Nr.7 – 17.gadsimta arhitektūras piemineklis, kņaza M.V.Gaļicina pils.

1760.gadā tā kļuva par ģenerāļa M.L.Izmailova īpašumu. 1874.gadā pēc arhitekta P.P.Skomorošenko projekta pilij piebūvēti divi stāvi, apkārtesošais dārzs tika izcirsts un tā vietā uzbūvēti vēl divi dzīvojamie korpusi.

Staļinisko represiju gados, šajā ēkā Lielās Lubjankas un Varsonofjevkas šķērsielas stūrī bija izvietojušās NKVD (VDK)  specdienesta nodaļas. Naktīs ar smagajām mašīnām izveda “tautas ienaidnieku “ līķus, bet no rītiem sētnieki ar šļūtenēm mazgāja no bruģa asinis. 1930.gada beigās cilvēkus uz nošaušanu izveda tepat dārzā. Profesionālie šāvēji bija gandrīz ar tādu kā sacensību - kurš spēj vairāk vienas nakts laikā noslepkavot.

Tagad šajā ēkā izvietojusies KF Drošības Dienesta Centrālā aptieka.

Nr.9 – Dzīvojamā māja (pārbūvēta 1860.gadā pēc arhitektu A.D.Nikoļska, I.N.Djačkova un N.I.Kozlovska projekta)

Nošaušanas Varsonofjevskas šķērsielā

Dzeržinska laukuma rajonā (tagad tam atjaunots vēsturiskais nosaukums – Lubjankas laukums) un tā tuvumā bija izvietoti daudzi PSRS NKVD objekti. Piemēram, Varsonofjevskas šķērsielā atradās šī resora autobāze. 
Kaimiņos – Oktobra 25.gadadienas (tagad -Nikoļskas šķērsielā ) ielā 23, atradās PSRS Augstākās tiesas Militārā Kolēģija, kur tiesāja augsta ranga “tautas ienaidniekus”. Kolēģijai blakus bija iekšējais cietums, vairāk pazīstams ka Lubjanka, kur šie ļaudis atradās “izmeklēšanas” laikā. Tāpēc pagrabos blakus garāžām, bija ierīkotas telpas “nāvessoda” izpildīšanai, kā tika nosauktas nesodāmās slepkavības.

Par spīti dažu “vēsturnieku” apgalvojumiem, patstāv arī viedoklis, ka Militārās kolēģijas pagrabos nevienu nešāva, bet telpās blakus autobāzei savu zemes dzīvi beidza ļoti neliels skaits cilvēku. Vasīlijs Blohins  - NKVD ģenerālis, kurš persnīgi ir noslepkavojis vairāk nekā 20,000 cilvēku, t.sk. vadījis poļu virsnieku nošaušanu Kaļiņinas cietumā, vēlāk stāstīja, ka tur nošāva tikai tos, kuru nāves soda brīdi gribēja vērot priekšniecība. Tā bija īpaša izrāde - cilvēku nošaušana. Enciklopēdijā ir apraksts, kā varas reibonī esošie slepkavas pirms nāves izņirgājās par Karlu Paukeru, kurš pirms tam pats bija šo izrāžu organizators un dalībnieks. Kā viņš ņirgājās oar cilvēkiem, pirms viņi tika noslepkavoti. 

Piemēram, bijušais iekšlietu tautas komisārs Ježovs ne tikai personīgi vēroja nošaušanas, bet arī pieprasīja izvilkt lodes no līķiem un atsūtīt viņam. Pie katras lodes bija jāpievieno paskaidrojoša zīmīte – no kā galvaskausa šī lode izvilkta. Viņam patika to izbaudīt līdz galam.

tulkoja - Gunta Ikere