Igaunijas Republikā ievēlēta prezidente

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
6Notikumu saraksts
Datums:
03.10.2016
Papildu lauki

Šīs prezidenta vēlēšanas ieies Igaunijas vēsturē gan kā ilgākās, gan kā pirmās, kurās ievēlēta sieviete - Kersti Kaljulaida, politiķe, kura pēdējos 12 gadus dzīvojusi un strādājusi ārpus savas valsts, ieņēmusi amatus Briselē, Luksemburgā un līdz ar to ir zināma ES politiskajās aprindās, kā arī pati pazīst mūsdienu Eiropas politikas "taisīšanas" ķēķi. Igaunijas sabiedrībai viņa ir mazāk zināma.

Jāatzīmē, ka Igaunija ir pēdējā no Baltijas valstīm, ko vadīs sieviete. Taču politikas olimpā viņa nenoliedzami ir jauna figūra - par interneta tīmeklī wikipedia datu bāzē nav nevienas viņas fotogrāfijas. Starp citu, līdzīgi bija ar Valdi Zatleru, kuram Latvijas Republikas Ārlietu ministrija lūdza Saeimai zvērestu devušā prezidenta foto, bet tā nebija. Pirmā sūtāmā fotografija tapa Saeimas priekšsedētāja sarunu telpā un pateicoties tam, ka sekretārei līdz bija Canon fotoaparāta vads, bildi izdevās nosūtīt Ārlietu ministrijai.

Kersti Kaljulaida ir piektā Igaunijas Republikas prezidente. (Līdzīgi ir Latvijā, kur šobrīd ir piektais prezidents.) Līdz šim viņa bija Igaunijas pārstāve Eiropas Revīzijas palātā.

Igaunijas prezidenta kandidāti atsaukuši savas kandidatūras

2016. gada  29. un 30. augustā jau notika trīs balsošanas tūres, taču prezidentu ievēlēt neizdevās, neviens kandidāts nesaņēma nepieciešamo balsu skaitu. Saskaņā ar Igaunijas pamatlikumā noteikto kārtību, vēlēšanu procedūra turpinājās Elektoru kolēģijā, kuras sastāvā ir 101 parlamenta deputāts, kā arī 234 vietējo pašvaldību pārstāvji. Kā jau teikts, pirmo reizi Igaunijas valsts vēsturē arī Elektoru kolēģija nespēja neievēlēt jauno prezidentu, jo atkal - nevienam kandidātam nepietika vajadzīgais balsu skaits. Līdz ar to, prezidenta izvēles tiesības no jauna saņēma parlaments Rīgikogu, kurš 2016. gada 3. oktobrī ievēlēja Kersti Kaljulaidu

Kaljulaida Kerste Kaljulaida dzimusi 1969. gadā Tartu. Šobrīd - 46 gadus veca.

1992. gadā absolvējusi Tartu universitātes Bioloģijas fakultāti (arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pēc izglītības ir biologs) , 2001. gadā viņa Tartu universitātē ieguva maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

No 1998. līdz 1999. gadam vadīja investīciju bankinga projektu Hansapank Markets.

1999. gadā kļuva par toreizējā premjerministra Marta Lāra padomnieku ekonomikas jautājumos.

2002. gada februārī Kaljulaida ieņēma kompānijas "Eesti Energia" Iru elektrostacijas pārvaldes uzskaites vadītāja vietu, bet tā paša gada septembrī jau kļuva par šī uzņēmuma vadītāju.

Kopš 2004. gada maija Kaljulaida strādāja Eiropas Revīzijas palātā. 2010.-2014. gg. viņa atbildēja par palātas gada atskaišu sagatavošanu un metodiku. Pēdējos gados vadīja audita sastādīšanu agrārajā sektorā un reformas palātā.

Kaljulaida bija arī Igaunijas Gēnu bankas padomes locekle, un kopš 2012. gada vadīja Tartu universitātes padomi. 2001.-2004. gg. viņa bija partijas Isamaaliit (Tēvijas savienība) locekle. Ziņu, cik gadus prezidente ir darbojusies politikā, pagaidām nav. Ir saņemtas ziņas par viņas attieksmi pret Igaunijā dzīvojošiem cittautiešiem. Prezidente pirmā preses konferencē paziņoja, ka Igaunijas pilsoņi netiks šķiroti pēc nacionālās piederības. Atbildot Krievijas medijiem tika dota atbilde, ka nepieciešamības gadījumā viņa spēs sarunāties arī krievu valodā.

No pāris intervijām redzams, ka vieni priecājas, ka ir ievēlēts jauns prezidents, ka tā ir sieviete, turpretī citi nav apmierināti ar vēlešanu iznākumu , uzsverot, ka prezidents ir kārtējās tirgošanās, ko parlamentā esošās partijas nemitīgi dara, gala rezultāts.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiemDienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem27.04.1994lv
2Tiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarībaTiek atjaunota Igaunijas Republikas neatkarība08.05.1990lv
3Tiek noraidīts priekšlikums Saeimā runāt tikai latviskiTiek noraidīts priekšlikums Saeimā runāt tikai latviski04.12.1931lv
4Igaunijas Parlaments pieņem lēmumu par kompensācijām bijušo privātmuižu īpašniekiemIgaunijas Parlaments pieņem lēmumu par kompensācijām bijušo privātmuižu īpašniekiem05.03.1926lv
5Latvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesībasLatvija ir viena no pirmajām vietām Eiropā, kurā sievietēm piešķīra vēlēšanu tiesības03.12.1905en, lv, ru
6Austrālija ļauj sievietēm piedalīties vēlēšanās ar "Commonwealth Franchise Act 1902"Austrālija ļauj sievietēm piedalīties vēlēšanās ar "Commonwealth Franchise Act 1902"12.06.1902lv

Karte

Avoti: timenote.info

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas