Pāvests Francisks sestdien sāk vizīti Baltijas valstīs - 22. un 23. septembrī viņš apmeklē Lietuvu, 24. septembrī viesojas Latvijā, bet 25. septembrī dodas uz Igauniju.

Vizītes sākumā pāvests Viļņā tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti, bet pēc tam Simona Daukanta laukumā pie prezidenta pils uzrunāja valdības un atlasītas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un diplomātiskā korpusa locekļus.

Grībauskaite savā uzrunā pateicās pāvestam par uzmanību, ko viņš pievērš tiem, kas pasaules kartē ir vismazākie, atzīstot, ka šī vizīte Lietuvai ir nenovērtējama dāvana, jo tā notiek gadā, kad Lietuva svin savu neatkarību. Viņa atgādināja, ka Svētais Krēsls bija viens no pirmajiem, kas atzina Lietuvas neatkarību, un ar savu attieksmi aicināja to darīt arī citas valstis.

Prezidente sacīja, ka svētais pāvests Jānis Pāvils II apmeklējis Lietuvu uzreiz pēc tam, kad to atstājis PSRS karaspēks – tā bijusi ļoti uzrunājoša zīme un parādījusi, uz ko ir spējīga valsts, kas alkst savas brīvības. Viņa sveica pāvestu visas Lietuvas tautas vārdā.

Pāvests Francisks savā uzrunā atzina, ka iesākt šo svētceļojumu Baltijas valstīs viņam ir prieka un cerības iemesls. Viņš atgādināja, ka Jānis Pāvils II mīlējis teikt – Lietuva ir klusā lieciniece kaislīgai reliģiskās brīvības mīlestībai.

Pāvests pateicās prezidentei par sirsnīgajiem uzņemšanas vārdiem, kas veltīti visas Lietuvas vārdā. "Visiem jums vēlos paust savu tuvumu un sirsnīgu pateicību," sacīja pāvests.

Katoļu baznīcas vadītājs atzina, ka vizīte norisinās Lietuvas nācijai nozīmīgā brīdī, jo tiek svinēta valstiskās neatkarības pasludināšanas simtgadē. Šo gadsimtu iezīmējuši apcietinājumi, vajāšanas un pat moceklība. Viņš sacīja, ka simtgade nozīmē arī apstāties laikā, raudzīties nākotnē dialoga un vienotības gaismā tādā veidā, lai neviens nepaliktu no tās izslēgts.

Viņš sacīja, ka katra paaudze ir aicināta raudzīties nākotnē un godināt tēvu piemiņu, atzīmējot, ka "mēs nezinām, kāda būs rītdiena, bet zinām, ka katrs laikmets vēlas saglabāt dvēseli, godināt tās saknes, kas veidojušas tautu tādu, kāda ir tagad".

Pāvests atzina, ka pateicoties lietuviešu dialogam, atvērtībai un izpratnei, tā var kļūt par vienības tiltu starp Eiropas austrumiem un rietumiem, kā arī raudzīties nākotnē, kļūstot par cieņas, kopības, cerības zemi.

Viņš sacīja, ka smelt spēkus no pagātnes, nozīmē veltīt īpašu uzmanību jauniešiem, kuri ne vien ir nākotne, bet arī tagadne, ja vien viņi paliek vienoti ar tautas saknēm. Tieši šī palikšana vienotībā ļaus viņiem pacelt skatienu un raudzīties nākotnē ar cerību. Tā būs cerības sēkla, jo ienesīs dzīvīgumu šīs tautas dvēselē.

Pāvests Grībauskaitei apliecināja arī Romas katoļu baznīcas atbalstu un iesaistīšanos tajā, lai Lietuva varētu īstenot aicinājumu būt par visas Eiropas kopības un cerības tiltu.

Vizītes pirmajā dienā pāvests apmeklēs Viļņas Žēlsirdības Dievmātes sanktuāriju Aušras vārtu kapelā, kur lūgsies kopā ar audžuģimenēm un ģimenēm, kas grib adoptēt bērnus, tiksies ar jauniešiem Viļņas Katedrāles laukumā un apmeklēs Viļņas katedrāli.

Svētdienas rītā Francisks svinēs Svēto Misi Kauņas Santakas parkā pie Nemunas un Neres satekas, bet pēcpusdienā Kauņas katedrālē tiksies ar priesteriem, semināristiem un konsekrētajām personām.

Pēc tam pāvests atgriezīsies Viļņā, kur apmeklēs Okupāciju un brīvības cīņu muzeju, pieminekli ebreju geto upuriem un pieminekli padomju okupācijas upuriem, kur viņš kopā ar visiem sanākušajiem lūgsies par tiem, kas izcietuši ieslodzījumu vai atdevuši dzīvību par Lietuvas brīvību.

Zīmīgi, ka nevienā valstī augstie viesi neapmeklē, piemēram, čigānu represiju vietas. Pāvests nav izņēmums.