas ietekmi uz sociumu.
    NEVIENAM!!!
    Tā sanāk tātada īstermiņa, patērnieciska lemšana, ar mirkļa iegribu apmierināšanu.
    Tāpat arī ES- ne Makronam, ne Merkelei, ne Žanim Klodam Junkeram u.t.t.
  • Šī dokumenta parakstīšana ir kārtējais noziegums pret latviešu tautu. Protams, ka valdošā vara to parakstīs. Vai tad maz noziegumu pret mums viņi ir pastrādājuši?! Tā viņiem pierasta lieta. Bet tā tielēšanās un vilcināšanās ir tikai teātris priekš naivajiem.

Pēdējam komentāram, diemžēl, ir dziļš pamats. Ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā ne mazāk kā 85% sabiedrības bija PRET beatbildīgo Buša administrācijas noziedzīgo iebrukumu Irākā. Neskatoties uz protestiem, demonstrācijām, vāktiem parakstiem - pie varas esošie izdarīja tā, kā vēlējās.

Slovākijas parlaments ceturtdien, 29.novembrī ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēmis rezolūciju, noraidot ANO migrācijas paktu. Vairākas Eiropas valstis jau iepriekš paziņojušas, ka vienošanos neatbalstīs. Globālais pakts "neatbilst Slovākijas drošības un migrācijas politikai", teikts rezolūcijā, ko ierosināja divas valdošās koalīcijas partijas. No 150 parlamenta deputātiem 90 balsoja par rezolūciju un tikai 15 bija pret. Pārējie atturējās vai nepiedalījās balsojumā.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Kārtējais islamistu terorakts Parīzē, Francijā: Alžīras migrants stacijā sadur 3 garāmgājējusKārtējais islamistu terorakts Parīzē, Francijā: Alžīras migrants stacijā sadur 3 garāmgājējus03.02.2024lv
2
Vircburgā uzbrucējs ar "lielam nazim līdzīgu priekšmetu" nogalinājis 3 un ievainojis vismaz 6 25.06.2021lv
3Kārtējā franču policiste nogalināta ar nazi kādā policijas iecirknī. Slepkava- migrants no TunisijasKārtējā franču policiste nogalināta ar nazi kādā policijas iecirknī. Slepkava- migrants no Tunisijas23.04.2021en, lv
4Vīnē, Austrija, maskās tērpti vīrieši veikuši uzbrukumus vismaz 6 vietās, to skaitā centrālās sinagogas un jūdu kultūras centra tuvumāVīnē, Austrija, maskās tērpti vīrieši veikuši uzbrukumus vismaz 6 vietās, to skaitā centrālās sinagogas un jūdu kultūras centra tuvumā02.11.2020lv
5Kāds viduslaiku apģērbā tērpies vīrietis ar zobenam līdzīgu priekšmetu nogalinājis 2, bet ievainojis 5 cilvēkus Kvebekā, KanādāKāds viduslaiku apģērbā tērpies vīrietis ar zobenam līdzīgu priekšmetu nogalinājis 2, bet ievainojis 5 cilvēkus Kvebekā, Kanādā01.11.2020en, lv
6Parīzes tuvumā kāds vīrietis nogriezis galvu. Noziedznieks aizturot nošautsParīzes tuvumā kāds vīrietis nogriezis galvu. Noziedznieks aizturot nošauts16.10.2020en, lv
7Kādā Glasgovas viesnīcā sadurti 6 cilvēki, tai skaitā policijas virsnieks. Uzbrucēju neitralizējusi policija, nošaujotKādā Glasgovas viesnīcā sadurti 6 cilvēki, tai skaitā policijas virsnieks. Uzbrucēju neitralizējusi policija, nošaujot26.06.2020en, lv
8Hānavā, Vācija  notikušas divas apšaudes, kurās ir vismaz 11 upuri un 5 ievainotiHānavā, Vācija notikušas divas apšaudes, kurās ir vismaz 11 upuri un 5 ievainoti19.02.2020lv, ru
9Kārtējais uzbrukums ar nazi Gentē, Beļģijā. Policija neitralizējusi uzbrucēju, sašaujot.Kārtējais uzbrukums ar nazi Gentē, Beļģijā. Policija neitralizējusi uzbrucēju, sašaujot.02.02.2020lv
10Vācijā apšaudē nogalināti seši cilvēkiVācijā apšaudē nogalināti seši cilvēki24.01.2020en, lv
11Uzbrucējs pie Londonas tilta sadūris piecus cilvēkus. Noziedznieks neitralizēts, nošaujotUzbrucējs pie Londonas tilta sadūris piecus cilvēkus. Noziedznieks neitralizēts, nošaujot29.11.2019en, lv, ru
12Uzbrukums Hāgā, Nīderlandē. Sadurti 3 cilvēkiUzbrukums Hāgā, Nīderlandē. Sadurti 3 cilvēki29.11.2019lv
135 sadurti kādā lielveikalā, Mančesterā, Lielbritānijā5 sadurti kādā lielveikalā, Mančesterā, Lielbritānijā11.10.2019en, lv
14Apšaude Hallē, VācijāApšaude Hallē, Vācijā09.10.2019lv
15Uzbrukums ar nazi Parīzes, Francija, policijas iecirknim. 5 nogalinātie, to skaitā uzbrucējsUzbrukums ar nazi Parīzes, Francija, policijas iecirknim. 5 nogalinātie, to skaitā uzbrucējs03.10.2019lv
16Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti 31.08.2019lv
17Sidnejā, Austrālijā, kārtējais uzbrukums ar nazi. Nogalināta 1 sieviete, noziedznieku aizturējuši 3 britiSidnejā, Austrālijā, kārtējais uzbrukums ar nazi. Nogalināta 1 sieviete, noziedznieku aizturējuši 3 briti13.08.2019en, lv
18Zagrebā, Horvātijā kāds vīrietis nošāvis bijušo sievu un vēl piecus viņas ģimenes locekļus, bet aizturēšanas laikā izdarījis pašnāvībuZagrebā, Horvātijā kāds vīrietis nošāvis bijušo sievu un vēl piecus viņas ģimenes locekļus, bet aizturēšanas laikā izdarījis pašnāvību01.08.2019lv
19Štutgartē- Fasenhofā, Vācijā kāds sīriešu migrants ar mačeti nogalinājis vācu izcelsmes imigrantu no KazahijasŠtutgartē- Fasenhofā, Vācijā kāds sīriešu migrants ar mačeti nogalinājis vācu izcelsmes imigrantu no Kazahijas01.08.2019lv
20Kārtējs terorakts Francijā, Lionā. Bumbas sprādzienā ievainoti 13 cilvēkiKārtējs terorakts Francijā, Lionā. Bumbas sprādzienā ievainoti 13 cilvēki24.05.2019lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas