Lielvārdiete, godu mielastu saimniece.

- No kurienes jums nācis šis godu vīkšanas ķēriens?

- Atceros, svētdienas rītos mūsu mājās vienmēr galdā bija skaista, dzeltena maizīte ar rozīnēm. Mana mamma tas meistars, viņa arī rosījās pa Jaungulbenes kulšanas talkām un bērēm. Un tad es gāju līdz - malu gaļu, mīcīju maizīti, cepu kūkas.

Vēlāk beidzu saimnieču kursus Elstē un tad... tad jau nāca dzīves prakse. Kā pirmo amata  bausli sev vienmēr esmu turējusi: pavāram, kurš iet pa māju godiem, ir jābūt ļoti saprotošam un iejūtīgam. Ir jānovērtē ik viesību rīkotāja apstākļi un jāņem par labu, kādi tie kuram ir.

Avots: žurnāls Zeltene, 1991.g.

Apbedīta blakus Dzidrai Ķeirei (1931-2005).