Dziedot dzimu, dziedot augu, dziedot mūžu nodzīvoju. Varētu teikt, ka tāds bija Žaņa Šmita dzīves moto. Viņš dzimis Elejā, nomira Valmierā. Izvadīts uz mūžīgo dusu Valmieras pilsētas kapos. Izvadīšanu vadīja diakone Laima Urdze. Bēru procesija no kapličas devās uz kapa vietu. Krustu nesa meita Ilze Valdmane, zārku - dēls Edgars Šmits, mazdēli Žanis Valdmanis, Mārtiņš Šmits, Tālis Šmits, svainis Oļģerts Enzeliņš un brāļa dēls Andris Šmits, Žaņa krustdēls. Bērinieki bija ieradušies no tuvienes un tālienes. Atvadu vārdus kapos teica "Viestura" kora pārstāvis Valdis Gulbis, pieminot nelaiķa devumu latviešu sabiedriskā dzīvē, daudzus gadus vadot Kanādas dziesmu svētku rīcības komiteju. Žanis Šmits bija ilggadējs Sv. Andreja draudzes loceklis un darbojās draudzes padomē. Silvija Ludvika, atvadoties draudzes un Sidrabenes vārdā, nolasīja Ārijas Elksnes dzejoli. Jaunākais brālis Mārtiņš no Jelgavas teica sirsnīgus vārdus, atceroties jaunības gadus. Žanis dziedāja Sv. Andreja draudzes korī, bija arī kora priekšnieks. Pie kapa vairākas dziesmas dziedāja VEF kultūras pils vīru vokālais ansamblis Viļņa Salaka vadībā. Bēru mielasts notika Kauguru pagasta "Mičkēnos". Diena bija ļoti karsta un saulaina, pagalmā galdi balti klāti. Mēs tikām sirsnīgi uzņemti un pacienāti. Cienastu gatavoja Kristīne Pavelsone no Kanādas ar palīgiem. Pēc azaida mēs dziedājām ģimenes izraudzītās Žaņa mīļākās dziesmas. (Laiks, 22.09.2007)