Baznīcā atrodas vairāki valsts nozīmes kultūras un vēstures pieminekļi - Svētā Vakarēdiena biķeris, lasāmpults, kristāmtrauks un deviņu reģistru ērģeles, kuras 1890. gadā ir darinājis izcilais ērģeļbūvētājs Vilhelms Zauers. 2012. gadā restaurēta altārglezna.

1916. gada 17. jūlija rītā 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums, iegriezās Piņķu muižā. Bataljona komandieris Jukums Vācietis noturēja Piņķu baznīcā savu slaveno dievkalpojumu.

Dzejnieks Aleksandrs Čaks par Piņķu baznīcu grāmatā "Mūžības skartie" rakstījis balādi "Sprediķis Piņķu baznīcā", kas veltīta varonīgajiem strēlniekiem 1. Pasaules karā, 5. Zemgales pulkam un pulkvedim Jukumam Vācietim. Atmodas laikā pie baznīcas atklāts piemiņas akmens, veltīts šim notikumam.