Brīvības cīņas: Latvieši un poļi atbrīvo Daugavpili no Krievijas iebrucējiem

Notikumam nav bildes. Pievieno notikuma bildi!
Personas:
38Personu saraksts
Notikumi:
96Notikumu saraksts
Datums:
03.01.1920
Papildu lauki

Sākas Latvijas un Polijas karaspēka ofensīva pret boļševikiem Latgalē. Latviešu un poļu vienotais karaspēks ieņem Daugavpili.

Pēc Rietumkrievijas brīvprātīgo (bermontiešu) armijas izdzīšanas no Kurzemes, latviešu militārie spēki varēja sākt Latgales atbrīvošanu, kuru joprojām kontrolēja Staļina organizētie Krievijas Sarkanarmijas spēki.

Latgales atbrīvošana sākās 1920.gada sākumā, kad 3.janvārī no lieliniekiem tika atbrīvota Daugavpils.

Cīņu turpinājumā 9.janvārī Latvijas armija ieņēma Viļaku, 10.janvārī - Varakļānus, 11.janvārī - Baltinavu un Viļānus, 14.janvārī - Abreni, 21.janvārī - Rēzekni, 26.janvārī - Ludzu, 30.janvārī - Zilupi.

Pēc Rēzeknes pilsētas domes iniciatīvas pilsētas atbrīvošanas no lieliniekiem piemiņas dienā 21.janvārī pilsētā tiek izkārti valsts karogi.

Pēc Latgales atbrīvošanas operācijas beigām Daugavpilī 1920. gada 21. februārī notika Polijas armijas parāde, kuru pieņēma tās virspavēlnieks Juzefs Pilsudskis. Par godu šim notikumam pilsētā tika uzstādīta piemiņas plāksne.

***

Īsa hronoloģija:

Nostiprinājuši Krievijas centrālo apgabalu zināmu drošību, komunistiskās Krievijas vadība sāka lūkoties pēc iespējas atjaunot savu varu gan visas bijušās Krievijas impērijas teritorijā, gan censties izplatīt savu varu un okupēt arī citas karā daudzcietušās Eiropas valstis. Padomju Latvijas valdības veidošanu Latvijas lielinieku partijas centrālkomiteja Maskavā uzsāka pēc Staļina priekšlikuma partijas Krievijas biroja ārkārtas sēdē, kurā Staļins norādīja:

"būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos".

Atbilstoši, Krievijā dzīvojošie sociķi savā "Latvijas" Sociāldmokrātu XVII konferencē Maskavā 1918. gada 18.–19. novembrī pieņēma rezolūciju, kurā cita starpā bija rakstīts: "Latvijas savienotā komūna jeb Latvijas komūna ir Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas sastāvdaļa."

Ārkārtas sēdes laikā tika izveidots Latvijas revolucionārās Pagaidu valdības sastāvs, kurā ietilpa Pēteris Stučka, Fricis Roziņš, Oto Kārkliņš, Jūlijs Daniševskis, Jānis Lencmanis, Rūdolfs Endrups, Jānis Krūmiņš (Pilāts), Roberts Bauze, Dāvids Beika, Jānis Šilfs (Jaunzems), Kārlis Krastiņš (Viktors), Kārlis Pečaks. Iepriekš gan Stučka, gan viņa domubiedri bija pauduši ideju, ka nekādu Latvijas autonomiju nevajag, bet jāveic komunistu apvērsums visā pasaulē.

Tikko kā dibinātajā valstī lauzās iekšā ienaidnieki — lielinieku bandas (ap 20 000 karavīru, no kuriem 12 000 — latviešu strēlnieki).

Jau 1918. gada 5. decembrī Latvijas teritorijā ienāca Krievijā Sarkanā armija, kuras sastāvā kopā ar krievu daļām no Pleskavas uzbrukumā devās 1., 4. un 6. latviešu strēlnieku pulks, bet no Daugavpils 2. un 3. latviešu strēlnieku pulks. 

1918. gada 8. decembrī tika izveidota Latvijas armijas grupa (Армейская группа войск Латвии) padomju Krievijas Rietumu armijas sastāvā pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 436. (в„– 436/ш) direktīvas.

Vācijas valdības pārstāvis Augusts Vinnigs paziņoja, ka Vācijas karaspēks Rīgu atstās un jau 1919. gada 1. janvārī lielākā daļa vācu iestāžu Rīgu bija pametusi.

1918. gada 17. decembrī Latvijas strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku Stučkas Padomju valdība Maskavā izdeva manifestu par Latvijas padomju republikas nodibināšanu.

