“Prokuroram jābūt tādam, kas saskata nodarījuma pazīmes, reaģē, uztur apsūdzību, saskata noziegumus pat, ja nozieguma tur nav,” savulaik intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Saeimas Juridiskās komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs, krimināltiesību eksperts, partijas “Jaunā Vienotība” biedrs Andrejs Judins.

Raidījumā Judins kritizēja to, ka prokuratūra kā uzraugošā institūcija izbeidz lietas, jo neesot pietiekamu pierādījumu. Viņš norādīja uz prokuratūras tiesībām arī pratināt cilvēkus un vākt papildu pierādījumus (Latvijas Radio raidījums “Krustpunktā” , no 21.minūtes).

Savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns savā pirmajā intervijā žurnālam “Jurista Vārds” uzsvēra, ka “šodien vairs nav tāda klasiska prokurora, un Latvijā prokurors būtu jāsauc par prokuroru tiesnesi”.

“Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir izveidots institūts, ko sauc “prokurora priekšraksts par sodu”, kas nozīmē to pašu, ko spriedums. Prokurors izlemj lietu pēc būtības – vainīgs vai nevainīgs, un prokurors pats nosaka sodu, ” klāstīja ģenerālprokurors.

“Ja apsūdzētais tam piekrīt, priekšraksts stājas spēkā, un šis spēkā stāšanās moments ir līdzvērtīgs notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīdim. Arī viss tālākais – izpilde, kontrole, sekas priekšraksta nepildīšanas gadījumā – ir tāpat, kā ja būtu pieņemts notiesājošs spriedums tiesā,” skaidroja Stukāns.

“Valsts Latvijā prokuroram ir piešķīrusi tiesības pabeigt lietu ar priekšrakstu, kas ir notiesājoša sprieduma, teiksim tā, māsa vai brālis,” uzsver ģenerālprokurors. (Stukāns: Latvijā prokurors būtu jāsauc par prokuroru tiesnesi – Puaro.lv)

Ko lai domā “vienkāršā tauta”, kas vairums neorientējas juridiskajos paragrāfos bez juristu palīdzības un skaidrojuma, dzirdot šādus Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Judina un ģenerālprokurora Stukāna izteikumus?

Te būtu vietā runāt par sabiedrības apātiju pret politiskiem notikumiem un spēju reaģēt uz strauju virzību policejiska totalitārisma virzienā. Pat Perestroikas laikā PSRS Ģenerālprokurors Aleksandrs Rekukovs nāca klajā ar pavēli, kas galvenokārt bija adresēta krimināllietu tiesus uzraudzības prokuroriem, aicinot atteikties no pārspīlēti apsūdzošas pozīcijas (обвинительный уклон) tiesu procesos un atteikties no vienpusējas pozīcijas, uzsverot, ka valsts apsūdzībai ir jābūt taisnīgai. 

Jautājums Latvijas sabiedrībai paliek atklāts - cik ilgi tiks pieciests atklāts staļinists tiesu sistēmā?