Pirmdienas rīts atnāk ar apziņu - vasaras karstums ir zudis un plus 20.oC liekas samērā vēss laiks.

Protams, "baigā pirmsvēlēšanu vasara" turpina sist augstu vilni. Iespējamie deputātu kandidāti cits citu pārspēdami vēsta tautai, kas tai draud pēc 7.oktobra, ja tieši viņi netiks ievēlēti. Iespējams, tās ir audzināšanas sekas - izmisušie vecāki nereti darbojas tieši, kā amurs pa pirkstu: neizēdīsi tukšu šķīvi - neiesi laukā spēlēties, nebūs labas atzīmes - iPhone šovakar skatīties nevarēsi, bastosi skolu - atslēgšu internetu telefonā. Nu kaut kā tā.  Arī iespējamais vēlētājs ir jāuzrunā viegli un saprotami. Tieši šādā pašā stilā - ar baidīšanu. Ne visiem ir "objektīvie" un "visgodīgākie" mediji, kuri spēj tiražēt savējos bīdāmos mīluļus (kuri to neaizmirsīs, kad tiks plosīts kārtējais budžets). Ņemot vērā sociālo tīklu neierobežoto pieejamību, katrs pats sev režisors un var veidot briesmu stāstus uz nebēdu. Tradicionālā standarta paketē ietilpst :

1.personāži no konkurējošie sarakstiem vai to fanu pulciņiem.
Te lieti noder vecas baumas, nolietotas ziņas vai kāda "laipna izpalīga" rūpīgi pieglabāts dokuments vai informācija, kas, laikā izvilkta un, nezinot konkrētos izcelsmes apstākļus un tā patiesumu, darbojas efektīgi un asi, kā lapsenes dzēliens jūtīgā vietā, dažkārt izraisot pat pamatīgu pampumu.

2. tiem, kuriem švakāk ar iztēli, trūkst zināšanu vai pietrūkst informācijas, lieti noder savulaiku nacionāļu izdomātā saukļa "krievi nāk" modifikācija "Saskaņa", kur var piemudžināt arī Putinu, Kremli, "vatņikus" un visādi citādi ar Krieviju saistītos.
Šajā sektorā, bez šaubām, arī notikusi attīstība, veismīgi potējot sabiedrībai, ka visi, kuri dzīvojuši padomju laikā, ir bijuši VDK darbinieki, aģenti vai atbalstītāji. Tie, kuri kaut kādu iemeslu dēļ tam nekvalificējas, ir latenti komunisti, biedri, dažādos amatos esoši un padomju izglītību ieguvušie. Šis jau ir visaptveroši - faktiski, jebkurš, kurš vecāks par 45-50 jau pakļaujams ja ne represijām, tad lustrācijai noteikti, kas modernā valodā tulkojot - cancel. Kopumā, visi ir kolaboranti un nodevēji. Darbojas nevainojami. Jo vairāk attālinās gaišais Atmodas laiks, jo vairāk tumsa. tagad. Arvien vairāk uzrodas drosmīgi un principiāli disidenti un padomju varas, līdz šim nezināmie, apkarotāji.

Baidīšana darbojas ne tikai vēlēšanu sektorā.
Valsts pārvaldē neraucēti var izdarīt veiksmīgas naudietilpīgas kustības, tāpat izmantojot baidīšanas instrumentu, piemēram, pārprofilējot vienu no aprīkotākajām slimnīcām ar nevainojamu dislokācijas vietu - Linezeru, kas atrodas Biķernieku mežā, par zemessargu kazarmu. Šķiet, grandiozākais "veselības aprūpes" pasākums kopš neatkarības atjaunošanas. Redzot, ka šis darbojas nevainojami un bez jebkādām iebildēm, tiek gatavota nākamā veselības "e-reforma" - bērnu klīniskā slimnīca Gaiļezers, protams, ir jālikvidē. Lieliska stratēģiska vieta. Vēl kaut kā sasodīti ilgi stāv Bērnu slimnīca Vienības gatvē. Tās korpusi lieti varētu noderēt, kādam bataljonam, bet pa perimetru esošais celiņš varētu būt trase braukšanai ar kādu vecu BTR.

