Katastrofa Monparnasas stacijā bija viena no iespaidīgākajām katastrofām dzelzceļa vēsturē, kas notika Monparnasas stacijā Parīzē.

1895. gada 22. oktobrī no Granvilas (Granville) pilsētiņas uz Parīzi devās pasažieru vilciens № 56, kuru vadīja mašīnists Gijoms Marija Pelerins (Guillaume Marie Pellerin) ar 19 gadu darba pieredzi. Tā kā vilciens, iebraucot Parīzē, kavējās, pirms pienākšanas pārāk vēlu tika iedarbinātas bremzes, neskatoties uz sliežu ceļa kritumu pirms stacijas. Avārijas bremzēšana nedarbojās, jo attiecīgā sistēma tajā brīdī bija atslēgta. Kad mašīnists iedarbināja palīgbremzes un rokas bremzi, bija jau par vēlu un vilciens ar 40 km/h lielu ātrumu taranēja strupceļa barjeru un izbrauca uz stacijas perona. Tvaika lokomotīve pēc inerces izbrauca cauri visai stacijai (ap 30 m), sagrāva tās ap 60 cm biezo priekšējo sienu un no 10 m augstuma nogāzās uz ielas. Visi 12 sastāva vagoni palika uz perona.

Katastrofā ievainojumus guva 5 cilvēki — lokomotīves brigāde (mašīnists un viņa palīgs), divi pasažieri un ugunsdzēsējs. Vienīgais katastrofas upuris bija vakara avīžu pārdevēja Marija Ogistēna Agilāra (Marie-Augustine Aguilard), uz kuras kioska uzgāzās sienas gruveši. Francijas rietumu dzelzceļš apmaksāja bojā gājušās sievietes bēres un vēlāk maksāja pensiju viņas diviem bērniem. Vilciena mašīnistam par katastrofas izraisīšanu tika piespriests 2 mēnešu cietumsods un 50 franku kompensācija Marijas Agilāras radiniekiem.