Dzimusi 1924.gada 12.janvārī Madonas raj.Oļu pagastā mājas "Krustiņi" Tas bija sniegputeņa vēls vakars, kad tēvs devās pēc ārsta, un atpakaļ ceļā zirdziņš viņus veda uz māju pats, jo nav varēts saskatīt ceļu. Pēc 4 gadiem nāca pasaulē brālītis Juris Berģis. Kara laikā Zinaīda pazaudēja vecākus un atrada tos pēc kara. Mācījusies medmāsu skolā, apguvusi rokdarbus. Strādājusi arī Rīgas manufaktūrā, aptiekā, ķīmijas un koksnes institūtā- garderobiste, neredzīgo biedrībā, kur rīkoja arī neredzīgo un vājredzīgo roku darbu izstādes. Jauna meitene zaudēja savu māti kas kura sirga ar vēzi un 45.mūža gadā viņas sirsniņa apstājās. Lai gan Zinīte ģimenē ir audzināta ar mīlestību, dzīve viņu nav lutinājusi. Neskatoties uz dzīves satricinājumiem, viņa pratusi dzīvot ar mīlestību sirdī un būt godīga. Jau pirmās laulības sākumā zaudēja savu 1.dēliņu Jurīti kam bija tikai 6 mēnesīši un sirga ar sirds nepietiekamību. Tad 1984.gadā viņa zaudēja savu 2.dēlu- Imantu Riekstiņu (1966-1984). Pati pārcietusi vairākus insultus. Viens no smagākajiem, kad dēliņam Imantam bija tikai 6 gadiņi. Aizgājusi no vīra un atstājusi tēva un vīra kopīgi celto māju , viņa pelnīja dzīvokli sūri strādājot par sētnieci. Kādreiz bija pat tā, ka rokas bija piepampušas no smagā darba štūrējot ziemā ar lāpstu sniegu. Bet tad viņu izglāba draudzenes Velta Krauja (nu jau mūžībā) un Edīte Maļinovska (95g)