Moldāvija ir vēsturisks reģions, kas atrodas starp Karpatu kalniem un Dņestras upi.

Šajā teritorijā 1346. gadā sāka veidoties Moldāvijas vojevodas valsts, kas pastāvēja līdz 1859. gada 5. februārim, kad, apvienojoties ar Valahiju, tā radīja pamatu Rumānijas Karalistes izveidošanai. Tās austrumu daļā pastāv Moldovas Republika.

Vēsturiski un etniski cieši saistīta ar citām rumāņu apdzīvotajām valstīm — Valahiju un Transilvāniju. Sākotnēji atradās Ungārijas Karalistes un Polijas pakļautībā, vēlāk Osmaņu un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Savos ziedu laikos 15. gs beigās Moldāvija aizņēma apmēram 97 000 kv.km, no kuriem 47,5% atrodas mūsdienu Rumānijas teritorijā, 30,5% aizņem Moldova un 22% ietilpst Ukrainā.

***

Krievijas cars Pēteris I savas lielvalsts paplašināšanas plānus uz citu tautu apdzīvotajām teritorijām virzīja arī Melnās jūras virzienā.

Pēc krievu sakāves 1710.-1711. gada karā Ahmeds III centās nostabilizēt nemierīgo vasaļvalsti. Viņš izbeidza bajāru vēlētu valdnieku sistēmu un līdz 1821. gadam turku sultāni tieši iecēla Moldāvijas valdniekus no Konstantinopoles grieķu aristokrātijas (Fenariotu) vidus, kuru galvenais uzdevums bija iekasēt nodokļus un nosūtīt tos valdniekam.

1774. gada Kučuk-Kainardžas līgums ļāva Krievijai iejaukties turku kontrolētajās Molāvijā un Valahijā, lai aizstāvētu ortodoksālo iedzīvotāju intereses. Rezultātā Moldāvijas bajāri ar savām sūdzībām sāka vērsties pie Krievijas.

1775. gadā Hābsburgu impērija sev pievienoja Moldāvijas ziemeļus, izveidojot Bukovinas provinci.

Ar 1791. gada 29. decembra Jasu miera līgumu visas Osmaņu zemes aiz Dņestras labā krasta okupēja Krievija.

Pēc nākamā kara, 1812. gadā Krievija ieguva Moldāvijas austrumu zemes līdz Prutas upei, kur tika izveidota Besarābijas guberņa. Šis teritorijas dalījums pa Prutu ir aizsākums mūsdienu robežai starp Rumāniju un Moldāviju, kā arī strīdiem par moldāvu identitāti (Moldovēnisms), jo Besarābijas teritoriju agri atšķēla no vēsturiskās Moldāvijas un Valahijas, kas 19. gadsimta vidū apvienojoties izveidoja Rumānijas valsti un rumāņu nāciju.

1826. gadā Krievijas spiediena rezultātā Osmaņi Moldāvijā atkal atļāva vietējo valdnieku vēlēšanas, taču pēc 1828.-1829. gada krievu-turku kara Valahiju un Moldāviju, kas juridiski palika Osmaņu impērijas sastāvā, faktiski kontrolēja krievu militārā pārvalde, kas turpinājās līdz 1856. gada Krimas karam, kas vērsts uz Krievijas ietekmes samazināšanu reģionā. Kara rezultātā Krievija bija spiesta Moldāvijai atdot vairākus Melnās jūras piekrastes apgabalus.

1859. gada 17. janvārī Aleksandrs Joans Kuza tika ievēlēts par Moldāvijas princi un 5. februārī arī par Valahijas princi.

1861. gada dcembrī abas provinces formāli izveidojs vienotu valsti, par kuras valdnieku 1866. gadā kļuva vācu princis Karols I un

1881. gadā beidzot tika izveidota neatkarīga Rumānijas Karaliste.

1918. gadā Besarābijas guberņā tika pasludināta Moldāvijas Demokrātiskā Republika, kas pievienojas Rumānijas Karalistei. 

1940. gada vasarā provinci okupēja Sarkanā armija un tās teritorijā tika izveidota Moldāvijas Padomju Sociālistiskā Republika, kas bija PSRS sastāvā līdz 1991. gadam. 

1990. — 1992. gados, Piedņestras kara laikā, lai kontrolētu Piedņestrā izveidotās militārās noliktavas, krievi no Moldovas atšķēla, okupēja un izveidoja Piedņestras Moldāvu Republiku