Dzimis 1919. gada 27. janvārī Bauskas apriņķī, Jaunsvirlaukas Kulpju muižā zemnieku ģimenē.

Bērnībā zaudējis tēvu, kurš miris no tuberkulozes.

Mācījies Svitenes pamatskolā. Skolas gados Zigurdam labi padevusies zīmēšana. Zēna darbus redzējis Voldemārs Tone, kurš jaunajam talantam ieteicis studēt Mākslas akadēmijā.

Zigurds Gustiņš vispirms beidzis Mežotnes lauksaimniecības skolu, tālāk devies uz Rīgu studēt Mākslas Akadēmijā. Mācījies pie A.Annusa, K.Miesnieka, R.Zariņa.

Bija akadēmiskās organizācijas „Dzintarzeme” biedrs.

Līdztekus studijām piepelnījies kā etiķešu un reklāmu zīmētājs. No 1942. gada darbojies Pieminekļu valdē kā senlietu zīmētājs.

Otrā pasaules kara laikā iesaukts latviešu leģionā. Kļuvis par kara ziņotāju, zīmējis kara notikumu vidi. 1946. gadā Kurzemē sagūstīts. Izsūtīts uz Tālajiem Austrumiem Sovetskajas Gavaņas nometni.

Latvijā atgriezies 1946. gadā. Sācis strādāt par skolotāju Pilsrundālē, vēlāk – Bauskas 1. septiņgadīgajā skolā. Sadarbojies ar Bauskas muzeju, zīmējis arheoloģisko izrakumu materiālus, piedalījies etnogrāfiskās ekspedīcijās. Veidojis dekorācijas vietējai teātra trupai.

1950. gadā Bauskā sarīkojis savu personālizstādi.

1950.gadā saslimst ar meningitu un 1950. gada 31. decembrī mirst. Pēdējā gaitā izvadīts 1951. gada 6. janvārī.

Ģimene: sieva - gleznotāja, skolotāja Biruta Gustiņa; trīs dēli - Zigurds Rolands un Atis.

Mākslinieciskais mantojums: Atstājis simtiem zīmējumu – portretus, lietu attēlojumus, bet galvenokārt ainavas, apdzīvotu vietu attēlus. Zīmējumos iemūžinājis karā cietušās Bauskas atjaunošanu, lauku darbus. Dokumentējis Rundāles pili, tās ēkas, to detaļas. Bauskas muzeja krājumā glabājas Z.Gustiņa etnogrāfisku ēku un priekšmetu zīmējumi.

Z.Gustiņš izmantojis galvenokārt zīmuli, retāk tušu, ogli, sangīnu, sēpiju, kā arī linogriezuma, litogrāfijas, oforta tehniku. Gleznojis ar akvareli, pasteli.

Z.Gustiņa piemiņas izstādes notikušas Bauskā (1951, 1961, 1979) un Rundālē (1999).