"Suņa sirds" ir padomju satīriska zinātniskās fantastikas divu sēriju televīzijas filma, kas 1988. gadā uzņemta kinostudijā Ļenfiļm.

Filma veidota pēc padomju krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova garā stāsta "Suņa sirds". Filmas režisors ir Vladimirs Bortko, galvenās lomas atveido Jevgeņijs Jevstigņejevs, Boriss Plotņikovs, Vladimirs Tolokoņņikovs, Romans Karcevs. Svarīgi atzīmēt, ka aizskārtās tēmas nav zaudējušas savu aktualitāti arī mūsdienās. Pie kam, šoreiz nav runa par Krieviju, kurai savu problēmu pietiek. Ieskatieties mūsdienu Latvijas valdošo sejās. Meklējiet līdzības. Domājiet! Padomju laika Ēzopa valodas ģeniāls darbs.

Sižets

Filmas notikumi norisinās Maskavā neilgi pēc Oktobra revolūcijas. Profesors Filips Preobraženskis pēta dzīvu organismu un tā šūnu atjaunošanās iespējas, tāpēc iecerējis veikt eksperimentu — pārstādīt sunim cilvēka hipofīzi un dzimumdziedzerus. Starp citu, profesora prototips esot ievērojamās padomju, Rīgā dzimušās tēlnieces, Veras Muhinas tēvs.

Uz ielas profesors atrod klaiņojošu suni un to, piebarojot ar ēdienu, ievilina savās mājās. Sunim dod vārdu Šariks, profesora darbinieki viņu labi aprūpē. Apstākļi karaliski. Šariks gan sākumā pie sevis prāto, kāpēc gan viņu pieņēmuši tik labā vietā, bet pēc tam to pieņem, kā pašu par sevi saprotamu lietu. Viņš nezina, ka ar viņu veiks eksperimentu. Pēc kāda laika profesors saņem ziņu, ka kautiņā miris kāds dzērājs un huligāns Kļims Čugunkins, kurš kļūst par orgānu donoru profesora eksperimentam. Pēc orgānu pārstādīšanas sunim Šarikam notiek izmaiņas un drīz Šariks jau līdzinās cilvēkam. Viņam izstiepjas ekstremitātes, izkrīt spalva, taču, paliek daudzas bojā gājušā bomža īpašības. Ziņas par eksperimenta panākumiem izplatās. Profesors Šariku aizved uz zinātnisko sanāksmi parādīt saviem kolēģiem.

Par Šariku ieinteresējas arī mājas komitejas priekšsēdētājs Švonders. Viņš izsniedz Šarikam dokumentu uz Poligrāfa Šarikova vārda, iekārto darbā pie klaiņojošo dzīvnieku ķeršanas(!). Šarikovam īpaši padodas klejojošu kaķu ķeršana. Viņš saka, ka "sajūt tos ar sirdi". Būdams komunistiski noskaņots aktīvists, Švonders veicina Šarikova pašapziņu, propagandē strādnieku tiesības pretstatā visādiem inteliģentiem. Šarikovam arvien vairāk izpaužas no donora Kļima mantotās negatīvās rakstura īpašības. Šarikovs uzvedas rupji, raksta sūdzības par profesoru, demolē dzīvokli. Beigās profesoram nekas cits neatliek, kā atkal veikt operāciju Šarikovam, šoreiz pacientam pārstādot atpakaļ suņa hipofīzi, un drīz vien viņš atkal kļūst par suni Šariku. 

Kāds asprātis 90.gadu sākumā salīdzīnāja "jaunizceptos" politiķus ar kucēniem, kuri bērnībā nav pietiekoši baroti. Pēc tam baro, cik gribi, rijīgums paliek.

Lomās

• Jevgeņijs Jevstigņejevs — profesors Filips Preobraženskis
• Boriss Plotņikovs — Ivans Bormentāls, profesora asistents
• Vladimirs Tolokoņņikovs — Poligrāfs Šarikovs
• Romans Karcevs — Švonders, mājas komitejas priekšsēdētājs
• Ņina Ruslanova — Darja Ivanova, virēja profesora mājās
• Olga Meļikova — Zinaīda Buņina, profesora kalpone
• Aleksejs Mironovs — Fjodors, Šveicars
• Anželika Nevoļina — Vasņecova, mašīnrakstītāja

Interesanti fakti

• Režisors Bortko filmu ir veidojis melnbaltu, iekrāsojot to sēpijas tehnikā. Tas piedod filmai autentisku noskaņu, atveidojot notikumus uz 1920. gadu Padomju Krievijas fona.
• Filmēšana norisinājās Ļeņingradā, lai gan filmas darbība notiek Maskavā.
• Klaiņojoša suņa Šarika lomai izvēlējās no 20 suņiem vienu — milicijas dienesta suni vārdā Karajs. Pēc tam suns piedalījās vēl četrās filmās.