Bankas CITADELE "pārdošana" valdības darba pēdējā dienā

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Notikumi:
9Notikumu saraksts
Datums:
05.11.2014
Papildu lauki

2014.gada novembrī tika noslēgts līgums par bankas „Citadele” pārdošanu ASV fondam "Ripplewood Holdings". Bankas pārdošanu līdz gada beigām paredzēja vienošanās ar Eiropas Komisiju (EK), taču līdz pat pēdējam brīdim darījumu pavadīja ne vien koalīcijas partiju domstarpības par tā nepieciešamību, bet arī aizdomas par pārāk zemu cenu un citiem nepietiekami izdevīgiem nosacījumiem. Šā iemesla dēļ dienu pirms izziņotās līguma parakstīšanas atkāpās Privatizācijas aģentūras (PA) valde, kurai līgums būtu jāparaksta. Nevēloties atstāt darījuma slēgšanu 12.Saeimas izveidotajai jaunajai valdībai, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis steigā atrada jaunus PA valdes locekļus, kas bija gatavi līgumu parakstīt. Tas tika izdarīts valdības pēdējā darba dienā 2014.gada 5.novembrī. Bankas pārdošanu aizēnoja arī fakts, ka neilgi pirms paredzētās līguma parakstīšanas vairāki politiķi devās kopīgā izklaides braucienā uz Gruziju kopā ar potenciālā pircēja pārstāvjiem. Braucienu pārbauda KNAB, savukārt visa darījuma izvērtēšanai izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Banka “Citadele” tika dibināta pirms trim gadiem no labajiem aktīviem, kas tika izdalīti no valsts pārņemtās “Parex bankas”. Gandrīz 75% Citadeles bankas piederēja Latvijas valstij, pārējā daļa - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB).

Banka bija jāpārdod saskaņā ar EK apstiprināto restrukturizācijas plānu, atbilstoši ES normām vienojoties, ka valsts nevar būt spēlētājs finanšu tirgū. Plāns paredzēja, ka investors jāpiesaista līdz 2014.gada beigām. Kā norādīja Finanšu ministrija (FM), pretējā gadījumā banku pārdotu pati EK, kas savukārt nozīmētu valstij zemāku cenu un neizdevīgākus nosacījumus.

Pirmos lēmumus par bankas pārdošanas procesa atsākšanu valdība pieņēma 2013.gada vasarā. Konkursa kārtībā par konsultantu pārdošanas procesā tika piesaistīta starptautiskā investīciju banka «Societe Generale». Vēlāk tā uzrunājusi gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas "Citadele" stratēģiskajiem ieguldītājiem. 2014.gada novembrī jau pēc pārdošanas līguma noslēgšanas PA informēja, ka "Societe Generale" par investoru piesaisti saņems atlīdzību divu miljonu eiro apmērā. Vēl 640 000 eiro tika samaksāts starptautiskajam juridiskajam birojam "Linklaters", kura uzdevums bija sagatavot ar investoru piesaisti saistītos dokumentus, organizēt un piedalīties sarunās ar starptautiskajiem partneriem.

Koalīcijas nesaskaņas

„Saskaņas centra” frakcija jau 2013.gada vasarā neilgi pēc valdības lēmuma sākt bankas pārdošanas procesu iesniedza likuma grozījumus, prasot atlikt tās pārdošanu un pieņemt atsevišķu likumu bankas atsavināšanai. Līdzīgus projektus tā sniedza vairākkārt, taču tie neguva atbalstu. SC uzskatīja, ka banka jāpatur valsts īpašumā, tā kā tā strādā sekmīgi un ar peļņu. 2014.gada 28.septembrī – dažas dienas pirms 12.Saeimas vēlēšanām – partija, aģitējot pret darījuma apturēšanu, organizēja piketu Doma laukumā. Tajā pretēji partijas solītajam piedalījās tikai pāris simtu cilvēku, no kuriem liela daļa bija Rīgas pašvaldības uzņēmumos strādājošo arodbiedrības "LABA" pārstāvji.

