No 1909. līdz 1920. gadam Jānis Endzelīns strādāja Harkovas universitātē, kur viņš lasīja ievadu valodniecībā, indoeiropiešu valodu salīdzināmo gramatiku, ģermāņu valodu salīdzināmo gramatiku, vadījis nodarbības senprūšu, leišu, senarmēņu, senislandiešu, senīru, gotu un citās valodās. Šajā laikā J.Endzelīns publicēja daudzus rakstus, vasarās brauca uz Latviju vākt izlokšņu materiālus.

Droši vien Lettische Grammatik (Latviešu valodas gramatika) manuskripta daļa jau bija Latvijā tik ilgi gaidītā profesora somā, kad viņš ar ģimeni (dzīvesbiedri Faniju Vilhelmīni, meitu Melitu un dēlu Lūciju) kopā ar Pirmā pasaules kara bēgļiem no Padomju Krievijas 1920. gada 26. maijā sasniedza Latvijas robežu. Taču Sebežā uz robežas profesoru kopā ar vēl pieciem pasažieriem aizturēja... Lielinieki bieži izmantoja ķīlnieku sagrābšanas taktiku, aizturot ievērojamus cilvēkus un pieprasot apmaiņā pret ķīlniekiem atbrīvot no ieslodzījuma arestētos komūnistu aģentus.