Žans Pols Belmondo bija  franču aktieris, izcils komiķis un kaskadieris.

Viens no franču jaunā viļņa ievērojamākajiem aktieriem. Par lomu filmā Itinéraire d'un enfant gâté Belmondo ir saņēmis Cēzara balvu.

2006. gadā viņam tika piešķirts Francijas mākslas un literatūras komandiera ordenis.

***

Žans Pols Belmondo bija franču aktieris, kurš sākotnēji bija saistīts ar 20. gadsimta 60. gadu Jauno vilni un bija viena no lielākajām franču kinozvaigznēm 20. gadsimta 60., 70. un 80. gados. Viņa pazīstamākie darbi ir Breathless (1960) un That Man from Rio (1964).

Karjera
Agrīna dzīve

Žans Pols Belmondo dzimis Neuilly-sur-Seine, Sēnā, tagad Hauts-de-Seine, uz rietumiem no Parīzes. Belmondo tēvs Pols Belmondo bija Pied-Noir tēlnieks, itāļu izcelsmes, dzimis Alžīrijā, kura vecāki bija Sicīlijas un Pjemontas izcelsmes. Būdams zēns, viņš vairāk interesējās par sportu, nevis par skolu, un viņam radās īpaša interese par boksu un futbolu.

Belmondo amatieru boksā debitēja 1949. gada 10. maijā Parīzē, kad vienā raundā nokautēja Renē Desmaraisu. Belmondo boksera karjera bija neuzvarēta, taču īsa. Viņš no 1949. līdz 1950. gadam izcīnīja trīs uzvaras pirmajā kārtā izslēgšanas spēlēs. "Es apstājos, kad seja, ko redzēju spogulī, sāka mainīties," viņš vēlāk teica.

Obligātā militārā dienesta ietvaros sešus mēnešus viņš dienēja Alžīrijā kā ierindnieks.

Aktiermāksla

Belmondo bija ieinteresēts aktiermākslā. Viņa pēdējie pusaudža gadi tika pavadīti privātā drāmas skolā, un viņš sāka izpildīt komēdiju skices epizodēs. Viņš mācījās pie Raimonda Žirauda un pēc tam divdesmit gadu vecumā devās uz Dramatiskās mākslas konservatoriju. Tur viņš mācījās trīs gadus. Iespējams, viņš būtu ieguvis balvu kā labākais aktieris, bet piedalījies skicē par skici, kas aizskāra žūriju; saskaņā ar vienu ziņojumu viņš 1956. gada augustā saņēma vienīgo goda rakstu, "kas gandrīz izraisīja sacelšanos viņa satracināto studiju biedru vidū". 

Skatuves karjera

Belmondo aktiera karjera pienācīgi sākās 1953. gadā, Parīzē parādot divas izrādes teātrī de L'Atelier, Žana Anuila Medē un Žorža Neveux Zamorē. Belmondo sāka viesizrādes provincēs kopā ar draugiem, tostarp Anniju Žirardo un Gaju Bedosu.

Agrīnās filmas

Belmondo pirmo reizi parādījās īsfilmā Moliere (1956). Viņa pirmā kino loma bija aina ar Žanu Pjēru Kaselu filmā On Foot, on Horse, and on Wheels (1957), kas tika izgriezta no pēdējās filmas; tomēr viņam bija lielāka loma pēcpārbaudē Suns, pele un Sputnik (1958).

Belmondo bija neliela loma komēdijā Esi skaista, bet aizveries (1958) (līdzās jaunajam Alēnam Delonam), kam sekoja gangstera loma filmā Jaunie grēcinieki (1958), kuras režisors bija Marsels Karnē.

Žans Luks Godārs viņu režisēja īsfilmā Šarlote un viņas puisis (1958), kur Belmondo iesaistīja Godards. Viņš spēlēja kopā ar Bourvilu un Arletty filmā Sunday Encounter (1958).

Belmondo pirmā galvenā loma bija filmā Les Copains du dimanche (1958).

Viņam bija loma filmā “Eņģelis uz riteņiem” (1959) kopā ar Romiju Šneideri pēc tam viņš parādījās Kloda Čabrola filmā “Passion Web” (1959). Viņš spēlēja D'Artanjanu filmā "Trīs musketieri" (1959) franču televīzijā.

Ap to laiku viņš guva ievērojamus panākumus Parīzes Oskara (1958) skatuvē, kā rezultātā viņam tika piedāvātas galvenās lomas. Pirmais no tiem bija Apsveriet visus riskus (1960), gangsteru stāsts ar Lino Ventura. Otrais bija Žana Lika Godāra filmā Breathless (1960), kas padarīja viņu par nozīmīgu personību franču Jaunajā vilnī.