Sākotnēji SC nostāju atbalstīja arī vairāki Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti, taču vēlāk īpašs iebildes vairs necēla. Pretējā pozīcijā koalīcijas partnerēm „Vienotībai” un ZZS nostājās Nacionālā apvienība (NA). Sākotnēji tā uzsvēra, ka bankai jāpaliek valsts īpašumā un iebilda pret slepenību, kādā tiek gatavota pārdošana. NA neapmierinātību paspilgtināja fakts, ka diviem no trim tās ministriem ilgstoši netika dota pielaide slepenai informācijai, līdz ar to tikai kultūras ministre Dace Melbārde varēja piedalīties slēgtajās valdības sēdēs par „Citadeles” pārdošanu.

Par investoru izraugās ASV fondu, Šefleram atsaka

2014.gada jūnijā Privatizācijas aģentūra informēja valdību par potenciālajiem pircējiem, kas interesējušies par iespēju pirkt "Citadeli". Tie netika atklāti, bet neoficiāli izskanēja, ka iespējamo investoru vidū ir „Rietumu banka”, divi ASV fondi, no kuriem viens ir saistīts ar Latvijas uzņēmēju kapitālu, „Norvik” banka un krievu miljardieris, AS „Latvijas Balzams” pastarpināts īpašnieks Jurijs Šeflers. PA pārstāvji atteicās nosaukt potenciālās pirkuma summas, taču uzsvēra, ka piedāvājumi ir valstij izdevīgi. „Tie ir tiešām kvalitatīvi piedāvājumi, salīdzinot ar līdzīgām situācijām citās valstīs, un atbilst pašreizējai situācijai banku tirgū,” sacīja PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Jūnija beigās valdība iespējamo pircēju loku sašaurināja līdz trim – mediji ziņoja, ka izskatīti tiek divu ASV finanšu fondu un J.Šeflera piedāvājums. Vēl mēnesi vēlāk tika nolemts, ka ekskluzīvas tiesības uz piedāvājumu tiek dotas ASV fondam “Ripplewood Holdings”. Kā ziņoja LTV raidījums „De Facto”, sākotnēji tā partneris Latvijā bija arī uzņēmējs Māris Martinsons, kura būvkompānija “Moduls-Rīga” ir iesaistīta vērienīgā nodokļu izkrāpšanā. Pēc Finanšu policijas publiskotās informācijas par iespējamo nodokļu krāpšanu ASV fonda piedāvājums vērtēts jau bez Latvijas partneru iesaistes.

Šaubas par cenas atbilstību bankas vērtībai

Līdz ar paziņojumu, ka valdība ekskluzīvā investora tiesības uzticējusi „Ripplewood Holdings”, sākās ilgstošas viedokļu sadursmes par to, vai investora piedāvātā cena nav pārāk zema, turklāt vairākkārt mainījās gan mediju izdibinātās ziņas par darījuma summu, gan valdības pārstāvju nosauktie skaitļi.

Brīdī, kad valdība aiz slēgtām durvīm nolēma turpināt sarunas ar Ripplewood Holdings", oficiāli paredzamā summa saukta netika, bet neformāli izskanēja 113 miljoni eiro. LTV raidījums "Panorāma" ziņoja, ka investors vēlas maksāt uz pusi mazāku summu, nekā to piedāvā valdība. Valdības pārstāvji vēlāk to noliedza, sakot, ka cena būs augstāka par minētajiem 65-70 miljoniem.

Vēlāk valdība atklāja, ka "Ripplewood Holdings" par "Citadeles" valsts daļām piedāvā aptuveni 74 miljonu eiro. Izskanot vairāku ekonomistu bažām, ka cena nav pietiekami augsta, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pauda, ka Eiropas banku sektors nav izgājis stresa testus un tās tiek pārdotas par zemāku cenu. "Patlaban Eiropā banku skaits, kas tiek pārdotas, ir daudz lielāks nekā to banku skaits, kas ir gatavas tās iegādāties. Eiropas Komisijas rīcībā ir saraksts ar bankām, kuras tiek pārdotas zem to nominālvērtības," sacīja Vilks.

Līdzīgu viedokli izteica arī vairāki ekonomisti, norādot, ka cena nav augsta, taču to diktē esošā tirgus situācija. Vienotību atbalstošais žurnāls „Ir” atbalstot šo apšaubamo darījumu,  nodrošināja publisku fonu un piesaistīja banku speciālistus, kuri arī norādīja, ka „no ārpuses” nav detalizēti zināms „Citadeles” stāvoklis, tāpēc argumentēti analizēt pārdošanas summu nav iespējams.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sacīja, ka par aptuveni septiņiem miljoniem eiro cenu samazinājusi informācijas nopludināšana par  pārdošanas procesu mazināja potenciālo investoru skaitu un konkurenci.

