Čehoslovāku leģions (korpuss) bija pārsvarā čehu (arī slovāku) brīvprātīgo vienība, kura cīnījās Krievijas Impērijas pusē pret Vāciju.

Pēc 1917.g. oktobrī komunistu veiktā apvērsuma, čehoslovāku leģions palika uzticīgs Krievijas Impērijas armijai ('baltajiem") un saformējies par apmēram 40,000, vēlāk pat par 65,000 lielu kaujas vienību izcīnīja daudzas smagas cīņas pret boļševikiem Sibīrijā. Kaujā pie Baikāla tam izdevās sakaut Sarkanās armijas vienības, pārņemt vairākus kuģus un iegūt kontroli par šo transporta plūsmai (osta, Transsibīrijas dzelzceļš) svarīgo novadu.

***

Čehoslovāku korpuss jeb čehu leģions (an. Czech and Slovak Legion, vc. Tschechoslowakische Korps, Tschechoslowakische Legion) - no čehoslovāku karagūstekņiem 1917. gadā izveidota Krievijas impērijas armijas vienība (aptuveni 50 000 cilvēku), ģenerāļa Šokorova (В.Н.Шокоров) vadībā.

Pēc Oktobra apvērsuma, 1918. gada janvārī Čehoslovāku korpuss pārgāja Sabiedroto pakļautībā, juridiski to ieskaitot Francijas armijā.

1918.g. martā padomju valdība deva piekrišanu korpusa evakuācijai pa dzelzceļu caur Pieurāliem un Sibīriju uz Eiropu.

Pēc Brestas miera noslēgšanas, kas sagrāva korpusa karavīru cerības uz savas dzimtenes neatkarību, viņu attieksme pret boļševiku teroristu varu krasi pasliktinājās. Ešelonu tālākvirzīšanās tika apturēta 1918. gada aprīlī pēc Japānas karaspēka izsēšanās Vladivostokā un atamana Semjonova sacelšanās. Tika uzsāktas sarunas par iespēju korpusu izvest nevis caur Vladivostoku, bet Arhangeļsku.

Sarunas ieilga. Tas izraisīja čehu un slovaku neapmierinātību, baumas par izdošanu Vācijai, un konfliktus ar vietējām padomju varas iestādēm.

Šajā laikā korpuss bija sadalīts četrās daļās: viena ešelonu grupa jau atradās Tālajos Austrumos, otra - pie Irkutskas, trešā - pie Čeļabinskas, bet ceturtā - Penzā. Kopējais karavīru skaits bija ap 65 000.

Maijā čehi sagrāba ieročus un atsacījās atzīt lielinieku varu, uzsākot bruņotu sacelšanos. Kā liecina Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes Centrālā biroja materiāli, čehoslovāku korpusam bija aktīva sadarbība un ietekme Sibīrijas latviešu organizācijās, tā sastāvā uz Vladivostoku devās latviešu Troickas bataljons.