No 1. (14.) līdz 4. (17.) jūlijam Francijas maršala Udino korpuss 3 kājnieku (32 000 vīru) un 1 kavalērijas divīzijas (2 400 vīru) sastāvā neveiksmīgi centās ieņemt Dinaburgas cietoksni. Pēc Napoleona pavēles tas atkāptās no Daugavpils un devās augšup pa Daugavas kreiso krastu uz Polocku, kur frančiem izdevās šķērsot Daugavu un turpināt virzīties uz Pēterburgas pusi.

Maršala Makdonalda komandētais 10. Prūšu kājnieku korpuss, kurā ietilpa divas kājnieku un viena kavalērijas divīzija — kopā 36 bataljoni (26 000 kājnieki) un 16 eskadroni (3000 jātnieku) iebruka Krievijas okupētajā Zemgalē un strauji virzījās Rīgas un Jelgavas virzienā.

1812. gada 4. jūlijā tika atbrīvota Jelgava, bet gar Iecavas upi krievu karaspēks bija izveidojis nocietinājumu līniju, kuras 4 skanstu paliekas Iecavas krastos redzamas vēl šodien.

1812. gada 7. jūlijā notika Iecavas kauja, kurā Napoleona Lielās armijas Prūšu korpuss ģenerāļu Grāverta un Kleista vadībā sakāva krievu karaspēka daļas, kas atkāpās uz Ķekavas aizsardzības pozīcijām. Šajā kaujā Napoleona pusē cīnījās septiņi kājnieku bataljoni un seši kavalērijas eskadroni ar 16 lielgabaliem, bet Krievijas pusē ap 4200 kājnieku, 1700 jātnieku un 10 lielgabali. Bailēs no Napoleona karaspēka uzbrukuma Rīgai, pilsētas aizsardzības spēju stiprināšanai, tika nodedzinātas pilsētas priekšpilsētas.

1812. gada 20. jūlijā franči ģenerāļa Rikardo vadībā pie Jēkabpils šķērsoja Daugavu un gar abiem upes krastiem bez nopietnas pretestības ieņēma krievu armijas atstāto Daugavpils cietoksni. Maršals Makdonalds devās uz Kalkūniem, kur iekārtoja savu štāba mītni.

1812. gada 1. augustā Franču militārā administrācija atjaunoja Kurzemes hercogisti. Lai gan 1795. gadā Krievijas anektētās Kurzemes hercogistes atjaunošana bija "formāls akts", tas ļauj Napoleonu Latvijā uzskatīt nevis par "iekarotāju", bet "atbrīvotāju", un pašam karam bija tālejošas sekas attiecībā uz baltiešu tālāko likteni. Jau pēc 4-5 gadiem Krievijas imperators bija spiests atcelt dzimtbūšanu Baltijas "guberņās" (izņemot Latgali, kur dzimtbūšanu atcēla 50 gadus vēlāk, kā pārējā Krievijā). 

1812. gada 22. augustā krievu karaspēks Essena vadībā uzvarēja prūšu karaspēku Obsta fon Horna vadībā kaujā pie Ķekavas (Dahlenkirchen).

1812. gada 17. septembrī krievu karaspēks ieņēma Jelgavu un nonāca Bauskas tuvumā. Prūšu ģenerālis Ludvigs Jorks fon Vartenburgs (York von Wartenburg) sāka pretuzbrukumu no Mežotnes un nākamajā dienā Jelgavu atguva.

1812. gada oktobrī Makdonalds pārcēla savu štāba mītni uz Staļģenes muižu uz dienvidiem no Jelgavas.

1812. gada 29. novembrī franču maršals Makdonalds saņēma ziņu par Napoleona galveno spēku atkāpšanos un pavēlēja prūšu karaspēkam atkāpties no Kurzemes.

1812. gada 7. decembrī Jelgavu pameta franču ieceltie ierēdņi un atjaunotā Kurzemes hercogiste tika atkal likvidēta līdz 1918. gadam.

Rundāles pils parkā ir piemineklis Napoleona Lielās armijas karavīriem, kas krituši 1812. gada kampaņā Kurzemē un Zemgalē.