Ik nedēļu otrdienās Latvijas valsts TV 1.kanāls raida interviju ar kādu pazīstamu un raidījuma veidotājiem interesantu personu. Raidījumam nosaukums ir 1:1, bet kā ir apstiprinājuši daudzi šī raidījuma dalībnieki - faktiski intervējamais, it īpaši, ja viņam nav pieredze atrasties studijas lampu gaismās, atrodās pamatīgā diskomforta zonā, kur pretī ir viens pieredzējis ētera žurnālists un neredzama komanda, kura aizkadrā palīdz intervētājam ātri noreaģēt uz sarunas saturu, nosuflēt precīzus jaunus un negaidītus jautājumus. Pamatmetode, izsist intervējamo no līdzsvara un turpināt  barā sist un dauzīt tādā psiholoģiskā nokdauna stāvoklī.

Tas notiek vienmēr, izņemot  tās retās reizes, kad uzaicināta kāda persona, kura aizkadra režisoru skatījumā ir pelnījusi atbalstu. Bet, tas gadās reti. Raidījums derētu par mācību līdzekli jaunajiem žurnālistiem lekcijās par žurnālista ētiku. Ir ļoti uzkrītoši, kā publiski intervētāji demonstrē savu izteikto necieņu pret uzaicināto viesi. Arī varu.

Nenoliedzami ir vajadzīgas intervijas par politiķu, ierēdņu un citu personu darbu un stilu, par iespējamiem un zināmiem likuma pārkāpumiem, taču to var izdarīt, ievērojot elementāru cieņu un bieži vien - pieklājību. Arī policists, izmeklējot kādu lietu, noziegumu, var pierādījumus iegūt un nostiprināt, profesionāli strādājot, bet var to arī izdarīt, pārkāpjot likumu un cilvēku sitot vai savādāk ietekmējot. Tieši šāds būtu salīdzinājums.

Kā atdarināšanas vērts piemērs ir LTV nu bijušais žurnālists Oļegs Ignatjevs, kā arī viņu nomainījušais Aleksejs Dunda, vai radio žurnālisti Arita Grīnberga, Dzintris Kolāts, Vadims Rodionovs, Jānis Šipkēvics, Andrejs Volmārs un daudzi citi. Pat citās jomās daudz kritiizētais un ekscentriskais Andris Kivičs savās cieņpilnajās mierīgajās intervijās spēja parādīt intervējamā personību daudzpusīgāk, nevis pēc šī beznoteikumu cīņas raunda, kur pat samērā nesimpātisku personu pēc raidījuma vienkārši cilvēciski ir žēl. Ja zināšanu un profesionalitātes trūkumu aizvieto ar netīriem spēka paņēmieniem, tas nekad nedod labu rezultātu.

Šis raidījums Tv vēsturē ir īpašs, jo studijā tiekas divi līdzīgi - bez bremzēm, bez cieņas pret oponentu. Abi uzskata, ka tas, ko un kā viņi dara, ir pareizi un ārpus jebkādas kritikas. Citi, noteikti ir kritizējami, nosodāmi un zākājami. Skaistajai Ingai nav grūti nosodīt Baibu Sipenieci par Jūras svētku vadīšanu Ventspilī (kas tas ir - Latvijas Čečenija? ), Artuss, labi apguvis runas mākslu, zin, ka vajag uzbrukt, kaut ko jautāt, radīt iespaidu, ka zin ko vairāk, bet galvenais - neļaut apjukušajam oponentam atbildēt, nobombardējot to ar arvien jaunu un jaunu jautājumiem. Raidījumā divi narcisi ar visatļautības apziņu, kur ikviens, kurš pagadās ceļā ir tikai līdzeklis savu ambīciju un ego apmierināšanai.

Šis laikam ir vienīgais raidījums, kurš ir pārtraukts pirms laika.

Jūsu uzmanībai spilgtākais šī cikla raidījums :