Kā ieraksts, Baltijas Praids notiek Vērmanes dārzā, apkārt parkam ir policijas kordoni, parks ir nožogots, iekšpusē priecīgi pulcējas praida dalībnieki, ārpusē - neapmierinātie un vai ziņkārības mudināti skatītāji vēro notiekošo.

Uzreiz jāatzīmē, ka šī gada homoseksuāļu pulcēšanās un lepnuma gājiens nav tik agresīvs kā iepriekš. Pasākuma organizatori noteiktās vietās ielaiž jebkuru, kurš vēlas ienākt slēgtajā parka zonā. Vienīgais, pie ieejas jāuzrāda lielākas somas saturs, vai tur nav kas bīstams līdzi paņemts. Jāatzīst. ka jebkurā koncertā vai sporta pasākumā šī kontrole ir daudz stingrāka un nopietnāka. Te vienkārši ir un gauži formāli. Ar smaidu. 

Policijas un tās specvienību klātbūtne kā vienmēr ir daudzskaitlīga. Alternatīvai cilvēku interešu grupai, kura ir par tradicionālas ģimenes vērtībām, ir atvēlēta Lucavsala, kur apsardze noteikti nav vajadzīga.

Jau kuro gadu Praids izraisa visasākās diskusijas un vārdu apmaiņas sabiedrībā, publiskā telpā. Šajā gadā LGBT aizkulišu aktīvists un viens no Mozaīkas dibinātājiem ir atklāti iesaistījies politiskā dzīvē, nodibinot partiju "Progresīvie", kura pretendē uz vietām Saeimā rudenī paredzētajās vēlēšanās. Tās līderis, protams, ir viens no Praida redzamākajām personām - Roberts Putnis.

Šī gada Praids ar mūziku un pieaugušo skaitlisko līdzdalību nedaudz līdzinās karnevālam, kāds šis pasākums varētu daudz mierīgāk pastāvēt un eksistēt, kā tas notiek, piemēram, Berlīnē. Diemžēl, LGBT aktīvisti dod priekšroku mest izaicinājumu sabiedrībai ar visai nepatiesām nostādnēm un tādējādi panākot pretēju rezultātu sevis sludinātājiem mērķiem - būt atvērtiem un draudzīgiem. Šobrīd - joprojām dusmīga un agresīva sabiedrības reakcija. Daudzinātās vaimanas par līdztiesību, par tiesību aizskārumiem un likuma pārkāpumiem joprojām ir tukšu apgalvojumu formā - Mozaīkas līderi tā arī nav spējuši nosaukt kaut VIENU gadījumu, kad kāds homoseksuālis būtu diskriminēts savas seksuālās orientācijas dēļ. Gadiem ilgi skan skaļi un samērā nepamatoti apgalvojumi par šķietamiem tiesību aizskārumiem, bet kaut vienu nosaukt - tā arī nav bijusi iespēja dzirdēt par tādu.

Šis, kā arī visi iepriekšējie Praidi, drīzāk parāda pavisam ko citu - aizsedzoties ar nemitīgiem apgalvojumiem par it kā nodarītiem pāridarījumiem, par "milzīgo diskrimināciju" un vajāšanu,veidojas par instrumentu, kā viena margināla sabiedrības daļa mēģina dabūt sev privilēģijas, priekšrocības. Pati Praida organizācija ir viens no šādiem spilgtiem piemēriem - diez vai tradicionālās ģimenes, pensionāru, jauno māmiņu, pedagogu vai jebkuras citas preofesionālas, sociālas vai citas cilvēku kopas pārstāvji varētu panākt, ka viņu vajadzībām tiek iznomāts publisks centrālais parks, tiek slēgta sabiedriskā transporta kustība pilsētas centrā, pasākuma dalībnieku sabiedrības vairākuma negatīvas attieksmes dēļ, sargāšanai ir jāiesaista neadekvāti lieli drošības struktūru spēki. 

Pasākums rāda, ka šo pasākumu tradicionāli no pirmsākumiem atbalsta ASV vēstniecība, kuras viedoklis, diemžēl, pašmāju Latvijas politiskai elitei ir noteicošs. Praida organizēšanā iesaistītas vairākas starptautiskas un vietējās NVO (kuru ārvalstu finansējums sabiedrības vairākumam netiek atklāts). Šī gada Praidā, saprotot, ka te var atrast arī savu vēlētāju, bez pieminētās Mozaikas (Progresīvo partijas), dalību ņem arī Atjaunotā vai atdzimusī Vienotība un partija Par attīstību. 

Gājiens sākās ap 13.oo. Tā maršruts bija Vērmanes parks - Elizabetes iela - Brīvības iela - Bruņinieku iela - Tērbatas iela - Vērmanes parks. Laiks bija lielisks, cilvēkiem labs noskaņojums, tika spēlēta pasākuma atslēgas vārdiem atbilstoša latviešu un ārvalstu popmūzika - Zilais karbunkuls, par Varavīksni utml. Šī kopējā labā noskaņa nedaudz atbīdīja otrā plānā pasākuma politizēšanas mēģinājumu.

Pasākums bija ļoti labi apmeklēts. Tajā dalību ņēma ap 8000 cilvēku.