Pēc smagas slimības 2001. gada 6.novembrī mūžībā aizsaukts Daugavas Vanagu Zviedrijas valdes priekšsēdis, DV Centrālās valdes loceklis un tās sporta nozares vadītājs, DV Eskilstūnas nodaļas priekšsēdis Zemvairis Dzelme. Dzimis 1923.gada 15. janvāri Ventspilī, kur viņa vecākiem piederēja māja Ventas pagastā. Beidzis Priekuļu lauksaimniecības vidusskolu un 1942/43. mācību gadā bija skolotājs Tārgales pamatskolā. 1943. gadā iesaukts Latviešu leģiona 15. divīzijas sakaru bataljonā. Izstaigājis kara ceļus Krievijā, Latvijā un Pomerānijā. Gūstā plkv. Roberta Oša grupā Fallingboselē un Ostfrīzlandē. Dzīvojis Svarcenbekas bēgļu nometnē. 1948. gadā ieradās Zviedrijā, kur dzīvoja viņa vecāki un brālis (tagad Kanādā), un apmetās uz dzīvi Eskilstūnā. Viņa dzīvesbiedre Māra ir igauniete, bet iemācījusies latviešu valodu un piedalās Eskilstūnas latviešu sabiedriskajā dzīvē. Ģimenē izaudzināta meita Indra. Zemvaira darbība sabiedrības labā kā Latvijā, tā trimdā bija nozīmīga. Latvijā viņš bija Mazpulku organizācijā un aizsargos, Ventas lauksaimniecības biedrības Kultūras nozares vadītājs un Ventspils sporta biedrības Spars loceklis. Vācijā JKS (YMCA) nodaļas vadītājs un attiecīgā Latviešu sporta apgabala vadītājs. Zviedrijā viņš bija Apgabala sporta savienības basketbola valdē, tās loceklis (1973 -1983). Darbojies par tiesnesi Zviedrijas mērogā (1951-1983). 90. gados Zemvairis Dzelme daudz enerģijas veltīja sakaru nodibināšanai starp Latvijas un Sēdermanlandes zviedru sporta vadītājiem. Vairāk nekā 100 dalībniekiem tika organizēti braucieni uz Zviedriju. To mērķis bija piedalīties semināros un sacīkstēs, atbalstot sportu Latvijā, un nostiprināt demokrātijas principus. Dzelme tulkojis latviski zviedru sporta savienību un organizāciju statūtus un darbības vadlīnijas. Zviedrijā Z. Dzelme bija LNF padomes loceklis (1953), Zviedrijas Latviešu Centrālās padomes loceklis (1953-1961), prezidija vicepriekšsēdis (1977-1983), prezidija sekretārs (1962-1976), Latviešu Palīdzības komitejas biedrs no 1950. gada. Bija rosīgs Esldlstūnas latviešu draudzē un Esldlstūnas Baltiešu draudzības biedrības valdes loceklis no 1961. gada.
Taču Zemvaira sirds piederēja Daugavas Vanagiem. Viņš bija Esldlstūnas nodaļas dibinātājs un valdes priekšsēdis no 1949. līdz 1954.gadam un atkal no 1986. gada līdz pēdējai dienai, Zemes valdes loceklis (1949 - 1960), vicepriekšsēdis (1961 - 1969), Informācijas nozares vadītājs (1958 - 1969), valdes priekšsēdis kopš 1970. gada. No 1986. gada DV Centrālās valdes loceklis un tās sporta nozares vadītājs. Apbalvots ar zelta nozīmi 1958. gadā.
Z. Dzelme 1959. gadā pabeidza korespondences skolu, ieguva inženiera grādu, strādāja precīzo mērinstrumentu rūpnīcā CEJ par darba metožu tehniķi. Pēc tam bija plānošanas daļas vadītājs (1958 - 1970) un no 1970. līdz 1983. gadam kalkulācijas daļas vadītājs. 1984. gadā aizgāja pensijā.
Latvijai atgūstot neatkarību, Zemvairis Dzelme bija tulks un ceļvedis sakariem Zviedrijas un Latvijas attiecībās, ne tikai sporta laukā vien. Daugavas Vanagiem Zviedrijā būs grūti viņu aizstāt, jo Zemvairim nekas nebija par grūtu, nekad viņš neatteica, ja kāds ko lūdza, jo Vanagi bija viņa sirdslieta. Māra un Indra droši vien dabūja ciest. Tagad izsakām viņām līdzjūtību. Zemvairi Dzelmi pēdējā dusā izvadīja no Sl Andreas baznīcas Esldlstūnā mācītājs Normunds Kamergrauzis š. g. 20. novembri. Baznīcā bija vairāk nekā 50 pavadītāju, daudz vainagu un ziedu, gan sarkanbalti, gan citās krāsās. No aizgājēja DV Centrālās valdes un DVF vārdā atvadījās DV organizācijas goda priekšnieks J. Frišvalds. R. Upmale teica atvadu vārdus no Daugavas Vanagu Zviedrijas saimes un Daugavas Vanagiem Kanādā. J.Reneslācis atvadījās no Zviedrijas Latviešu Centrālās padomes.

Avots: "Brīvā Latvija", 08.12.2001