Kara kurinātāju rūpals tiešām ir pētīšanas vērts, taču, kā zināms, ar likumu - visi Aizsardzības ministrijas iepirkumi ir slepeni un līdz ar to neaizskarami. Tik vien, cik atnāk kāda vēsts mazajā valstiņā, ka gada beigās militāristi mēģina atrast kādu ideju iepirkumu veikšanai, lai spētu apgūt un izmantot (iztērēt) piešķirtos budžeta līdzekļus.

Pavisam klusi izskanēja ziņa par spāņu kara lidotāju nezināmā virzienā izšauto un pazaudēto kaujas raķeti. Skaidri zināms, ka tā nav nokritusi Krievijas teritorijā, jo tad būtu kāda pretreakcija. Šoreiz Dievs ir bijis mūsu pusē. Viss turpina notikt klusi, lai militāristi netraucēti varētu turpināt žvadzināt ieročus, uzturēt kara draudu histēriju un padarīt par vispārobligātu šī biznesa subsidēšanu 4% apjomā.

Ikvienā no konkurentu sarakstiem, protams, ir jaunpienācēji, kuri ar enerģiju, patiesi un no sirds cenšas, cerot, ka spēs veikt izmaiņas politiskajā puzlē. Arī ikviens vecs politiskās dzīves hameleons, kārtējo reizi mainot politisko piederību, mēģinot sev mūžīgas parazitēšanas iespējas, nekaunēdamies sevi pasniedz kā kuslu un nevainīgu jēriņu. Jaunpienācēju politiskās aktivitātes ir aizkustinoši naivas, bieži vien neapzinoties, ka viņi ar savu pamatīgo darbu, profesionalitāti, panākumiem un vārdu kādā jomā tiek rafinēti un ciniski izmantoti. 

Politiskās leksikas klasiskais "lielākā kretīna" meklējumi šobrīd ir precizēti - ikviena polittehnologa uzdevums ir atrast un savervēt kādu "lielāko kretīnu" pieprasītai "noderīga idiota" lomai. 

Latviešu dziedātāja Laima Vaikule ir nonākusi asu vārdu krustugunīs, kādā no intervijām pasakot, ka nebrauks uzstāties uz okupēto Krimu. Krievu popmūzikas un šovbiznesa dūži viņai nikni pārmet divkosību, atgādinot, ka viņa savu karjeru ir veidojusi Krievijā, uz ko dziedātāja ir jau paspējusi iemest vēl vienu niknuma dzinuli - viņa izteikusi prieku par PSRS sabrukšanu. Marasmatikais sauklis "какую страну просрали" (kādu valsti esam padi..ši) kaimiņzemē arvien pieņemas spēkā. Savukārt, Latvijas ļaužu reakcija nezin kāpēc atgādina Pavlova suņu primitīvu reakciju uz primitīviem ārējiem kairinātājiem - Laimu, kura visu laiku tika noniecināta kā Kremļa galma dziedātāja, tagad mierīgi varētu pat startēt vēlēšanās - viena frāze un viss - esi savējā, nemaz nepētot, neanalizējot, kādā kontekstā tas ir teikts, kas to teicis un kāpēc.

Tagad vienkārši ir sijāt cilvēkus - ir parādījies jauns testa jautājums - Tu par Laimu vai pret. Protams, ir nīgrie analītiskie tautieši, kuri vēlas rakt daudz dziļāk un grib šo jautājumu uzdot gan Prāta vētrai, gan Intaram Busulim - miera taču nav. Īstiem latviešiem ārējus ienaidniekus nevajag - paši nokodīs savējos. Nenovīdība vai vienkārši pūļa histērija? Nu kā var izpelnīties ievērību un pat pelnīt vietā, pret kuru visiem ir jādraudzējas? Tiek nograuti jebkuri Sūnu ciema postulāti.