Spāņi ieņēma Tenočtitlānu, sagūstīja vadnieku Kuautemoku un viņa augstākos padomdevējus
- Personas:
- 0
- Notikumi:
- 3Notikumu saraksts
- Pieminekļi:
- 0
- Vietas:
- 0
- Kapsētas:
- 0
- Datums:
- 13.08.1521
Acteki (mēxihcah) ir indiāņu tauta, kas arī mūsdienās dzīvo Meksikas centrālajā daļā un runā navatlu valodā. Tomēr parasti acteku nosaukums saistās ar laiku, kad Vidusameriku iekaroja spāņi un acteki bija izveidojuši vienu no varenākajām valstīm Amerikā - Acteku impēriju. Tā politiski un militāri dominēja mūsdienu Meksikas teritorijā 14. - 16. gs. Actekiem bija bagāta kultūra un mitoloģija. Acteku impēriju sagrāva spāņu konkistadori. Acteki uzskatīja, ka pasaulei pienāks gals, ja viņi neziedos cilvēkus savam Saules dievam Huitcilopočili. Viņi būvēja piramīdas un tempļus, kuros ziedoja iekaroto pilsētu gūstekņus.
***
Tenočtitlāna bija ap 1325. gadu dibināta acteku pilsēta un Acteku impērijas galvaspilsēta. Tā atradās uz Tekskoko ezera mākslīgi izveidotām salām, pašreizējās Meksikas galvaspilsētas Mehiko teritorijā (mūsdienās ezers ir nosusināts). 1521. gadā tā krita spāņu konkistadora Ernana Kortesa rokās un kļuva par Jaunspānijas vicekaralistes galvaspilsētu. Mūsdienās Tenočtitlānas drupas atrodas Mehiko pilsētas centrā.
***
Ernans Kortess, pilnā vārdā Fernando Kortess Montojs Pizarro Altamirano (Fernando Cortés Monroy Pizarro Altamirano, dzimis 1485. gadā Medeljinā, Kastīlijas karalistē (tagad Spānija), miris 1547. gada 2. decembrī Kastilejā de la Kvestā (Castilleja de la Cuesta), pie Seviljas, Spānijā) - spāņu konkistadors, kurš no 1519. līdz 1521. gadam iekaroja tagadējās Meksikas teritorijā esošo Acteku impēriju.
***
Kvautemoks bija pēdējais acteku virsaitis. Kāpa tronī 25 gadu vecumā un no 1519.gada vadīja acteku cīņu pret spāņu konkistadoriem. Tika notverts (tagadējā „Triju kultūru laukumā” Mehikā), spīdzināts un pakārts pēc Kortesa pavēles.
Saistītie notikumi
Karte
Avoti: wikipedia.org
Nav piesaistītu vietu
Nav piesaistītas personas