***

Tieši pirms gada, pirms Daugavpils atbrīvošanas, 1919. gada 4. janvārī ar Krievijas (!) Revolucionārās kara padomes lēmumu izveidoja LSPR armiju, kuru līdz martam vadīja tā laika Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieks Jukums Vācietis Armija, kas sastāvēja no Sarkanajiem Latviešu strēlniekiem un citām Sarkanās armijas daļām, ātri vien ieņēma lielāko daļu Latvijas teritorijas, atstājot Kārļa Ulmaņa, pēc 1919. gada 16. aprīļa apvērsuma Andrieva Niedras vadītās Latvijas Pagaidu valdības kontrolē vienīgi Kurzemes teritoriju uz rietumiem no Ventas.

Lai arī sākotnēji komunistiskās Krievijas iebrukumu Latvijā atbalstīja arī daudzi "kreiso" propagandas inficētie latviešu strēlnieki Krievijā, un bija gatavi turpināt atrasties Krievijas sastāvā, pēc Stučkas veiktā "sarkanā" terora gada un vairākām sakāvēm, latvieši, kuri dienēja Krievijas iesūtītajos strēlnieku pulkos, zaudēja cīņas sparu un daudzi sāka dezertēt.

1919. gada 1. jūnijā pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja izdeva dekrētu "Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu".

Padomju Latvijas armijas pēdējais pavēlnieks pulkvedis Pēteris Slavens tika atcelts no amata.

1919. gada 7. jūnijā pēc Rīgas zaudēšanas un Padomju Latvijas armijas atkāpšanās uz Latgales teritoriju to ar virspavēlnieka 2188. operatīvo direktīvu (в„– 2188/оп)  armiju likvidēja un pārveidoja par Padomju Krievijas 15. armiju ar štābu Daugavpilī.

Pulkvedis Pēteris Slavens pēc Bermontiādes kauju sākuma 1919. gada novembrī padevās Latvijas bruņotajiem spēkiem.

***

Pirms gada, 1919. gada 3. janvārī "Jaunāko Ziņu" ievadraksts vēstīja:

"Baigā neziņā vecā Rīga uzsāk jaunu gadu. Ap viņu no jauna staigā kara dievs. Apstākļi frontē pēdējās dienās nav bijuši Rīgas aizstāvībai labvēlīgi. Krievijas Padomju valdības pulki ir pievirzījušies tuvu Rīgai un baumas par viņu drīzu ienākšanu kļūst arvienu neatlaidīgākas."

***

1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par Revolucionārā kara tribunāla izveidi. Tribunālā darbojās trīs cilvēki — priekšsēdētājs un divi locekļi, par savu revolucionārajam proletariātam tīkamo "darbu" viņi saņēma arī atalgojumu — priekšsēdis 1500 rubļus, bet abi pārējie — katrs 750 rubļus mēnesī.

Pie šīs represīvās struktūras bija piekomandēti arī 10 — 30 sarkanarmieši. Vēl pie tribunāla darbojās arī 1 — 2 rezerves locekļi, 4 — 8 izmeklētāji, tulks, sekretārs, lietveži u. c. Tribunāls formāli bija pakļauts Revolucionārajai kara padomei, kurā darbojās komunisti Daniševskis, Bauze, Daumanis, Avens, Stīga un Bērziņš.

***

Represijas īpaši pastiprinājās lielinieku varas pēdējos mēnešos.

1919. gada aprīlī un maijā norisinājās ķīlnieku masveida apšaušanas Rīgā un Jelgavā (P. Stučka stāsta, ka 13. aprīlī CK esot nolēmusi, atbildot uz vācu aeroplāna uzlidojumu, nogalināt vismaz 25 cilvēkus, un šī ir tikai viena no daudzām līdzīgām epizodēm).

Latviešu prese 20. gados, rakstot par sarkanā terora mēnešiem, min, ka laikā no 3. janvāra līdz 22. maijam bojā gājuši 7000 Latvijas pilsoņi.

Pēc oficiālajām publikācijām komunistu izdevumos redzams, ka lielinieki nošāvuši Rīgā 1549, bet uz laukiem — 2083 cilvēkus (kopā 3632).

Tomēr latviešu trimdas vēsturnieks Ā. Šilde uzskata, ka ne visi upuri bija reģistrēti, un to skaitu palielina līdz vismaz 5000 cilvēkiem.

