Uz Krievijas impērijas Melnās jūras flotes bruņukuģa „Taurijas kņazs Potjomkins” uzliesmoja dumpis, kas kļuva par vienu no spilgtākajām 1905. gada Krievijas revolūcijas epizodēm.

Dumpja iemesli bija vairāki, taču pirmkārt, Krievijas Impērijas neprasmīgā iekšpolitika, kura nepieļāva nekādu demokrātiju un ekonomiski bija novājinājusi valsti, kā arī agresīvā ārpolitika- Krievija bija iekarojusi un kolonizējusi aptuveni 1/5 daļu planētas sauszemes, taču nemitīga centās iekarot arvien jaunas teritorijas.

***

Sacelšanās notika arī Liepājas kara ostā un tajā iesaistījās arī Liepājas pilsētas iedzīvotāji

Liepājas kara ostas žandarmērijas komandas priekšnieka vietas izpildītāja štabrotmistra Horvāta telegrammas Kurzemes guberņas žandarmērijas pārvaldei:

1905. gada 16. jūnijā (pēc vecā stila) 

«Pagājuša naktī bija visu sešu ekipāžu bruņots dumpis. Šaušana zalvēm visos virzienos, ir ievainotie un nogalinātie. Da|a dumpinieku izrāvās uz Liepāju. Izsaukts karaspēks leročus nepielietojām. Pagaidām kluss, vientuli šāvieni, iemesls - slikta pārtika. Pēterburgai ziņots.»

***

1905 gada 11. augustā (pēc vecā stila):
«Ostā klusu. Izplatīto uzsaukumu paraugus izsūtu. Tiesa apspriedās gandrīz 24 stundas un piesprieda 8 matrožiem nāves sodu. 19 — katorgas darbu, 1 — nodošanu disciplinārajā bataljonā, 26 ar 5 diennaktīm arestā, 80 tika attaisnoti. Spriedums nosūtīts kara ministram apstiprināšanai. Ostas priekšnieks veic pašus nopietnākos pasākumus, lai neļautu pūlim traucēt izpildīt spriedumu.»

***

1904. gadā pasaules lielākā valsts- Krievija- bija zaudējusi karu Japānai; arvien lielāku ietekmi ieguva marksisti, kuri izplatīja "strādnieku aizstāvēšanas" idejas. Krievijā valdošā analfabētisma dēļ (pat uz kuģa tikai 33% no vairāk kā 780 cilvēku lielās komandas prata lasīt), marksisma murgainās idejas guva lielu atbalstu.

Dumpis uz kuģa formāli sākās sliktas pārtikas dēļ, kuru matroži atteicās ēst un pakļauties virsnieku pavēlēm. Kuģa virsnieki nolēma sodīt vairākus matrožus ar nāves sodu, taču aizturēto vidū bija nejaušas personas, nevis dumpja aizsācēji.  Lai nepieļautu izrēķināšanos ar biedriem, dumpja aizsācēji sagrāba ieročus un sāka apšaut virsniekus. Jau dienas vakarā kuģis bija dumpinieku rokās. 

Kuģa jaunieceltā vadība nolēma doties uz Odesu,- lai papildinātu krājumus un saskaņotu rīcību ar tajā esošajiem sociāldemokrātiem (Odesā notika ģenerālstreiks). Tomēr kuģa komanda nolēma nepiedalīties sociāldemokrātu piedāvātajā uzbrukumā Odesas stratēģiskajiem objektiem, lai ieņemtu tos. Odesas pašpārvaldei nebija ieroču, ar kuriem stāties pretī bruņukuģim , vienlaikus, apbruņotais bruņukuģis ostā radīja drošības sajūtu sociāldemokrātiem radniecīgajiem marodieriem, kuri sāka izlaupīt ostas noliktavas. Ostā sākās ugunsgrēks, taču līdz nakts sākumam marodierismu ostu ielenkušais karaspēks nespēja apturēt, jo baidījās no iespējamas apšaudes no "Potjomkina". Tikai iestājoties tumsai, karaspēks sāka ieviest kārtību ostā, apšaujot simtiem (līdz pat 1500, versijas atšķiras) marodieru un to līdzskrējēju. Bruņukuģa komanda neiejaucās, tikai 30. jūnijā 2 reizes izšāva pa pilsētu.

Cara valdība nosūtīja 2 kuģu eskadras, lai tās sagūstītu "Potjomkinu", taču nokaitētās atmosfēras dēļ, eskadru komandas atteicās uzbrukt. "Potjomkins" pat 2 reizes nobrauca garām apvienotajām eskadrām, taču netika izšauts neviens šāviņš, vēl vairāk,- "Potjomkina" pusē pārgāja arī bruņukuģis "Georgij Pobedonosec", un dumpji sākās vēl uz citiem kuģiem, taču tie tika apturēti bez asinsizliešanas.

Dažas dienas vēlāk "Potjomkins" devās uz Rumānijas ostu Konstantu, kur paziņoja, ka dumpis vērsts tikai pret Krievijas imperatoru, bet ne pret jebkurām citām valstīm. Vienlaikus, ārvalstu pārstāvji viennozīmīgi paziņoja, ka "Potjomkins" tiek uzskatīts par pretinieku un tiks iznīcināts, ja tuvosies kādiem no šo valstu kuģiem vai teritorijām. Pēc vairāku dienu manevriem "Potjomkina" matroži pieņēma Rumānijas priekšlikumu padoties kā Krievijas armijas dezertieriem (šāds matrožu statuss atļautu Rumānijai komandas locekļus neizdot Krievijai). Kuģis tika pamests un to pārņēma Rumānijas pārstāvji, kuri pēc tam to nodeva atpakaļ Krievijai.

*

Iespējams, sacelšanās sākās ar hrestomātisku frāzi „Veči, zupā tārpi!”

***

"Bruņukuģis "Potjomkins"" (Броненосец «Потёмкин») ir 1925. gada mēmā filma, kuras režisors ir Latvijā dzimušais Sergejs Eizenšteins. Tā iznāca:

• 1925. gada 21. decembris (PSRS)
• 1926. gada 5. decembris (Ņujorka, ASV)

Filma ir par 1905. gadā notikušo matrožu dumpi uz kuģa "Potjomkins" un tā apspiešanu. Tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām propagandas filmām. 1958. gada Vispasaules izstādē Briselē šī tika atzīta par visu laiku izcilāko filmu.