Kurskas kauja, pazīstama arī kā operācija "Citadele" (vācu: Unternehmen Zitadelle), bija ievērojama Otrā pasaules kara kauja starp Trešo Reihu un PSRS, kas norisinājās Austrumu frontē, netālu no Kurskas 1943. gada jūlijā un augustā.

Tās laikā no 1943. gada 5. līdz 12. jūlijam vācieši realizējaofensīvu, kas pazīstama kā operācija "Citadele", savukārt no 1943. gada 12. jūlija līdz 23. augustam padomju karaspēks veica pretuzbrukumu — operācijas "Kutuzovs" un "Rumjancevs", gūstot uzvaru kaujā.

Šī kauja bija pēdējā reize, kad vācieši veica stratēģisku ofensīvu pret Sarkano armiju. Turpmāk iniciatīva šajā frontē piederēja PSRS.

Zaudējumi, vācu puse:

Operācija "Citadele"
54 182
Padomju kontrofensīva
198 000

Zaudējumi, PSRS puse:

Operācija "Citadele"
177 847
Padomju kontrofensīva
863 303

Vistālāk, ievirzoties padomju aizsardzības līnijās apmēram 35 km dziļumā, vāciešiem izdevās attīstīt uzbrukumu Prohorovkas virzienā. Šeit 1943. gada 12. jūlijā norisinājās Prohorovkas kauja, kurā piedalījās 290 vācu un 850 padomju tanki, kā arī ievērojams skaits bruņutehnikas vienību, kas to padarīja par vienu no lielākajām tanku kaujām pasaules vēsturē.

Faktiski padomju puse, zaudējot vairāk kā 50% no kaujā iesaistītās bruņutehnikas, taktiskā līmenī bija zaudējusi, tomēr vācu uzbrukuma ķīļa apturēšana noveda pie stratēģiskas uzvaras, jo vāciešu uzbrukums tika apturēts.