Karu un konfliktu pārņemtajā pasaulē ir Lieldienas.

Arvien grūtāk Eiropas politiķiem ir atzīt, ka Islama invāzija izspiež no Eiropas Kristietību. Šajā gadā asa kritika gāžas pār britu karaļnamu. 

Bekingemas pils (Buckingham Palace) apstiprinājusi, ka karalis Čārlzs III 2026. gadā neizdos oficiālu Lieldienu (Easter) vēstījumu. Ja citkārt tam nebūtu pievērsta saasināta uzmanība, šogad jautājums ir tik pat pārjūtīgs, kā kam pieder Krima vai Latvijā politnekorektais  - kapēc Abrene vairs nepieder Latvijai.

Vai šim vēstījumam bija jābūt? Atbilde - nē, tas nav tradicionāls ikgadējs pienākums, bet laikā, kad briti sāk arvien asāk protestēt pret prasību būt tolerantiem un iekļaujošiem pret musulmaņiem, nācija, šķiet, kā nekad šādu mierinājuma vēstījuu gaidīja. Kā jau minēts, atšķirībā no Ziemassvētku runas (kas ir tradicionāla un ir gandrīz katru gadu),  Lieldienu vēstījums nav ikgadēja tradīcija. To neveikli taisnojoties spiesta atzīt arī Pils - ka tas "nav vēstījums, ko Palace izdod katru gadu".

Tomēr, 2025. gadā karalis Čārlzs izdeva vēstījumu Maundy Thursday (Zaļajā  ceturtdienā) — tas bija vēstījums un uzruna nācijai par ticību, mīlestību un pazemību, pieminot Jēzu, bet arī te jau arī minot vērtības, kas "atbalsojas judaismā un islāmā". Kāda Latvijas Tv redaktore, skaidrojot redakcionālās politikas izmaiņas, šādu rīcōbu kādreiz ļoti trāpīgi nosauca par sabiedrības gatavināšanu.

Iepriekšējos gados (arī Elizabetes II laikā) šāds atsevišķs Lieldienu vēstījums bija reti. Piemēram, Elizabete II to izdarīja tikai vienreiz — Covid laikā.

Karalis gan regulāri piedalās Lieldienu dievkalpojumos un Maundy Thursday ceremonijā (šogad bija St Asaph katedrālē Velsā).

Sociālie tīkli ir pārpilni ar kritiku un iznīcinošām karikatūrām par karali, uzzinot ka gaidītā uzruna 2026. gadā izpaliks. Jau tagad skaidrs, ka oficiālais skaidrojums no pils: ka tā vienkārši neesot nav ikgadēja prakse sabiedrībā pieņemta netiek. Un vislielākās emocijas ir izraisījis fakts, ka 2026. gada februārī karalis izdeva Ramadan Mubarak vēstījumu musulmaņiem Lielbritānijā un Sadraudzības valstīs, novēlot "svētītu un mierīgu Ramadānu". Tas viennozīmīgi ir uztverts kā dubultstandarts — kā viņam karalim, Anglijas baznīcas augstākai amatpersonai (Supreme Governor of the Church of England) un kā Ticības aizstāvim (Defender of the Faith) bija jāuzsver kristietības nozīmīgums Lieldienās, kas ir galvenie kristiešu svētki. Kritika pastiprinās arī Čārlza iepriekšējiem izteikumiem par Islāma nozīmi un viņa interesi par starpreliģiju dialogu.

Tas kļuvis par simbolisku jautājumu daudziem britiem, kas sagaida spēcīgāku kristīgās identitātes aizstāvēšanu no monarha. Karaļnams norāda, ka Karalis un karaliene Camilla gan esot turpinājuši tradicionālo Maundy Thursday ceremonijas apmeklējumu, tāpēc jau kristīgā prakse neesot pilnībā ignorēta.

Pretenzijas pamatā ir tas, kāpēc Ramadānam ir vēstījums, bet Lieldienām — nav. Kāpēc?

Lielbritānijā ļoti tiek cienītas tradīcijas. Ir pieņemts, ka, piemēram, justīcijā spēkā ir precedentu tiesības un tiesā var veikties labāk tam, kurš pratīs uzrādīt kādu vecāku tiesas nolēmumu kāda strīda izšķiršanā. 

Formāli Lielbritānijas parlaments un valdība ir sekulāra sistēma: deputāti un ministri var brīvi izvēlēties svēto grāmatu (Korānu, Bībeli, Bhagavad Gitu u.c.) vai vispār nedot reliģisku zvērestu. Tas nodrošina reliģisko brīvību jau kopš 19. gadsimta.   Arī pēc tradīcijām augstākajām amatpersonām (MPs, ministriem u.c.) ir brīvas tiesības izvēlēties, uz kādas svētās grāmatas dot zvērestu (oath of allegiance) vai arī vienkārši apstiprināt to bez svētās grāmatas (solemn affirmation).  Bībele nav obligāti jāizmanto, bet tas allaž, arī tradicionāli, ir bijis pašsaprotami. Tagad jaunajās vēsmās — musulmaņi, protams, parasti izvēlas Korānu (Quran).

Te seko saraksts ar britu augstākajām amatpersonām un parlamenta deputātiem, kuri ir devuši zvērestu uz Korāna (nevis Bībeles). 

Augstākā līmeņa amatpersonas:

• Shabana Mahmood - Tieslietu ministre (Justice Secretary)
  • Lordkancele (Lord Chancellor) — pirmā musulmaņu sieviete amatā un pirmā, kura šajā amatā zvērēja uz Korāna (2024. gada jūlijā).
  • Vēlāk viņa arī Iekšlietu ministre (Home Secretary, no 2025. gada septembra) — arī tur zvērēja uz Korāna.
    (Šis ir viens no augstākajiem amatiem Lielbritānijas valdībā.)

Parlamenta deputāti (Apakšpalātas locekļi – MPs):

• Naz Shah — Deputāte no Bradford West
  (Zvērēja uz Korāna 2024. gada parlamenta zvērestā; video par šo kļuva vīrusveidīgs - viņa skūpstīja Korānu un pieminēja “Almighty Allah”.)
• Nesil Caliskan — Deputāte no Barking
  (Arī 2024. gada zvērestā izvēlējās Korānu; pirmā Turcijas kipriete parlamentā.)
• Lord Qurban Hussain — Loceklis Lordu palātā (House of Lords) - Zvērēja uz Korāna kā lords.

Zināšanai :

• 2024. gada jūlija vēlēšanās pēc aptuveni 14 no 650 deputātiem zvērēja uz Korāna (no aptuveni 25 musulmaņu deputātiem kopumā).
  Daudzi citi izvēlējās laicīgu zvēresta veidu bez svētās grāmatas.
• Neviena premjer ministre (piemēram, Keir Starmer vai iepriekšējie) nav zvērējusi uz Korāna — viņi parasti izmanto Bībeli vai laicīgu apstiprinājumu.
• Sadiq Khan (Londonas mērs) ir minēts kontekstā ar Korānu, bet viņš nav bijis premjers vai augstākais kabineta ministrs ar šādu zvērestu.

Lielbritānijas parlaments un valdība ir sekulāra sistēma: deputāti un ministri var brīvi izvēlēties svēto grāmatu (Bībeli, Korānu, Bhagavad Gitu u.c.) vai vispār nedot reliģisku zvērestu. Tas nodrošina reliģisko brīvību jau kopš 19. gadsimta,  kad pirmo reizi šis jautājums radās saistībā ar ebreju tiesībāmm taču līdz nesenam laikam šie jautājumi bija pašsaprotami un neizraisīja nedz bažas, nedz diskusijas sabiedrībā.

Pilnīgi saprotami, ka sociālie tīkli (īpaši  X/Twitter) asi reaģē uz notiekošo  Runāt par starreligīskajām attiecībām nevar nepieminēt britu premjeru, ar kuru grūti sacensties - Keirs Starmers ir reti nepopulārs lielākajā daļā britu sabiedrības, un negatīvie komentāri dominē publiskajā telpā. Pēc jaunāko aptauju reitingu datiem uz (2026. gada marts)

• - 20–23% britu viņu vērtē pozitīvi, bet 70%+ — negatīvi.
• Daudzi aptaujas rāda, ka vairāk nekā puse britu uzskata, ka viņam būtu jāatkāpjas.

Galvenie kritikas iemesli, par kuriem cilvēki sauc viņu par “valsts nodevēju” (traitor) - šie temati izraisa spēcīgas emocijas, un vārdi “traitor”, “sell-out”, “anti-British” ir ļoti izplatīti:

• graujošā imigrācijas politika un “small boats” (laivas pār Lamanšam) — daudzi uzskata, ka viņš atklāti atbalsta vaļējās robežas un mmigrantu uzņemšanu valstī,
• Nodokļu paaugstinājumi, ekonomikas lēnā atveseļošanās,
• “two-tier policing” - ļoti pamatīgas apsūdzības par kreisumu, ka viņš ir pat politizējis policijas darbu, kas ir daudz asāka un bargāka pret labējiem nekā kreisajiem, kā arī vairāk aizstāv imigrantu intereses nekā savu pilsoņu.
• nekonsekvence pozīcijā (politikas maiņas) — cilvēki min vismaz 10–14 reizes, kad viņš mainījis viedokli vai pat kursu pretēji iepriekš paustajam.
• Saikne ar globālām institūcijām (WEF u.c.) un izpatikšana tām pretēji Lielbritānijas nacionālajām intersēm,
• vārda brīvības un brīva runas ierobežošana,
• “cenzūra” sociālajos tīklos.
• Iesaiste skandālos (piem. Peter Mandelson un Epstein saiknes apsūdzības).
• Lauksaimnieku un vidusšķiras sajūta, ka viņš tos “nodevis”.

• Laeiboristi mēdz uzsvērt, ka to, ka viņš nav “showman” kā Boriss Johnson.

Viennozīmīgi, šobrīd negatīvais troksnis sociālajos tīklos pamatīgi pārspēj pozitīvo. Tas atspoguļo reālos zemos reitingus, bet arī to, ka dusmīgie un kritiskie cilvēki ir aktīvāki online (klasiska tendence politikā).

Lielbritānijā, tāpat kā visur citu mūsdienās, politika ir ļoti polarizēta: Labour kodols viņu joprojām atbalsta, bet plašāka sabiedrība (ieskaitot daļu bijušo Labour balsotāju) ir vīlusies.

Daudzi (īpaši konservatīvi un kristīgi noskaņoti briti, kā arī daļa no “Not My King” kustības) pat uzskata, ka Čārlzam III būtu jāatkāpjas (abdicate) un jānodod troņa vieta vecākajam dēlam — princim Viljamam (Prince of Wales). Šī doma pastiprinājusies pēdējās nedēļās, galvenokārt saistībā ar jau pieminēto Lieldienu vēstījuma neesamību 2026. gadā, salīdzinājumā ar Ramadāna sveicienu.

Sabiedrībā nostiprinājies izskats, ka viņš vairāk simpatizē Islamam (viņa iepriekšējie izteikumi par Korānu, padziļinātām islāma studijām, starpreliģiju dialogu un naudas saņemšanu no musulmaņu valstīm). Simboliskā Lieldienu vēstījuma izlaišana uz Ramadāna fona tiek uztverta un uzsvērta kā “nodevība” kristietībai. 

Veselība un vecums: Čārlzam ir 77 gadi un vēža ārstēšanās vēsture. Daži anonīmi avoti pilī ir dalījušies ar presi, ka viņš cīnās ar pienākumu slodzi un ka pāreja uz Viljamu būtu lieliskākis iegansts ar veselības stāvokli kā oficiālu skaidrojumu.

Monarhijas nākotne: Daudzi domā, ka Viljams un Keita ir patiesi populārāki un mūsdienīgāki – viņi varētu dot monarhijai jaunu impulsu, it īpaši pēc skandāliem ar princi Endrū un Hariju/Meghanu.

Tomēr oficiāli nekas nav apstiprināts. Nav nekādas oficiālas paziņojuma no Buckingham Palace par atkāpšanos - viss it tikai runu līmenī galvenokārt fiksējot to sociālos tīklos. Viss balstās uz “palace courtiers” anonīmām baumām medijos (martā-aprīlī 2026), ka pāreja varētu notikt 12 mēnešu laikā vai pat ātrāk (piem. pēc Trooping the Colour jūnijā). Daži raksti min, ka Viljams jau “funkcionē kā karalis visos aspektos, izņemot titulu”.

Princis Viljams un Keita — joprojām vispopulārākie karaliskās ģimenes locekļi. Aptaujās (YouGov, Ipsos 2026. gada sākumā) viņiem ir 74–77% pozitīvs vērtējums. Liela daļa britu uzskata, ka Viljams būs “labs karalis”.

Karalis Čārlzs — joprojām vairākumā pozitīvs (apm. 60% labvēlīgs, 3o% negatīvs), bet zemāks nekā dēlam. Viņš nav tik populārs kā Viljams, bet arī nav “nepopulārs” lielākajā sabiedrībā. Kritika nāk galvenokārt no labējā spārna un kristīgajiem konservatīvajiem.

Vai abdikācija ir reāla?Lielbritānijā abdikācija nav aizliegta (piemērs — Edvards VIII 1936. gadā), bet tā ir ļoti reta un simboliski smaga. Elizabete II nekad to nedarīja, lai gan Čārlzs ilgi un pacietīgi to gaidīja. Ja tas notiktu, tas būtu mierīga un “kontrolēta pāreja” (measured transition), nevis drāma. Pašlaik tas ir vairāk baumas nekā fakts — daudzi mediji (GB News, tabloīdi) to pastiprina, bet pils klusē.

Daudz (īpaši sociālajos tīklos un konservatīvajos medijos) prasa Čārlza atkāpšanos, un Lieldienu/Ramadāna jautājums to tikai pastiprināja. Viljams ir populārāks un daudzi viņu redz kā “nākotni”. Taču Čārlzs joprojām bauda ievērojamu atbalstu, un nekas neliecina, ka abdikācija notiks tuvākajā laikā bez viņa paša vēlēšanās. Monarhija Britānijā ir stabila, bet šādas debates parāda spriedzi par nacionālo un reliģisko identitāti.

Sociālos tīklos parādās simtiem karali izsmejošas, nicinošas, atklāti aizskarošas karikatūras un memes par šo tēmu, kas noteikti met ēnu Lieldienu gaišu un priecīgu atzīmēšanu.