Valsts nosaukums cēlies no vēsturiskās (pastāvēja no 14 līdz 18.gs.) Moldāvijas kņazistes, kuras teritorijas austrumu daļu aizņem mūsdienu Moldova. Kā Besarābiju to 1812. gadā to okupēja un iekļāva Krievijas impērijas sastāvā. 

1918. gadā Krievijas Impērijai sabrūkot, Besarābijas guberņā tika pasludināta Moldāvijas Demokrātiskā Republika, kas pievienojas Rumānijas karalistei. 

1940. gada vasarā provinci atkal okupēja Krievija, šoreiz Sarkanā armija un tās teritorijā tika izveidota Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas bija PSRS sastāvā līdz 1991. gadam.

Pēc Krievijas izprovocēta pilsoņu kara, 1992. gadā no valsts atšķēlās Piedņestras Moldāvu Republika

Piedņestrā, pēc Varšavas bloka sabrukuma un Austrumeiropas valstu militārās deokupācijas, tika izveidotas vienas no lielākajām Krievijas ieroču noliktavām, turklāt, šādas zonas izveidi noteica Krievijas izsena ģeopolitiskā stratēģija, jeb "ieķīlēšanas metode".

Tā paredz starp no Krievijas atbrīvojušamies valstīm veidot militarizētas Krievijas vai Krievijai pakļautas teritorijas jeb "anklāvus", lai izdevīgā momentā sagrābtu kaimiņvalstu teritorijas starp izveidotajiem "ķīļiem" kā arī kara gadījumā, to vest šajās sagrābtajās, ne savā teritorijās.

Bez Piedņestras vecākais zināmais "ķīlis" Eiropā ir jau Pētera I izveidotais Sankt-Pēterburgas apgabals, bet 2. Pasaules kara beigās tālredzīgi tika izveidots Kaļiņingradas apgabals (faktiski sažņaudzot loku ap Baltijas valstīm, kuras, lai gan okupētas, no starptautisko tiesību viedokļa netika atzītas par Krievijas sastāvdaļu).

Sabrūkot PSRS, bez Piedņestras šādi izveidoti "ķīļi" bija Krima (lai gan Ukrainas sastāvā, Krimā bija dislocēta Krievijas flote), Kaukāzā- Abhāzija, Ziemeļosetija (okupētas Gruzijas teritorijas) un Armēnija.