Tātāri un to sabiedrotie vasaļi- Maskavijas krievi 1500-1503. gadā veica neskaitāmus uzbrukumus lietuviešu un poļu zemēm un pilsētām, izpostot tādas lietuviešu pilsētas kā Kļecka, Slucka, Ņesviža un pat apdraudot Viļņu.

Šī iemesla dēļ 1503.g. pat tika uzsākta Viļņas nocietinājumu sienas būvēšanu ( tā tika pabeigta 1522. gadā).

Karu laikā Lietuvas dižkunigaitis Aleksandrs Jagellons smagi saslima un kļuva paralizēts. Tas Lietuvas dižciltīgo vidū radīja savstarpēju cīņu par varas pārņemšanu. To izmantoja tatāru- krievu karaspēks, kurš iebruka Lietuvas zemēs. Par Lietuvas dižkunigaiti tika apstiprināts Aleksandra brālis Sigismunds I, kurš par karaspēka vadītāju iecēla Mihailu Gļinski.

1506. gadā no lietuviešu pilsētas Lidas lietuviešu karaspēks 7000 vīru sastāvā devās pretuzbrukumā un netālu no Kļeckas (šobrīd Baltkrievijas teritorijā) 3x lielāko (ap 20,000- 40,000 vīru, 30,000 zirgu) krievu- tatāru karaspēku izdevās sakāva. Šī uzvara uz  neilgu laiku apturēja nemitīgos uzbrukumus baltu zemēm un ļāva nostiprināties Lietuvas - Polijas ūnijai.

***

Lietuvas valdnieka- Aleksandra Jagellona sieva Helēna ( 1476-1506) bija Maskavas valdnieka Ivana III meita.

Vēlāk, 1522.g. lietuvieša karavadoņa Mhaila Gļinska brāļa meita - Helēna tika izprecināta Maskavijas caram Vasilijam III (Ivana III dēlam).

Laulībā piedzima vairāki bērni, tai skaitā vēlākais Livonijas un Lietuvas zemju lielākais postītājs - Ivans IV jeb Ivans Bargais.