Beidzas Bavārijas Mīlas revolūcija. Bavārijas padomju republika

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
3Personu saraksts
Notikumi:
29Notikumu saraksts
Datums:
03.05.1919
Papildu lauki

Bavārijas padomju republika (Bayerische Räterepublik, angļu izdevumos bieži Munich Soviet Republic) bija valstisks veidojums Vācijā, kas radās Novembra revolūcijas laikā, mēģinot nodibināt patstāvīgu, sociālistisku valsti Bavārijā.

1919.g. 1. maijā Vācijas armija atbrīvoja Minheni no komunistu bruņotajiem grupējumiem.

BPR pastāvēja no 1919. gada 6. aprīļa līdz 3. maijam.

***

1918  gada 7. novembrī, atzīmējot Krievijas komunistu revolūcijas pirmo gadadienu, Vācijas Neatkarīgās Sociāldemokrātiskās partijas (USPD) politiķis Kurts Eisners uzstājās aptuveni 60,000 liela cilvēku pūļa priekšā, Minhenē, Theresienwiese laukumā (mūsdienās pazīstama kā Oktoberfesta notikšanas vieta).

Eisners pieprasīja tūlītēju mieru, 8 stundu darba dienu, bezdarbnieku pabalstus, un Bavārijas karaļa Ludviga III, kā arī V`acijas ķeizara Vilhelma II atkāpšanos no troņa

Vienlaikus, sekojot Krievijas piemēram,  viņs ierosināja veidot darba ņēmēju un karavīru padomes.

Pūlis devās uz armijas kazarmās un pārliecināja lielāko daļu karavīru pāriet revolūcionāru pusē. Tajā pašā dienā Bavārijas karalis devās trimdā, pārtraucot Vitelsbahu (Wittelsbach) dinastijas vairāk kā 700 gadus ilgo valdīšanu.

1918. gada 8. novembrī Eisners paziņoja, ka monarhija ir gāzta un nodibināta "brīva Bavārijas valsts". Pats Eisner kļuva par Bavārijas ministru prezidentu

Lai gan Eisners aizstāvēja "sociālistisku republiku", viņš distancējās no Krievijas boļševiku "privātīpašuma likvidēšanas" idejām, paziņojot, ka viņa valdība varētu aizsargāt privātās īpašuma tiesības

1919. gada februārī notika vēlēšanas, taču USPD tajās guva tikai 2% balsu un Eisners nolēma atkāpties no amata.

1919. gada 21. februārī, kad Eisners bija ceļā uz parlamentu paziņot par atkāpšanos, viņu nošāva kāds labējais nacionālists, neveiksmīgs (tika izslēgts sakarā ar to, ka rados bija ebreji) Tūles biedrības biedrs Antons Grafs (Anton Graf von Arco auf Valley). Šī slepkavība izraisīja masu nemierus Bavārijā, kurus izmantoja komunisti un anarhisti, lai sagrābt varu savās rokās.

1919. gada 7. martā,  vēlēšanās uzvarējušās Sociāldemokrātiskās partijas līderis Johanes Hofmans (Johannes Hoffmann), izveidoja koalīcijas valdību, taču tā nebija darboties spējīga un bija spiesta bēgt.

1919. gada 6. aprīlī tika proklamēta Bavārijas Padomju Republika (BPR), tās vadībā sākotnēji bija arī USPD locekļi, piemēram, Ernsts Tollers, bet daļa bija anarhisti (Gustav Landauer, Silvio Gesell un Erich Mühsam).

Ministru kabinets bija visai savdabīgs. Piemēram, Ārlietu ministrs bija kāds Francis Lipps (Dr. Franz Lipp), kurš pats bija bijis biežs psihiatrisko slimnīcu pacients, nekavējoties pieteica karu Šveicei, kura bija atteikusies aizdot BPR 60 lokomotīves, savukārt Ļeņinam telegrāfēja ziņas par iepriekšējā partijas vadītāja Hofmaņa aizbēgšanu uz Bambergu "paņemot līdzi Ministru Kabineta tualetes atslēgas"

Tollers, kurš bija dramaturgs, aprakstīja revolūciju kā "Bavārijas mīlas revolūciju ". Tollera valdība pastāvēja 6 dienas.

1919. gada 12 aprīlī varu Republikā sagrāba Komunistiskā partija ar Eiženu Levinu (Eugen Levine) priekšgalā. Levins Bavārijā uzsāka "komunistiskās reformas",- veidojot "Sarkano armija", konfiscējot naudu un pārtikas krājumus, atsavinot greznus dzīvokļus un dodot tos bezpajumtniekiem, kā arī nacionalizējot rūpnīcas un kontroli nododot to darbiniekiem. Levins plānoja atcelt papīra naudu un reformēt izglītības sistēmu, taču tam laika nepietika. Lai likvidētu neapmierinātos, pēc Vladimira Ļeņina ierosinājuma Levins valstī sāka arī "sarkano teroru", tai skaitā ņēma ķīlnieku no elites vidus.

1919. gada 30. aprīlī astoņiem Bavārijas aristokrātijas dzimtu pārstāvjiem tika izpildīts nāves sods, pamatojot tos ar apsūdzību "spiegošanā". Tika nošauta arī  Tules biedrības sekretāre, grāfiene Hella fon Vestarpa (Hella von Westarp). 

