Ar Zigfrīda Jurševska - PBLA Kultūras fonda laureāta - aiziešanu mūžībā, Kanādas latviešu mākslinieku saime zaudējusi vienu no saviem aktīvākajiem biedriem. Mākslinieks bija plaši pazīstams latviešu un kanādiešu sabiedrībā kā tēlnieks, keramiķis un skolotājs.
1936. gadā beidzis Liepājas valsts lietisko vidusskolu, Zigfrīds Jurševskis nedaudz vēlāk uzņēmās šīs skolas keramikas darbnīcas vadītāja pienākumus, tā aktīvi iesaistoties jauno keramiķu profesionālā apmācībā. 1944. gada rudenī atstāj iemīļoto darbu un dodas trimdā uz Vāciju. Vircburgas nometnes skolā māca zīmēšanu un savā privātā studijā veidošanu mālā. Pēc ieceļošanas Kanādā 1949. gadā Zigfrīds Jurševskis iekārto savu keramikas darbnīcu Kvebekas provincē, astoņus gadus vēlāk par turpmāko dzīves vietu izvēloties Toronto. Pazīstamās „Zigfrids Art Pottery" darbnīcas sienās tad arī aizrit darbīgākie un mākslinieciski iezīmīgākie tēlnieka dzīves gadi, līdzās radošam darbam pasniedzot arī kursus keramikā. Jau sešdesmitos gados Zigfrīda Jurševska darbi tika godalgoti vairākās gadskārtējās Kanādas nacionālās izstādes daiļamatniecības skatēs, 1963. gadā iegūstot zelta medaļu. Tēlnieks bija ilggadējs mākslinieku vienības Latvis valdes loceklis un Latviešu daiļamatnieku savienības biedrs; bijis arī Kultūras fonda daiļamatniecības referents. Gadu gaitā vairākkārt apbalvots Kultūras fonda un Dziesmu svētku izstādēs ASV un Kanādā. 1986. gadā PBLA Kultūras fonds piešķīra Zigfrīdam Jurševskim goda balvu par 50 gadu izcilu darbību latviešu lietiskajā mākslā.  Zigfrīds Jurševskis aktīvi darbojās Kanādas skulptoru apvienībā - S.S.C. - un bija pārstāvēts ceļojošā izstādē Londonā, Parīzē, Briselē un Budapestā. 1980. gadā ieguva S.S.C. „Mary and Arthur Hooper" piemiņas balvu. Mākslinieku biedrība "Colour and Form" Zigfrīdam Jurševskim 1987. gadā piešķīra mūža goda biedra diplomu.
Pēc mākslinieka nāves nodibināts fonds gadskārtējai piemiņas balvai tēlniecībā.
Zigfrīda Jurševska mākslā vērojama dziļi amata prasmē iesakņota varēšana, akcentējot spēcīgu, lakonisku formas uzbūvi un līdz perfekcijai izslīpētu apdari. Līdzās darbiem latviešu tradicionālās keramikas ietvaros, mākslinieks bija pievērsies arī laikmetīgu formu meklējumiem tēlniecības jomā. Interesantu nogrupējumu veido putnu un dzīvnieku žanra darbi mālā, akmenī un bronzā, kuros jūtama dziļa emocionāla iesaiste.
Zigfrīdam Jurševskim bija piešķirta reta likteņa labvēlība - līdz pēdējai dzīves dienai darboties savā mākslas pasaulē. Tēlnieka pašdisciplīnai un pienākuma apziņai raksturīgi, ka dienā pirms aiziešanas viņš nav ļāvies pagurumam, pirms nebija nobiegtas pēdējās fineses kādam apsolītam darbam gaidāmai izstādei.
Pirmajā vispasaules latviešu mākslas izstādē - Dziesmu svētku laikā Rīgā, 1990. gadā - Zigfrīds Jurševskis piedalījās ar darbu „Daba kliedz", kas simbolizē visas dzīvās radības apdraudētību mūsdienu piesārņotajā vidē - arī Latvijā. Tēlniekam pašam vairs nebija lemts atgriezties dzimtenē, bet pēc izstādes viņa darbs palika Latvijas valsts mākslas muzejā.
Zigfrīds Jurševskis - dzimis 1910. gada 11. martā, Polijā, bet aizgāja mūžībā 1989. gada 3. novembrī Toronto, Kanādā.

Avots: "Latvju māksla", 1990