Eiroparlamenta vēlēšanas

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
2Notikumu saraksts
Datums:
08.06.2024
Papildu lauki

Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiek reizi piecos gados pavasarī vai vasaras sākumā. Vēlēšanu periodu nosaka Eiropas Savienības Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas gaidāmas 2024. gada 8. jūnijā. Šajās vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, no kura Eiropas Parlamentā jāievēlē deviņi deputāti.

Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.

Balsstiesīgo vēlētāju uzskaitei Eiropas Parlamenta vēlēšanās lieto vēlētāju reģistru. Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības  balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs bez iepriekšējas pieteikšanās.

Lai balsstiesības Latvijā izmantotu citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, jābūt iekļautiem Latvijas Vēlētāju reģistrā un ne vēlāk kā 30 dienas pirms vēlēšanām jāiesniedz pieteikums Centrālajā vēlēšanu komisijā.

1. "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija - 18
2. JKP Jaunā konservatīvā partija - 18
3. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" - 18
4. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ - 18
5. "Latvijas attīstībai" - 18
6. "Centra Partija" - 10
7. APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI 17
8. "APVIENOTAIS SARAKSTS - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" 18
9. "PROGRESĪVIE" - 18
10. Politiskā partija "Tautas varas spēks" 18
11. Kustība "Par!" - 18
12. "SUVERĒNĀ VARA" - 18
13. "Tauta. Zeme. Valstiskums." 17
14 Zaļo un Zemnieku savienība - 18
15. Jaunā VIENOTĪBA - 18
16. Politiskā partija "Stabilitātei!" -11

Kopējais kandidātu skaits uz 9 vietām - 271   Sarakstu pagaidām nepublicējam, bet starp tiem, kuri uzskata, ka viņiem ir pietiekoša pieredze, kompetence, pieredze, zināšanas un panākumi, lai vadītu Eiropu var sastapt gan politiķus, kuri ievēlēti Saeimā, pašavaldībās vai EP, gan arī ierēdņi, lauksaimnieki, uzņēmēji, pensionāri, pārdevēji, mājsaimnieces, pašnodarbinātie un citu profesiju un sociālo grupu pārstāvji.

Juris Pūce: Šovakar būs îpaši jānovērtē LTV žurnālistu centība un spējas. Pēcvēlēšanu raidījums ilgs 3 stundas, kura laikā nekāda jauna informācija nebūs - tikai vēlētāju aktivitātes dati. Saprotu, ka pat exit poll nebūs.

Georgs Kronbergs:  Man arī ir nācies būt bērēs,kurās danco (par pēcvēlēšanu ballīti Par! birojā).
Artis Pabriks: Domāju, ka tā ir kļūda ES gaidīt uz visiem rezultātiem un tad tos publicēt. Zūd intriga, sacensības gars un beigās ES vēlētāju acīs paliek mazāk interesanta. Bez tam, kas tās par vēlēšanām bez exit pols?
Baiba Bļodniece: Vēlēšanu rezultātus gaidām dienakti. Un tagad atceramies, kā jūtas skolnieki, kuri centralizēto eksāmenu rezultātus gaida vairāk par mēnesi… varbūt tas mazliet raisīs empātiju, ko darīt ar šo arī.
Inge Allas Spriņke: Vēlēšanu rezultātus nedrīkst paziņot līdz pusnaktij, bet Makrons jau atlaiž parlamentu.
Ziņa: EP vēlēšanas gāž pirmo valdību: Makrons paziņo par parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanām. Makrona partija ieguva 15%, bet Lepēna ieguva 32,5%. Makrons ir labs līderis, bet cilvēki visā Eiropā teica, ka vēlas galēji kreiso spēku galu.

LETA. Skaitot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, vienā no Valmieras vēlēšanu iecirkņiem balsošanas urnā atrasti 50 eiro, kas bijuši "adresēti" Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Nauda pie prezidenta gan nenonākšot, bet atbilstoši likumam tiks ieskaitīta Valsts kasē. Pēc ziņas parādīšanās publiskos tīklos prezidenta komentārs, viņam raksturīgajā humora stilā, bija lakonisks - žēl.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā visvairāk balsu ieguvusi "Jaunā Vienotība", bet gan "Jaunajai Vienotībai", gan Nacionālajai apvienībai katrai ir pa diviem mandātiem. Kopumā Eiropas Parlamenta jaunajā sastāvā iekļuvuši septiņu politisko spēku pārstāvji, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Latvijai Eiropas Parlamentā turpmāk būs par vienu vietu vairāk nekā līdz šim – deviņas. 

Eiropas Parlamentā ievēlētie deviņi deputāti no Latvijas:

  • Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība")
  • Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība")
  • Roberts Zīle (Nacionālā apvienība)
  • Rihards Kols (Nacionālā apvienība)
  • Nils Ušakovs ("Saskaņa")
  • Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai")
  • Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts")
  • Mārtiņš Staķis ("Progresīvie")
  • Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā")

Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Daļa līdzšinējo deputātu saglabā mandātus

Par "Jauno Vienotību" sestdien, 8. jūnijā, Latvijā notikušajās vēlēšanās nobalsoja 130 236 jeb 25,07% vēlētāju, liecina provizoriskie rezultāti. Pirms pieciem gadiem par šo politisko spēku nobalsoja 26,2% vēlētāju, vēl piecus gadus iepriekš – teju puse jeb 46,19%.

