Cancel Culture - mūsdienu politikas termins, kurš guvis popularitāti 21.gs pirmajā desmitgadē, nostabilizējot apritē kā jaunu patstāvīgu sociāli politisku terminu. Latviski laikam pareizāk to būtu tulkot kā Izslēgšanu no atmiņas.

Lai saprastu šo it kā jauno fenomenu, jāatgādina, ka tas nav nekas jauns. Cīņā par varu un ietekmi, vienmēr ir vēlme iznīcināt pretinieku - fiziski, morāli, mūsdienās īpaši aktuāli - arī sociāli. Spēcīgs oponents ir bīstams jebkuram varaskāram indivīdam, tāpēc pēc iespējas jācenšas to padarīt to par sliktu, noliedzot jelkādas viņa labās īpašības vai paveiktos darbus, bet vēl labāk, izmantojot ļaužu īso sociālo atmiņu, panākt viņa pēc iespējas pilnīgāku aizmirstību un visu, kas ar viņu saistīts - par neesošu un nebijušu. Izsenis, galma hronisti šo metodi ir izmantojuši sava profesionālā komformisma robežās. Tāpēc, apgalvot, ka vēsture, kuru domājam zinām, faktiski ir ļoti ierobežotas, varai pietuvinātu un lojālas, vēsturnieku gupas ļoti subjektīvs, visbiežāk, vairāk vai mazāk visai iztapīgs, vēstījums.

Speciālisti, kuri nodarbojas ar totalitāru režīmu pētniecību, lieto terminu - sabiedrības kolektīvā atmiņa, kura daudz precizāk spēj stāstīt par pagājušo laiku notikumiem, cilvēkiem, viņu rīcību un attieksmi pret notiekošo. Dzēšot tautas kolektīvo atmiņu,iespējams noliegt vai padarīt par neesošām ne tikai atsevišķu indivīdu, bet arī veselu tautu un nāciju kultūru. Mūsdienās dažādu grupu kreisie reformatori īpaši sirdīgi tiecas no iekšas saārdīt sabiedrību vienojošas vērtības - valsti, himnu, karogu, ģimeni, ticību, tradīcijas, parašas, tādējādi nākamām paaudzēm nodzešot vai stipri ietekmējot kolektīvo atmiņu.

Notikumu ir daudz, tāpēc, īpaši tos nepiepienot vai necilājot, ar laiku daudzas lietas piemirstas, notikumi zaudē aktualitāti, personas, kas ar tiem saistītas - zaudē ietekmi, apkārtējo interesi vai bīstamību. Iespējams, kāds mēģina kaut ko atcerēties, atgādināt, varbūt ir saglabājies kādos arhīvos vai kantoros kāds apliecinošs dokuments, bet visbiežāk tie bija kādi specifiski gadījumi, kad ar to nodarbojās šaurs personu loks izmeklēšanās, pētījumos, tiesu darbos. Mūsdienās varam droši teikt - internets neko neaizmirst, tāpēc mūsdienu tehnoloģiju pasaule sāk runāt arī par tiesībām būt aizmirstam. No tā paglābties izdodas tikai tad, ja meklētājs slikti pārvalda tehnoloģiju iepējas, jo iespējams sekundes laikā piekļūt klāt jebkam, kas reiz ir ticis vēstīts un nofiksējies starptautiskajā tīmeklī.

Kā jau minēts ievaddaļā, manipulācijas ar cilvēku prātiem ir ļoti senas. Ikviens ir dzirdējis Senās Romas valdnieku īstenoto principu Skaldi un valdi, ko meistarīgi savā mācība integrēja Markss, ienesot dialektiskā un vēsturiskā materiālisma filozofijā pretstatu cīņu kā sabiedrības attīstības galveno elementu un attīstības dzinuli. Vēstures gaitā ir pretstatīta virkne sociālu grupu:  - buržuāzija -proletariāts, vīrieši - sievietes, semīti-antisemīti, ticīgie-agnostiķi, tradicionāla ģimene-LGBT.... 

Skaldi un valdi - saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.