2005. gada 30. aprīlī, ļaunas slimības pieveikta, acis uz mūžu slēdza latviešu sabiedrībā plaši pazīstamā Zane Freivalde. Daudziem vašingtoniešiem tas bija pārsteigums, jo vēl pirms vairākiem mēnešiem Zane bija Rīgā, kur no Valsts prezidentes saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzivodama Vašingtonas pievārtē Merilandē, viņa aktīvi piedalījās latviešu sabiedriskajā dzīvē ASV galvaspilsētā. Zanes īstais darbalauks bija filmu producēšana, tā sekojot sava tēva pēdās.
Zane Jekste piedzima 1937.gada 30. jūnijā Liepājā - otrā meita Alberta un Irmas ģimenē. Tēvs Alberts Jekste 1940. gadā bija uzņēmuma "Rīgas filma" vadītājs. 1944. gada rudenī Irma ar meitām Zani un Dzintru evakuējas uz Vāciju, dzīvoja Blombergā un Hamburgā. Alberts viņām sekoja 1945. gada aprīļa beigās. Pēc ieceļošanas Amerikas Savienotājās Valstīs 1952.gadā Zane mācījās ģimnāzijā Baltimorā un uzsāka studijas Ņujorkas universitātē (NYU), kur 1959. gadā ieguva grādu filmu un televīzijas laukā. Gadu pirms tam Zane bija noslēgusi
laulību ar Pēteri Freivaldu. Vīrs strādāja kriminoloģijā. Ģimenē ir divas meitas - Inga un Daina. Kad meitenes paauga, Zane uzsāka sadarbību ar tēva filmu ražošanas uzņēmumiem Montrealā, Ņujorkā un Ņudžersijā. Viņa bija ļoti iesaistīta Amerikas latviešu apvienības (ALA) pasūtinātās filmas "Latvijas 50 gadi" veidošanā. Darba ietvaros viņa aprīkoja tehniku mākslinieciskam iekārtojumam pasaules izstādēs Vankūverā 1986. gadā un Brisbanē 1988. gadā. Zane Freivalde enerģiski darbojās latviešu sabiedrībā. Būdama taisnīga, sabiedriska un izpalīdzīga, viņa prata iegūt un paturēt draugus un rast izlīdzinājumu konfliktos. Studenšu korporācijas Daugaviete filistres gaitās, viņa ieņēma dažādus korporācijas amatus, bija arī globālā seniore. 1974. gada ALAs kongresā viņu ievēlēja par apvienības kasiera vietnieci. Tas ievadīja desmit gadu rosību ALAs darbā, veicot vicepriekšsēdes pienākumus, rūpējoties par biedru jautājumiem. Viņas šarms un profesionālā pieeja līdzekļu vākšanas akcijām lielā mērā veicināja ALAs finanšu stabilitāti un lika drošu pamatu nākotnes darbībai. Zane daudzus gadus strādāja par skolotāju Vašingtonas (DC) latviešu draudzes skolā, bija Daugavas Vanagu saimes locekle un vairākas reizes - Vašingtonas studenšu korporāciju kopas seniore.
Jau kopš 1989. gada Zane Freivalde neatlaidīgi ziedoja darbu un līdzekļus korporācijas Daugaviete darbības atjaunošanai Latvijā. Viņa enerģiski atbalstīja mākslas un filmu darbības ataugsmi, producēja vairākas filmas, piemēram, Ana Epnera mākslas filmu "Būris", sadarbojās ar Kino muzeju un Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu. Par nopelniem šajā nozarē 2004. gada 17. novembrī viņu apbalvoja ar Latvijas augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Tā paša gada oktobri Zane pielika piemiņas plāksni mājai Liepājā, kur dzimuši viņas tēvs un tēvamāsa aktrise Anta Klints. Zane allaž lepojās ar savu liepājnieces izcelsmi. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa cītīgi nodevās savu, vīra un citu radu īpašumu atgūšanai un apsaimniekošanai gan Liepājā, gan Rīgā un vēl citur. Šai darbā atbalstu sniedza abas meitas, īpaši Inga, kura bija arī neaizstājama palīdze grūtās slimības laikā.
Zanes Jekstes Freivaldes piemiņas dievkalpojums notika 2005. gada 7. maijā Vašingtonas latviešu ev. lut. draudzes dievnamā mācītajas Anitas Vārsbergas Pāžas vadībā. Nelaiķes dzīvesstāstu nolasīja Dagnija Rūsis, goda sardzē mainījās korporācijas Daugaviete locekles, ērģeles spēlēja Ivars Kuškēvics.

Avots: Laiks, 27.08.2005