Īpašo spēku atsevišķā vienība "Azov" vai Azovas bataljons (ukraiņu: батальйон «Азов») ir Ukrainas Iekšlietu ministrijas Nacionālās gvardes vienība, kas bāzējas Mariupolē, Azovas jūras piekrastes reģionā.

"Azov" tika izveidots kā brīvprātīgie paramilitāristi 2014. gada maijā un kopš tā laika cīnījies ar Krievijas un tās sabiedroto spēkiem Donbasa karā.

Pirmo reizi "Azov" cīnījās Mariupoles atgūšanā no Krievijas spēkiem un prokrieviskajiem separātistiem 2014. gada jūnijā.

Sākotnēji viņi darbojās kā brīvprātīgā policijas rota, līdz 2014. gada 11. novembrī tika oficiāli iekļauta Nacionālās gvardes sastāvā. Daudzi avoti un cilvēktiesību organizācijas apvainoja "Azov" neonacismā un kara noziegumos, ko Ukrainas valdība un "Azov" pārstāvji noraida. 

Šādu attieksmi ietekmēja arī "Azova" lietotā simbolika, kas atgādina agrāk vācu armijā lietoto.

 Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā bataljons ieguva jaunu uzmanību, jo Krievija apgalvojumus par neonacismu izmantoja kā vienu no ieganstiem, lai censtos attaisnot iebrukumu, un pēc tam Mariupoles aplenkuma laikā ar savu lomu pilsētas aizsardzībā.

Bataljona pārstāvji un Ukrainas vadība publiski noraida tā saistību ar nacisma vai neonacisma ideoloģiju, cita starpā norādot, ka tā karotāju vidū ir ebreji, arī ultraortodoksālie jūdaisti. Tāpat bataljona vadība savulaik apgalvojusi, ka naionāli noskaņoti ir tikai 10-20% no vienības sastāva. Krievu propgandisti to izmantoja vienības nomelnošanai gan Krievijas, gan caur saviem ietekmes aģentiem- pasaules medijos.

Tas sagādāja problēmas vienības tēlam presē, toties piesaistīja jaunus brīvprātīgos. Bataljona dalībnieki bija no 22 valstīm un ir dažādas izcelsmes. 

2017. gadā tā kopskaits tika lēsts vairāk nekā 2500 cilvēku apmērā, bet 2022. gadā tika vērtēts, ka karotāju skaits tajā ir 900.

2018. gada Konsolidēto apropriāciju likumā, ko pieņēma ASV Kongress, bloķēja militāro palīdzību azoviešiem apsūdzību dēļ par to saistību ar "balto pārākuma" ideoloģiju; 2015. gadā Kongress bija atcēlis līdzīgu aizliegumu.

2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā

Azovas bataljons lielu uzmanību ieguva Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā 2022. gadā. Jau pirms šī konflikta "Azov" bija propagandas kara priekšmets, ko Krievija izmantoja, lai Ukrainas valdību un karaspēku attēlotu kā nacistisku vai nacistu kontrolē esošu. No savas puses, arī "Azov" veica sekmīgu propagandu, publicējot labi uzņemtus dronu video un citus materiālus plašsaziņas līdzekļos par savām militārajām darbībām. 

The Telegraph nosauca "Azovu" par "labi ieeļļotu publicitātes mašīnu". Mediji regulāri savos materiālos atsaucas uz bataljona pārstāvju sniegto informāciju.

Iebrukuma sākumā lielākā daļa no Azovas vienības atradās Mariupolē.

2022. gada martā Deutsche Welle ziņoja, ka bataljons bija galvenā vienība, kas aizstāvēja Mariupoli tās aplenkumā. Cīņām turpinoties, "Azov" kļuva ievērojami ar savu sīvo pilsētas aizsardzību.