Saistītie notikumi

NosaukumsDatumsValodas
1Baltkrievijas migrantu hibrīduzbrukums. Lukašenko organizēta vairāku tūkstošu liela Baltkrievijas migrantu pūļa centieni iebrukt PolijāBaltkrievijas migrantu hibrīduzbrukums. Lukašenko organizēta vairāku tūkstošu liela Baltkrievijas migrantu pūļa centieni iebrukt Polijā15.11.2021lv
2
Vircburgā uzbrucējs ar "lielam nazim līdzīgu priekšmetu" nogalinājis 3 un ievainojis vismaz 6 25.06.2021lv
3Minskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upurisMinskā, Baltkrievija, protestos pret prezidenta vēlēšanu rezultātiem- pirmais upuris10.08.2020lv
4
Altaja novadā, Krievijā kādā tūristu bāzes istabiņā atrasti 4 līķi31.07.2020lv
53 nogalinātie apšaudē ASV karaflotes aviācijas bāzē Floridā. Uzbrucējs nošāvies3 nogalinātie apšaudē ASV karaflotes aviācijas bāzē Floridā. Uzbrucējs nošāvies06.12.2019lv
6Krievijas iebrukums Ukrainā. Krievu teroristi diennaktī nogalinājuši 9 ukraiņu militārpersonasKrievijas iebrukums Ukrainā. Krievu teroristi diennaktī nogalinājuši 9 ukraiņu militārpersonas20.07.2017lv
7
Krievijas kolonijas- Ingušijas teritorijā kārtējais uzbrukums policijas postenim. 2 policisti nogalināti08.04.2017lv, ru
8Polijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienuPolijā apmēram 10,000 nacionāli noskaņotu poļu izgājuši ielās, lai atzīmētu Neatkarības dienu11.11.2016lv
9Krievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta UkrainuKrievijas mediji publicējuši "melno sarakstu" ar personām, kuras atbalsta Ukrainu19.08.2014lv, ru
10
Luhanskas apgabala Brjankā teroristi nogalina 4 civiliedzīvotājus10.05.2014lv, ru
11Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs Maskavā parakstīja Latvijas un Krievijas robežlīgumu.27.03.2007lv, pl
12Latvija pievienojas NATOLatvija pievienojas NATO29.03.2004lv, pl, ru
13Polijas pagrīdes valsts diena Polijas pagrīdes valsts diena 27.09.1998lv, pl, ru
14Budapeštas memorandsBudapeštas memorands05.12.1994de, en, lv, pl, ru
15Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanaLatvijas Republikas neatkarības atjaunošana04.05.1990en, lv, pl
16Vojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokliVojcehs Jaruzeļskis Polijā pasludina karastāvokli13.12.1981lv
17V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"V. Čērčils Fultonā, ASV, paziņo, ka Eiropa sadalīta ar "Dzelzs priekškaru"05.03.1946lv, pl
18Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”Latvijas Centrālā padome pieņem “Deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu”08.09.1944lv
19Beidzas Teherānas konferenceBeidzas Teherānas konference01.12.1943lv, pl, ru
20
Operācija "Wienec" ("Vainags")07.10.1942en, lv, pl

Karte

Avoti: news.lv

Nav piesaistītu vietu

    Personas

    Nosaukums No Līdz Valodas
    1Aleksandrs RācenisAleksandrs Rācenis18.10.192014.04.1984lv
    2Aleksandrs BērziņšAleksandrs Bērziņš26.08.190200.00.1942lv
    3Jānis TidriķisJānis Tidriķis23.02.190203.01.1920lv
    4Nikolajs OšiņšNikolajs Ošiņš05.08.190116.10.1941en, lv, ru
    5Žanis JansonsŽanis Jansons19.09.190006.04.1943lv
    6Ernests Prāvests-PravastsErnests Prāvests-Pravasts22.02.190007.04.1942lv
    7Eduards ĀbeleEduards Ābele30.01.1899lv
    8Jānis PugačsJānis Pugačs25.08.1898lv
    9Pēteris ZvaigznePēteris Zvaigzne13.07.189820.01.1978lv
    10Pēteris DaukaPēteris Dauka13.07.189702.06.1981lv
    11Pēteris ĀdminisPēteris Ādminis11.06.189717.07.1950lv
    12Eduards PētersonsEduards Pētersons09.02.189718.09.1944lv
    13Alberts BrodersAlberts Broders16.05.189622.06.1941lv
    14Artūrs SilgailisArtūrs Silgailis13.11.189515.08.1997lv
    15Dāvids BeikaDāvids Beika30.08.189506.02.1946lv
    16August Emil FieldorfAugust Emil Fieldorf20.03.189524.02.1953de, en, fr, pl, ru
    17Aleksandrs RuncisAleksandrs Runcis15.02.189508.03.1936lv
    18Kārlis IņģevicsKārlis Iņģevics14.02.189500.00.1973lv
    19Jūlijs Kristaps  JaunsniķerisJūlijs Kristaps Jaunsniķeris02.01.189529.06.1965lv
    20Jānis VīndedzisJānis Vīndedzis12.02.189203.01.1926lv
    Birkas