Pēc divreizēja PSRS iebrukuma Somijā (1939-1940.g- Ziemas karš; 25.6.1941 atkārtots iebrukums, sākas Turpinājuma karš), Somija bija spiesta arvien ciešāk sadarboties ar spēkiem, kuri turpināja pretoties komunistu agresoram, tādēļ tā veidoja ciešākas attiecības arī ar nacistisko Vāciju.

1942. gada vasarā Hitlers devās uz Somiju, lai sveiktu tās armijas virspavēlnieku Mannerheimu 75. dzimšanas dienā. Lai izvairītos no tikšanās "oficiālā rakstura", Mannerheims atteicās pieņemt Hitleru savās oficiālajās rezidencēs- tā notika kādā vilcienā Imatras tuvumā. 

Tikšanās laikā gan abas puses neskopojās ar komplimentiem viena otrai.

Lai gan somiem bija iespējas un vēsturiskas tiesības virzīties tālāk PSRS teritorijā, piemēram, noslēgt loku ap Ļeņingradu, tomēr somi atbrīvoja no krievu okupantiem tikai 1939.-40. somu okupētās zemes.

Turpinājuma karš pret krievu agresoru Somijai izvērtās vēl smagāks nekā Ziemas karš, tomēr Somija bija otra no tikai 2 karā tieši iesaistītām valstīm (otra bija Lielbritānija; Šveice, Zviedrija, Spānija bija neitrālas ), kuras teritoriju neokupēja vācu vai krievu spēki.

Abos karos pret PSRS agresiju krita 90 tūkstoši, pazuda vairāk nekā četri tūkstoši un ievainojumus guva vairāk nekā 200 tūkstoši somu karavīru. Bojā gāja arī apmēram 1300 Somijas civiliedzīvotāju. Somija zaudēja divpadsmit procentus no savas teritorijas, nometināja vairāk nekā 400 tūkstošus bēgļu no Karēlijas un lielākais absurds,- bija spiesta maksāt Padomju Savienībai (!) lielas kara kontribūcijas.