Lidmašīnas katastrofā aizvakar gāja bojā aviācijas novērotājs kpt. Rittenbergs un lid. serž. Zeile.
Aizvakar vakarā mūsu kara aviāciju Daugavpilī piemeklēja nopietns nelaimes gadījums — pirmais šogad, pie kam gāja bojā aviācijas novērotājs kpt. Rittenbergs un lid. serž. Zeile. Kā parasts vasaras periodā, mūsu kara aviācija pēdējās dienās Daugavpilī izveda šaušanas apmācību. Kārtējiem šaušanas vingrinājumiem aizvakar pievakarē gaisā pacēlās divas kara lidmašīnas divvietņi. Vienu no tām vadīja lid. serž. Zeile un tajā kā novērotājs atradās kpt. Rittenbergs. Abas lidmašīnas bij apgādātas ar piedurknēm — šaušanas mērķiem. Drīzi pēc pacelšanās, kpt. Rittenbergs atritināja piedurkni un otrā lidmašīna izveda šaušanas vingrinājumu. Kad tā šaušanu beidza, lidmašīnas novērotājs signalizēja kpt. Rittenbergam, lai viņa lidmašīna dodas uz aerodromu un tur nomet sašauto piedurkni. Otrā lidmašina pēc tam atritinātu savu piedurkni un šaušanu izvestu kpt. Rittenbergs. Bet... pagriežoties uz aerodromu, kpt. Rittenberga lidmašīna zaudēja ātrumu, pārgāja grīstē, un pēc apm. 4 vītnēm, no 400—500 m liela augstuma iedrāzās Daugavpils poligona vidienā, pie Plikā kalna. Kad notikuma vietā piesteidzās aviācijas karavīri, tie atrada sadragāto lidmašīnu un abu lidotāju mirstīgās atliekas. Kaut gan lidotājs nebij paguvis izslēgt lidmašīnas motoru, katastrofa bij beigusies bez eksplozijas un ugunsgrēka. Domājams tamdēļ, ka poligona smiltis bij pārklājušas no satriektās lidmašinas izplūstošo benzinu. Kas gan varēja būt par iemeslu lidmašinas grīstei? Izziņu par katastrofas apstākļiem patlaban Daugavpilī izdara kpt. Jēre, vltn. Steinbergs un vltn. Stūrāns. Kaut arī izziņa vēl nav nobeigta, visiespējamākā liekas sekošā versija. Kā jau minējām, katastrofas brīdī, velkot piedurkni, lidmašīna izdarīja pagriezienu, lai dotos atpakaļ uz aerodromu. Lid. serž. Zeile aviācijas pulkā bij pazīstams kā labs lidotājs, kas lidmašinu vada ļoti precizi. Arī šaušanas laikā, lid. serž. Zeile lidmašīnu ir vadījis ar nelielu ātrumu, nodarbinot nepilnu motora jaudu. Kamēr lidmašīna lidoja taisnā virzienā, vai arī kamēr tā izdarīja liela rādiusa pagriezienus, lidmašīnas ātrums bij pietiekošs un lidojums noritēja sekmīgi. Bet, pie strauja pagrieziena, lidotājs acīmredzot nav aprēķinājis atritinātās piedurknes pretestību, kamdēļ arī lidmašīna zaudējusi lidojumam vajadzīgo ātrumu un pārgājusi grīstē.

Šodien abu lidotāju mirstīgās atliekas pārvedīs Rīgā un sestdien tos guldīs Brāļu kapos.

Lid. serž. Jānis Zeile dzimis 1905.g. 30.maijā Viļānu miestā. 1926. gadā iesaukts aktīvā kara dienestā un iedalīts aviācijas pulkā. 1928.gada 1. septembrī beidzis kara aviācijas skolas lidotāju nodaļu un iedalīts tālo izlūku eskadriļā, kurā arī darbojies līdz pēdējam laikam. Savā, samērā neilgā lidotāja darbības laikā, pateicoties izcilām spējām, serž. Zeile bij paguvis nodibināt sev ļoti izveicīga un spējīga lidotāja slavu. Traģiskais atgadījums tamdēļ jo sāpīgi pārsteidz viņa ikdienas darba kolēģus.
Aviācijas novērotājs kpt. Nikolajs Rittenbergs dzimis 1897.g. 19.septembrī Rīgā. Beidzis ģimnāziju. 1919. g.,27.septembrī iestājies nacionālā armijā — Rīgas jaunformējamos spēkos. Tā paša gada oktobrī komandēts uz kara skolu, kuras sastāvā piedalās cīņās pret Bermontu, par ko apbalvots ar franču medaļu «Reconnais sance Militaire». Pēc kara skolas beigšanas 1920. g. 20. maijā tiek iedalīts 6. Rīgas kājnieku pulkā, bet 1921.g. augustā dodas uz kara aviacijas skolu, kuru beidz ar 1. šķ., iegūdams aviācijas novērotāja grādu. Pēc aviācijas skolas beigšanas dien aviācijas pulkā, beidz ar 1. šķ. virsnieku kursus, komandē eskadriļu, tiek komandēts uz Franciju zināšanu papildināšanai, ieņem adjutanta un aviācijas nozares apmācības nozares priekšnieka amatu tehniskā divīzijā. Kpt. Rittenbergs atstāj kundzi un 5 gadus vecu dēlu. Mūsu aviācijai viņš
devis daudz, ļoti daudz, bet vēl vairāk no viņa varējām gaidīt. Cilvēks ar plašu vispārējo un speciālo izglītību, karavīrs. Mierīgs, nosvērts, aptverošs, ar plašu skatu. Aviācijas novērotāja amats pie mums dažu lidotāju starpā nav visai iecienīts. Un tomēr, saprotot tā milzīgo nozīmi, Rittenbergs palika par principiālu novērotāju, ziedojot milzu pūles, lai sagatavotu sevi un citus darbībai šajā, tik svarīgā nozarē. Ilgus gadus mēs redzam kpt. Rittenbergu kā lietpratīgu militāržurnāla «Tehnikas Apskats» redaktoru ... Pēc dažām dienām klajā nāks viņa grāmata - «Izlūku aviācijas darbība karā».
 

Avots: "Latvijas kareivis", 14.08.1931