1963. gada 22. novembrī Dallasā ar šāvieniem tika nogalināts ASV prezidents Džons Kenedijs. Piecpadsmit minūtes pirms slepkavības kolēģis redzēja Osvaldu vienu pašu Teksasas skolu grāmatu glabātuves septītajā stāvā.

Saskaņā ar Vorena komisijas slēdzienu, lodes, kas nogalināja Kenediju tika izšautas no glabātuves septītā stāva.

Pēc komisijas datiem, Osvalds pēc prezidenta slepkavības, noskrēja uz otro stāvu, kur satika policijas virsnieku Meronu Beikeru un Osvalda priekšnieku Roju Traliju. Tā kā Tralijs apliecināja, ka Osvalds ir iestādes darbinieks, viņš tika palaists.

Vairāku nopratināšanu gaitā Osvalds neatzina savu vainu ne prezidenta, ne policista nogalināšanā.

24. novembrī, pārvietojot Osvaldu no policijas ēkas uz cietumu, televīzijas kameru priekšā viņu sašāva naktskluba īpašnieks Džeks Rūbijs. Ievainojumi bija nopietni, jo skāra vairākus iekšējos orgānus, tai skaitā aortu,

Osvalds tika nogādāts uz to pašu slimnīcu, kur divas dienas iepriekš mira Kenedijs, tomēr ārstiem viņu glābt neizdevās.

Apglabāts Fortvortā.

Eksistē vairākas sazvērestības teorijas gan par to, ka Osvalds nav bijis vienīgais šāvējs, gan par to, ka Osvalds vispār nav piedalījies nogalināšanā, gan šaubas par Osvalda īsto identitāti.

1981. gadā ar atraitnes Marinas atļauju Osvalda līķis tika ekshumēts un tika atzīts, ka šeit patiešām apglabāts Lī Hārvijs Osvalds.