Vēlāk gan šis pats Vj.Dombrovskis pauda viedokli, ka līgums varēja būt izdevīgāks. Viņš norādīja, ka iebildumiem „kājas aug” no diviem faktoriem, kuru dēļ valstij bijis grūti iegūt izdevīgu līgumu. Pirmais bijusi pārdošanas procesa atlikšana uz pēdējo brīdi, otrs – fakts, ka valdība nolēma sākt ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru, tādējādi nenodrošināt investoru konkurenci. ”EM nekad nav piedāvājusi sākt ekskluzīvas sarunas ar vienu investoru," sacīja Vj.Dombrovskis.

Bažas izraisīja arī līgumā paredzētais termiņš, kura laikā pircējs nedrīkst banku pārdot tālāk. Sākotnēji tika runāts, ka tie varētu būt vismaz trīs gadi, taču līgumā izdevās panākt divus.

Politiķu atpūtas brauciens kopā ar bankas Citadeles pircējiem

Dažas dienas pēc valdības lēmuma turpināt sarunas ar vienu potenciālo investoru - fondu “Ripplewood Holdings” -  mediji ziņoja par aizdomas raisošu izklaides braucienu uz Gruziju. 2014.gada augusta sākumā, kad tika vērtēti pretendentu piedāvājumi, „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, viņa partijas biedrs ekspremjers un Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) devušies atpūtas braucienā uz Gruziju kopā ar Ripplewood Holdings oficiālo pārstāvi Latvijā Valdi Siksni.

Uz Gruziju lidojušie politiķi interešu konfliktu, protams, noliedza. Dz.Zaķis portālam Pietiek.com, kas pirmais par to ziņoja, sacīja, ka tas bijis privāts brauciens un viņam kā politiķim neesot pienākuma vispār par to runāt. Tāpat kā pārējie viņš norādīja, ka ceļojuma izdevumus sedzis pats, bet uz lūgumu to apliecināt ar maksājumu dokumentiem pauda, ka to darīs tad, kad būs nepieciešams. Zaķis savu meistarību ar mediju starpniecību pasūtīt sabiedrību uz vienu attiecīgu vietu bija demonstrējis arī agrāk.

Premjere Laimdota Straujuma, veikli lavierējot ar frāzēm, atzina, ka politiķu un pircēja pārstāvja atrašanās vienā lidmašīnā esot aizdomīga, taču „tas nekādā gadījumā nav atstājis ietekmi uz darījumu”. Braucienu vērtēja arī partijas Ētikas komisija un secināja, ka Dz.Zaķis un V.Dombrovskis ētikas normas nav pārkāpuši. Viņi esot braukuši par savu naudu, turklāt ne viens, ne otrs nevarot ietekmēt bankas pārdošanas procesu, jo lēmumu pieņem valdība.

Ar lūgumu pārbaudīt „Citadeles” pārdošanas procesu Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vērsās Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš. KNAB norādīja, ka deputāta iesniegumā minētā informācija tiks pārbaudīta, taču, kā parasti, gadījumos, kad korupcijas gadījumi ir saistīti ar Vienotību, pārbaude beidzās ne ar ko.

PA valdes atkāpšanās un jaunas meklēšana

Bankas pārdošanas līgumu bija paredzēts parakstīt 2014.gada 31.oktobrī, taču divas dienas pirms tam atkāpās PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks. A.Spridzāns lēmumu pamatoja, sakot, ka valdība būtu varējusi turpināt runāt par izdevīgākiem pārdošanas noteikumiem, jo līgumu varēja noslēgt līdz gada beigām. Tā kā nosacījumi bija slepeni, viņš atteicās runāt detalizēti, taču sacītais, ka līguma noteikumi būtu vēl jāuzlabo, bija netieša norāde, ka darījums ne velti un noslepenots, bet dažiem ministriem - nav pielaides valsts noslēpumam.

