Karavadonis Nerons Klaudijs Drūzs iekaroja teju visu Ģermānijas apgabalu līdz Elbai, kad, krītot no zirga, salauza kāju, ieguva infekciju un mira mokošā nāvē. Viņa dēlam Gajam Jūlijam Cēzaram Germānikam bija tikai septiņi gadi, kad viņam bija jākļūst par ģimenes galvu. Par godu tēvam un viņa karagājieniem Ģermānijā, 9. gadā p.m.ē. "Germāniks" kļuva par Gaja Jūlija un viņa brāļa pieņemto vārdu. Liels atbalsts bija imperators Tibērijs, kurš cienīja gan viņa tēva spējas, gan pamanīja arī Germānika karavadoņa dotības. Romā Germāniks jau no agra vecuma uzstājās tiesās, kā izslavēts apsūdzēto aizstāvis. Germāniks panāca stingru disciplīnu, un vienlaikus stabilu atalgojuma sistēmu kareivjiem, tādēļ kopā ar gūtajiem panākumiem kaujās, tā popularitāte auga.

Taču lielāko atzinību Germāniks izpelnījās mūsu ēras 17. gadā, kad 2 dienas pēc savas dzimšanas dienas sakāva ģermāņus ar karavadoni Arminiusu vadībā, tādējādi "atriebdams" romiešu iepriekšējo katastrofālo sakāvi Teitoburgas mežā m.ē. 9. gadā (romieši tajā zaudēja visu armiju- apmēram 20,000 vīru). Abi notikumi rosinājis daudzu mākslinieku iztēli, tādēļ tapuši mākslas darbi, kuri iemūžinājuši Germanika "varoņdarbus"

Par spīti strauji augošai ietekmei Romas sabiedrībā un nozīmēšanai par potenciālo nākamo imperatoru pēc Tibērija nāves,un vienlaikus- augošām citu pretendentu intrigām, lai iegūtu troni, Germāniks palika uzticīgs Senātam un nevērsās pret intrigantiem,un rezultātā tika noindēts.

Taču viņa nāve nemazināja popularitāti romiešu vidū, saglabājot Germānika slavu vēsturē un mākslas darbos. 

Taču, kā O. Vailda pasakā, par Zvaigznes bērnu- Germānika atvases nenesa slavu Romai. Tie bija asinskāri un izvirtuši tirāni. Germānika dēls Kaligula nožņaudza imperatoru Tibēriju, bet meita Agripīna jaunākā noindēja vīru, imperatoru Klaudiju. Mazdēls Nerons ne tikai noindēja savu māti Agripīnu jaunāko, bet vēsturē tam piedēvēta ari Romas nodedzināšana. 

Germānika dzīvesstāsta motīvi saskatāmi arī 21. gadsimta filmā "Gladiators"