1919. gada 1. maijā Vācijas ķeizaram un Bavārijas karalim lojālās armijas daļas ("Kapitālisma Baltie sargi", kā tos dēvēja komunisti) kopskaitā ap 9,000 cilvēku un Brīvkorpusa brīvprātīgie (Freikorps, piemēram, Freikorps EPP un Marinebrigade Ehrhardt) ar aptuveni 30,000 lieliem spēkiem devās atbrīvot Minheni.

Līdz 3.maijam ielu kaujās tika nogalināti vairāk nekā 1000 "Minhenes padomju" atbalstītāju  Aptuveni 700 vīrieši un sievietes tika arestēti un arī tiem tūlītēji tika piespriests nāves sods par atbalstu komunistiem un iesaisti "sarkanajā terorā".

Arī komunistu vadītājs Levins tika notiesāts uz nāvi par nodevību, un tika nošauts Stadelheimas (Stadelheim) cietumā. Nacistu propagandisti vēlāk izmantoja Levina ebrejisko izcelsmi kā ieganstu pretebreju noskaņojuma radīšanai Vācijā.

 

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1
Vircburgā uzbrucējs ar "lielam nazim līdzīgu priekšmetu" nogalinājis 3 un ievainojis vismaz 6 25.06.2021lv
2
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
3Terorista uzbrukums Kolombā, Francijā. Terorists ar auto sabraucis policijas patruļu, smagi ievainoti 2 policistiTerorista uzbrukums Kolombā, Francijā. Terorists ar auto sabraucis policijas patruļu, smagi ievainoti 2 policisti27.04.2020lv
4Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti Afgāņu islamista uzbrukums Lionā, Francijā. Nogalināts 1 cilvēks, 8 ievainoti 31.08.2019lv
5Apstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinetsApstiprināts LR 40.ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš un viņa vadītais ministru kabinets23.01.2019lv, ru
6
Parīzē, Francijā uzbrukumā ar nazi ievainoti septiņi cilvēki, to skaitā divi britu tūristi08.09.2018lv
71 nogalināts, 2 ievainoti uzbrukumā ar nazi Trapē komūnā netālu no Parīzes, Francijā1 nogalināts, 2 ievainoti uzbrukumā ar nazi Trapē komūnā netālu no Parīzes, Francijā23.08.2018en, lv
8Minsterē, Vācijā, kravas auto iebraucis gājēju pūlī. Vismaz 2 bojāgājušie; vairāki desmiti ievainoto. Slepkava nošāvies Minsterē, Vācijā, kravas auto iebraucis gājēju pūlī. Vismaz 2 bojāgājušie; vairāki desmiti ievainoto. Slepkava nošāvies 07.04.2018lv
9
Burbahā, Vācijā, 27 gadus vecs sīriešu migrants ar nazi nogalina Sarkanā Krusta pārstāvi07.06.2017lv
10Apšaudē Cīrihē (Šveicē) Islama centrā 3 ievainotie un 1 atrasts mirisApšaudē Cīrihē (Šveicē) Islama centrā 3 ievainotie un 1 atrasts miris19.12.2016en, lv
11Vairāki terorakti Parīzē. Bojāgājušo skaits sasniedz 132 cilvēkus. Izsludināts ārkārtas stāvoklis. Francija, Beļģija slēdz arī savas robežasVairāki terorakti Parīzē. Bojāgājušo skaits sasniedz 132 cilvēkus. Izsludināts ārkārtas stāvoklis. Francija, Beļģija slēdz arī savas robežas13.11.2015en, lv, pl, ru
12Dienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiemDienvidāfrikas Republikā notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu rasu pārstāvjiem27.04.1994lv
13Katrina Svitcere - pirmā sieviete, kura noskrien Bostonas maratonuKatrina Svitcere - pirmā sieviete, kura noskrien Bostonas maratonu19.04.1967en, lv, ru
14Reihstāga dedzināšanaReihstāga dedzināšana27.02.1933lv, pl
15Sociāldemokrātu demonstrācijas laikā Vīnē, Austrijā policisti nošauj 84 demonstrantusSociāldemokrātu demonstrācijas laikā Vīnē, Austrijā policisti nošauj 84 demonstrantus15.07.1927en, lv
16Boļševiki apspiež matrožu sacelšanos KronštatēBoļševiki apspiež matrožu sacelšanos Kronštatē18.04.1921lv, pl
17Anarhisti uzspridzina Krievijas KP(b) centrālās komitejas ēku Maskavā. 12 iet bojā, 55 ievainotiAnarhisti uzspridzina Krievijas KP(b) centrālās komitejas ēku Maskavā. 12 iet bojā, 55 ievainoti25.09.1919en, lv
18Sociālists Kurts Eizners pasludina Bavārijas valsts neatkarību Sociālists Kurts Eizners pasludina Bavārijas valsts neatkarību 07.11.1918en, lv
19Krievijā notiek trešais apvērsums pret Krievijas leģitīmām varas struktūrām: boļševiki pārtrauc Viskrievijas Satversmes sapulces darbībuKrievijā notiek trešais apvērsums pret Krievijas leģitīmām varas struktūrām: boļševiki pārtrauc Viskrievijas Satversmes sapulces darbību18.01.1918lv, pl
20Latviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielāLatviešu anarhistu kauja Londonā, Sidnejas ielā03.01.1911de, en, fr, lv, ru

Karte

Avoti: wikimapia.org

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Ernsts  TollersErnsts Tollers01.12.189322.05.1939de, en, fr, lv, pl, ru
    2Eugen LevinéEugen Leviné10.05.188305.07.1919de, en, fr, pl, ru
    3ĻeņinsĻeņins22.04.187021.01.1924de, en, lv, pl, ru
    Birkas