Pirms 90 gadiem stājās spēkā tieslietu ministra E. Magnusa pavēle, saskaņā ar kuru zvērinātiem advokātiem un viņu palīgiem tiesas sēdē pienācās nēsāt melnu mantiju un melna samta cepuri.

“Zvērināti advokāti dēļ atšķirības no viņa palīgiem nēsā vēl melnu zīda lentu, piestiprinātu ar baltu zīda rozeti pie mantijas, krūšu kreisā pusē,” bija teikts 1928. gada 20. aprīlī “Valdības Vēstnesī” publicētajā instrukcijā.

Tumši sarkanās tiesnešu mantijas Latvijas tiesās jau bija ieviestas. Tā kā 1. aprīlis togad iekrita Lieldienās, pirmie aizstāvji jaunajos tērpos tiesu zālēs sāka parādīties ar 3. aprīli. Avīzes ievēroja, ka tas noticis Rīgas Apgabaltiesā un vispirms talāra nēsātāji bijuši advokāti V. Lazdiņš un F. Mihelsons. Prese tolaik apgalvoja, ka advokāti melnajos talāros vēl jūtoties neērti. Ejot no sēdes uz sēdi, tērpu vilka nost.

Radās jautājums par īpašu “tualetes istabu”, tas ir, pārģērbšanās istabu ierādīšanu tiesās. Turklāt amata mantija visu dienu bija jānēsā līdzi. Tajā pašā laikā paredzēja, ka gan jau ar laiku visi apradīšot un advokāti ne vien pa iestādes gaiteņiem, bet arī pa ielu staigāšot amata tērpā. 

“Tikai krāsas izvēle te var radīt pārpratumus, jo arī Lutera mācītājiem ir melni talāri un nepatīkams pārsteigums var gadīties dažam labam, ataicinot mācītāja vietā advokātu pie mirstošā tuvinieka gultas,” lūkoja jokot laikraksts “Jaunais Rīts”. Kreisā prese uzskatīja, ka mantiju izmantošana tiesās vispār atgādinot inkvizīcas laikus, bet negantās “Aizkulises” tajās saskatīja līdzību ar kantoru tērpu ebreju sinagogās.

Viesturs Sprūde

Avots: LA