1673. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistē, kā vienā no pirmajām Eiropas valstīm ar koloniju Amerikā (Tobāgo), ieveda un vēlāk sāka audzēt kartupeļus pārtikai, tomēr tos pārsvarā izmantoja cūku nobarošanai. Saglabājies Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera kanclera fon Felkerzāma dēla ieraksts par to, ka hercogs licis caur Hamburgu ievest dārgos kartupeļus, lai pacienātu galmu.

Tomēr katram vīram ticis, labākajā gadījumā, tikai viens no šiem retumiem.

 Krievijas ķeizarienes Annas galma virtuvē kartupeļus esot ieviesis Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons 18. gadsimta 20-tajos gados.

Tomēr plašākos apmēros kartupeļus 1684. gadā sāka kultivēt Ziemeļanglijā, 1716. gadā — Saksijā, 1738. gadā — Prūsijā, bet 1783. gadā — Francijā.

19. gadsimtā kartupeļi bija galvenais augs, kurš palīdzēja cīnīties ar pārtikas trūkumu un badu, kā arī kļuva par pamatu attīstītai spirta rūpniecībai Latvijā (tolaik Krievijas okupētās provincēs). Ņemot vērā apstākli, ka Krievijas Impēriju bija saimnieciski un tehnoloģiski atpalikusi, kā arī lielo baltvāciešu ietekmi Krievijas galmā, "Baltijas guberņas" kļuva par vienu no nozīmīgākajiem spirta un alkoholisko dzērienu ražotāju reģioniem visai Krievijai.