Fantomass trako - franču kriminālkomēdiju triloģijas 2.filma. 

Pieaugušiem taču arī patīk pasakas. Vēlākā paaudze skatās filmas ar specefektiem, izbaudot digitālā kino iespējas. Pieaugušo pasakas veido visu Bollivudas kino fenomenu.

Šoreiz par neticami veiksmīgu franču kinoveikumu. 60-70. gadu paaudzei bija iespēja redzēt virkni kriminālkomēdiju (Fantomass, Rezi dzīvoja policists, Slaidais gaišmatis ar melno kurpi, Atveriet, policija! , Belmondo filmas, Žandarms Krišo un daudzas daudzas citas)  - šis žanrs frančiem ir izkopts pārpārēm lieliski un ekspluatēts gana. Šoreiz ir stāsts un publikas sajūsma par nenotveramu supernoziedzinieku, kuram nav sejas - tā noslēpta no visu skatieniem, toties ar spēju uzlikt masku un speciālus atbilstošu cimdus, tādējādi spējot gan uzdoties par jebkuru citu personu, gan arī atstāt identificējošas viltus  pēdas. Nereti tiek runāts par īpašu angļu humoru. Fantomasa triloģija dod iespēju novērtēt franču humoru un pat ironisku skatījumu uz Bonda filmām, izmantojot parodiju. Krietni vēlāk franči atkal atgriežas pie šī žanra, veidojot filmu par noziedznieku Lupēnu (Netflix seriāls) ar Omaru Sy galvenajā lomā - te gan ir ir Fantomass, gan Bonds, gan Robins Huds.

Otrajā filmā par Fantomasu piedalās arī Luija de Finesa dēls Olivjē, kurš tēlo skaistās fotogrāfes Elenas brāli.

Šī ir viena no daudzajām filmām, kurā ar epizodisku lomu piedalās Domeniks Zardī, atveidojot vienu no Fantomasa apsargiem. Zardī tiešām ir izceļams atsevišķi un īpaši ( Nekropole.info  redaktore Zanda Radziņa savā laikā par viņu bija gatavojusi rakstu).

Filmas saturu nepārstāstīšu. Tā vienkārši ir jāskatās, dodot atlaides naivumam un totālām loģikas kļūdām. Te loģiku tiešām nevajag meklēt - tikai atslābināties, skatīties un baudīt.

Arī kopā ar bērniem.