No šī saraksta  Eiropas Parlamentā ievēlēts Eiropas Komisijas viceprezidents, Eiropas Savienības tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Nākamā aiz svītras palikusi eiroparlamentāriete Inese Vaidere, bet saraksta otrais numurs Krišjānis Kariņš noslīdējis uz 6. vietu – viņš "Jaunās Vienotības" sarakstā ir vispretrunīgāk vērtētais politiķis, jo svītrojumu un plusiņu ir vienlīdz daudz. 

Turklāt Kariņš ir visvairāk svītrotais kandidāts starp visu partiju sarakstiem, bet Dombrovskis – visvairāk plusiņus saņēmušais.  

"Jaunajai Vienotībai" arī līdzšinējā EP sasaukumā ir divas deputātu vietas. 

Par Nacionālo apvienību šogad nobalsoja 114 729 jeb 22,08% balsstiesīgo (2019. gadā – 16,4%, 2014. gadā – 14,25%), un Eiropas Parlamentā šo politisko spēku pārstāvēs EP deputāts Roberts Zīle un Saeimas deputāts Rihards Kols, kurš apsteidzis saraksta otro numuru, Saeimas deputāti Ināru Mūrnieci. Arī pašreizējā EP sasaukumā Nacionālajai apvienībai ir divas vietas.

Par "Latvijas attīstībai" nobalsoja 48 643 jeb 9,36% vēlētāju (2019. gadā – 12,4%), un to Eiroparlamentā arī turpmāk pārstāvēs EP deputāts Ivars Ijabs. Arī pašlaik šim politiskajam spēkam EP ir viena deputāta vieta.

Savukārt "Saskaņa" ieguvusi vienu pārstāvi Eiropas Parlamentā – ievēlēts līdzšinējais eiroparlamentārietis Nils Ušakovs. Pašreizējā EP sasaukumā "Saskaņas" sarakstam ir divi deputāti (Andris Ameriks šogad nolēma EP vēlēšanās vairs nestartēt). 

Par "Saskaņu" šogad nobalsoja 37 078 jeb 7,14% vēlētāju (2019. gadā – 17,5%, 2014. gadā – 13,04%).

Vairāki jaunpienācēji

Eiropas Parlamentā pirmo reizi iekļuvis "Apvienotais saraksts", par kuru nobalsoja 42 519 jeb 8,18% vēlētāju, un EP iekļuvis saraksta pirmais numurs, tā dēvētā "Tvitera konvoja" vadītājs Reinis Pozņaks

Pirmo reizi Eiropas Parlamentā iekļuvusi arī partija "Progresīvie", kas guvusi 38 533 jeb 7,42% vēlētāju atbalstu. Šo politisko spēku EP pārstāvēs bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš apsteidzis saraksta līderi, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Luksemburgā komunikācijas un partnerību vadītāju Elīnu Pinto.

Vienu eiroparlamentārieša vietu ieguvusi arī partija "Latvija pirmajā vietā", par kuru nobalsoja 32 018 jeb 6,16% balsstiesīgo, un no šī saraksta EP ievēlēts Saeimas deputāts Vilis Krištopans

Pirms pieciem gadiem Eiropas Parlamentā tika arī Latvijas Krievu savienība, taču eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas finansiāli atbalstītais saraksts šogad vēlēšanās netika reģistrēts. 

Aiz svītras palika jeb 5% barjeru iekļūšanai Eiropas Parlamentā nepārvarēja

  • "Suverēnā vara" (2,62%),
  • Zaļo un Zemnieku savienība (2,28%),
  • "Apvienība Jaunlatvieši" (2,13%),
  • "Stabilitātei!" (1,98%),
  • "Centra partija (1,72%),
  • Jaunā konservatīvā partija (1,5%),
  • "Tauta. Zeme. Valstiskums." (0,58%),
  • "Tautas varas spēks" (0,34%),
  • bet vismazāk balsu ieguva "Kustība "Par!"", kas saņēma 0,32% vēlētāju atbalstu. 

Vēlētāju aktivitāte – 33,82%

CVK vadītāja Kristīne Saulīte, naktī uz pirmdienu paziņojot provizoriskos vēlēšanu rezultātus, pavēstīja, ka Eiroparlamenta vēlēšanās piedalījušies 33,82% vēlētāju. Taču viņa uzsvēra, ka

šis sadalījums var vēl mainīties, jo vēl tiek skaitītas pasta balsošanā nodotās balsis.

Pilna provizorisko rezultātu aina redzama CVK mājaslapā.

Oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti CVK sēdē nedēļas laikā.

KONTEKSTS:

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši vismaz 521 325 vēlētāji jeb 33,83% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.

Kamēr nebija zināmi EP vēlēšanu rezultāti, koalīcijas politiķi izvairījušies publiski spriest par nākamā Latvijas pārstāvja izvirzīšanu darbam Eiropas Komisijā, neatbildot, vai atkal tiks nominēts pašreizējais eirokomisārs no Latvijas – Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), kurš jau iepriekš pauda vēlmi turpināt darbu EK.

Voldemārs Burģis: Visļaunākie cilvēki ir Progresīvie. Vienīgais saraksts, kur visiem ierindas kandidātiem ir vairāk mīnusu nekā plusu. Sabiedrības puve. Gados jauni, bet dvēseles jau sapuvušas. 
Ivars Lipskis: Šie nav rezultāti. Tā ir diagnoze. Ļoti, ļoti bēdīga diagnoze.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Vēstures liecība laikabiedru piezīmēsVēstures liecība laikabiedru piezīmēs10.06.2024lv
2Vēstures liecība laikabiedru piezīmēsVēstures liecība laikabiedru piezīmēs08.06.2024lv

Avoti: lsm.lv

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas