2007. gada 23. novembrī  KNAB oficiāli lūdza Saeimu izdot  deputātu, vēsturnieku, publicistu Visvaldi Lāci sodīšanai par interešu konflikta pārkāpumu (likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"), jo viņš bija pieņēmis darbā par palīgu savu meitu Daci Lāci, kurai uzticēja gan savus dokumentus, gan darba rezultātus. 

KNAB pārbaude, publiska ažiotāža un lūgums Saeimai sāka parādīties 2007. gada sākumā, kad KNAB sāka pārbaudīt deputātu palīgus un īres līgumus, arī Visvaldis Lācis tika minēts kā īrētājs no meitas (Dzintras Kriškānes / Daces Lāces – dažādos avotos minēts ar abiem vārdiem).

Saeima 2007. gada nogalē (decembrī) izdeva vairākus deputātus, tostarp  arī Lāci, administratīvai sodīšanai par radinieku algošanu. Lācis publiski nepiekrita šādam vērtējumam, atteicās maksāt sodu un apņēmās tiesāties.  

• KNAB 2010. gadā (konkrēti februārī–martā) atkal lūdza Saeimu izdot Visvaldi Lāci sodīšanai par to pašu – atkal par meitas (Daces) nodarbināšanu kā deputāta palīdzi 10. Saeimā.
• Saeima 2010. gada februāra otr\a pusē  izskatīja un izdeva Visvaldi Lāci sodīšanai.
• Lācis publiski paziņoja, ka sodu nemaksās, meitu neatlaidīs (jo "neaizstājama un tam nav loģiska pamata"), un pat ierosināja grozīt likumu, lai deputātiem atļautu algot asinsradiniekus kā palīgus, bet tas netika atbalstīts.
• Vēlāk, 2010. gada nogalē (novembrī) Lācis tomēr paziņoja, ka meita vairs nebūs viņa palīdze (bet iepriekšējie sodi palika spēkā).
• Visvaldis Lācis konsekventi palika pie sava viedokļa, ka šāda prakse ir pieļaujama, taču publiskā skandāla rezultātā pārstāja īrēt dzīvokli no meitas, bet no viņas, kā palīga, algošanas – nē, un tas kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc viņš 2011. gadā izstājās no Nacionālās apvienības frakcijas.

Lācis pats to uzskatīja par pieļaujamu, nevainīgu un pat noderīgu praksi (radiniekam, tuviniiekam - paša izraudzītai personai vairāk varuzticēties), bet likums to skaidri aizliedza valsts amatpersonām (tajā skaitā deputātiem). KNAB izteica pretenzijas arī par to, ka deputāts īrē dzīvokli no meitas (kurai bija atsevišķa dzīvojamā platība, ar ko brīvi bija tiesīga rīkoties pēc saviem ieskatiem), no īres galu galā viņš atteicās, bet algošanu turpināja līdz 2010. gada beigām. 

Tātad - tas tā arī palika kā klasisks interešu konflikta gadījums ar radinieku iesaisti amatpersonas algotajā darbā un darījumos ar viņu.
Lācis pats to uzskatīja par nepamatotu ierobežojumu, bet likums to toreiz skaidri aizliedza. Vēlākos gados pie varas esošās partijas sāka veidot dažādus amatus un, īpaši vairs neslēpjoties, sāka pieņemt darbā gan partijām vajadzīgas, lojālas personas, gan tuviniekus dažādos amatos, bet visizsmalcinātākā forma kļuva savējo "piebarošana" caur no valsts budžeta finansētām NVO. Šīs "žanrs" jo īpaši tika izkopts Covid-19 laikā, kad, citējot tā laika premjeru Kariņu, "naudas bija tik daudz, kā nekad". Šajās situācijās kontrolējošās iestādes nekādus likuma vai publiskās pārvaldes ētikas pārkāpumus vairs nesaskatīja.