2022. gada 9. martā Krievija veica gaisa triecienu dzemdību namam, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus, un bombardēšanu pamatoja ar Azovas kaujinieku klātbūtni ēkā, tāpat 16. martā Krievijas kara aviācija sabombardēja Mariupoles Dramatisko teātri, kurā atradās civiliedzīvotāji. Atbilstoši Ukrainas ziņojumam Krievijas sabombardētajā teātrī, pie kura bija izvietoti labi saskatāmi uzraksti "Bērni", dzīvību zaudēja no 300 līdz vairākiem tūkstošiem cilvēku.

Pēc starptautiskā sašutuma viļņa Krievija atkal apvainoja "Azov", šoreiz — ka tā kaujinieki teātri uzspridzinājuši paši. 

EDSO 13. aprīlī publicētajā atskaitē konstatēts, ka Krievijas puse viltojusi pierādījumus pirmajā gadījumā un nav tādus iesniegusi otrajā, attiecīgi nekāds "Azova" sakars ar šiem kara noziegumiem nav konstatēts.

2022. gada 19. martā prezidents Zelenskis piešķīra Ukrainas varoņa titulu "Azova" komandierim Mariupolē majoram Denisam Prokopenko. 

22. martā tika ieņemts tobrīd jau atstātais "Azova" militārais štābs ziemeļu Kalmjuskas rajonā.

Aprīļa sākumā Azovas bataljons kopā ar citiem vietējiem ukraiņu spēkiem sāka atkāpties "Azovstaļ" dzelzs un tērauda rūpnīcā, milzīgā metalurģijas uzņēmumā, kas celts, ievērojot iespēju pretoties militāriem uzbrukumiem un bombardēšanai.

Līdz 21. aprīlim lielākā daļa ukraiņu spēku bāzējās "Azovstaļ", un Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu saviem spēkiem nevis iebrukt kompleksā, bet gan bloķēt to.

Nākošajās dienās turpinājās rūpnīcas apšaude un bombardēšana.

Azovas bataljons piedalījās arī Kijevas ofensīvas Brovaru kaujā, kur viņi un Ukrainas armijas 72. mehanizētā brigāde uzbruka un iznīcināja krievu tanku pulku, kas virzījās uz Brovaru pilsētu.

22. aprīlī Mariupoles aizstāvji kopā ar vairākiem simtiem civiliedzīvotāju patvērās industriālajā kompleksā "Azovstaļ". Mariupoles mērs lūdza vispārēju evakuāciju, taču humānie koridori bīstamības dēļ netika atvērti.

28. aprīlī pulka komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars teica, ka Krievijas karaspēks veikuši ap 50 aviācijas triecienu pret Mariupoles aizstāvjiem, kas patvērušies rūpnīcas "Azovstaļ" teritorijā, tikušas izmantotas arī fosfora bumbas.

30. aprīlī komandiera vietnieks S. Palamars sacīja, ka no Krievijas spēku aplenktās rūpnīcas "Azovstaļ" Mariupolē sestdien izvestas 20 sievietes un bērni. "Mēs ceram, ka šie cilvēki dosies paredzētajā virzienā, proti, uz Zaporižju, uz Ukrainas kontrolē esošo teritoriju," viņš sacīja. Palamars pauda cerību, ka galu galā no "Azovstaļ" izdosies evakuēt visus civiliedzīvotājus, kā arī daudzos ievainotos karavīrus.

1. maijā S. Palamars informēja, ka rūpnīcā "Azovstaļ" karavīri ar virvēm no gruvešiem palīdzējuši izkļūt ārā civiliedzīvotājiem – gados vecākiem cilvēkiem, sievietēm un bērniem.

3. maijā S. Palamars sarunā ar Ukrainas mediju “Ukrainska pravda” pavēstīja: "Visu nakti bombardēja ar aviācijas bumbām, gāja bojā divas civiliedzīvotājas. Bet pašlaik notiek “Azovstaļ” sturmēšana."

4. maijā tika zaudēti sakari ar Mariupoles aizstāvjiem metalurģijas uzņēmumā "Azovstaļ".

5. maijā pulka “Azov” vadība informēja, ka Krievijas spēkiem izdevies ielauzties rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā, izmantojot kādu nodevēju sniegtās ziņas un plānus.