Dzimusi Valkas apriņķa Bejas pagastā laukstrādnieku ģimenē.

1948.gada novembrī apcietināta. Decembrī vaļējā mašīnā ar māsu Annu izvesta uz Rīgu. Pēc pratināšanām  par palīdzību un sadarbību ar nacionālajiem partizāniem 1949.g. martā kā nepilngadīgā sodīta ar 10 gadiem katorgā.Atbrīvota 1955.g. 31. maijā.

Zina Dreimane: Visus soda gadus izcietu Galējos Ziemeļos Noriļskā. Strādāju  vissmagākos darbus. Bedrē grauzu mūžigo sasalumu, mālu karjerā krāvu mālu vagonos, tad ķieģelu ceplī uz garām čuguna platēm. Pēc tam cehā kur taisīja ķieģeļus, stūmu vagonetes ar ķeģeļiem un krāvu krāsnīs. Tiku strādājusi arī pilsētas celtniecībā. Apstākļi bija šausmīgi, dzīvojām pusbadā un tur bija šausmīgs sals. Rīgā arī gāja šausmīgi, maz gan vairs varu atcerēties, bet to gan, ka sita un ielika mani tādā mazā karcerī, kur ūdens pilēja no augšas...

 Māsa Anna arī izgāja moku ceļus padomju vergu nometnēs, tāpat kā es, par palīdzību latviešu nacionālajiem partizāniem Bejas mežos.

Avots: Es sapni par dzimteni pagalvī likšu, 1993

     Dikļu kapsētā apglabāts vīrs Krišs Dreimanis un ierakstīts Zinas Dreimanes vārds.