Ekonomikas ministrs pauda gatavību nekavējoties atrast jaunus PA valdes locekļus, kuri varētu parakstīt līgumu. Jau divas dienas pēc iepriekšējās valdes atkāpšanās tika izraudzīts viens valdes loceklis - līdzšinējais PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs, bet dažas dienas vēlāk arī otrs - kādreizējais bankas "Citadele" padomes (!) loceklis Ģirts Freibergs. Abi tika iecelti amatos jau 3.novembrī.

Lielu neapmierinātību par A.Spridzāna un G.Lauska lēmumu neparakstīt šo apšaubāmo līgumu pauda premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Viņai neesot saprotams, par ko A.Spridzāns baidoties, un norādīja, ka viņam būs jāuzņemas atbildība, ja banka netiks pārdota. Kad tika atrasti līguma parakstītāji, Straujuma, nesakarīgi Latvijas TV kanālos skaidroja, ka ikvienam jāsaprot, ka zemā cena ir tāpēc, ka banka taču esot pārdoda mūsu stratēģiskajiem draugiem. Viņasprāt, tas ikvienam vienkārši ir jāsaprot un šī tēma vairs nav aiztiekama. 

Līgums par „Citadeles” pārdošanu tika parakstīts 5.novembrī – valdības pēdējā darba dienā. No Latvijas puses to darīja jaunieceltie PA valdes locekļi, no investora - Tims Kolinss, "Ripplewood Advisors LLC" izpilddirektors un dibinātājs.

Pāris dienas vēlāk tika publiskoti pārējie investīciju fonda dalībnieki. Par „Citadeles” jaunajiem īpašniekiem bija kļuvuši 12 investori, starp kuriem līdzās investīciju fonda „Ripplewood” īpašniekam T.Kolinsam zināmākie ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers un Ēģiptes miljardieris Nasevs Saviris.

Dienu pēc līguma parakstīšanas Vj.Dombrovskis atklāja, ka gada nogalē varētu notikt cenas korekcija, un tā varētu būt negatīva. "Bankai nav tik labs kredītportfelis, kā pati banka", teica Vj.Dombrovskis. Viņš stāstīja, ka gan "Citadelei", gan jaunajiem akcionāriem katram ir savs auditors un abu ekspertu domas par bankas kapitālu atšķiras. Visticamāk, gada beigās tikšot pieaicināts trešais auditors, lai noteiktu bankas akciju gala cenu. Nav noteikti maksimālie ""griesti", par cik var mainīties "Citadeles" akciju gala cena.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija

12.Saeima jau otrajā darba nedēļā izveidoja kārtējo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuras uzdevums būs izvērtēt „Citadeles” bankas pārdošanas procesu, bankas cenas un tālāk pārdošanas aizlieguma kritēriju noteikšanu, izdevumus pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā. Veidot izmeklēšanas komisiju rosināja partiju „Saskaņa” un „No sirds Latvijas” deputāti, bet par to nobalsoja 94 parlamentārieši. Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēja „No sirds Latvijai” pārstāvi, bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Gunāru Kūtri, kurš veiksmīgi un visiem par lielu atvieglojumu novadīja komisijas darbu bez jebkādiem rezultātiem.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Masu slepkavība El Paso. 22 nogalināti, 25 ievietoti slimnīcāsMasu slepkavība El Paso. 22 nogalināti, 25 ievietoti slimnīcās03.08.2019en, lv, ru
2
ECB: 'ABLV Bank' tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem 24.02.2018lv
3Saeima ratificē Latvijas un ASV līgumu par sadarbību aizsardzības jomāSaeima ratificē Latvijas un ASV līgumu par sadarbību aizsardzības jomā16.03.2017lv
4NATO nosauc studentu humora konkursu "KBH" par Kremļa ietekmes instrumentuNATO nosauc studentu humora konkursu "KBH" par Kremļa ietekmes instrumentu15.03.2017lv, ru
5Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
6Tiesa atzīst Banka Baltija par maksātnespējīguTiesa atzīst Banka Baltija par maksātnespējīgu27.06.1995en, lv, ru
7Latvijā slēdz Depozītu bankuLatvijā slēdz Depozītu banku28.04.1995lv, ru
8Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojums 15.06.1994lv
9Maija PanikaMaija Panika10.05.1837en, lv

Avoti: deputatiuzdelnas.lv/

Nav piesaistītu vietu

    Nav piesaistītas personas

    Birkas
    Nozagts Latvijā