Šinī vasarā, 26. jūnija naktī, kad dabā ziedonis visā pilnībā, traģiskā nāvē no mums šķīrās virsleitnants Voldemārs Veldre. Dzimis 6. februārī 1902. gadā, Lielsesavas pag., Jelgavas apriņķī. Beidzis Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu. 1923. gadā iestājies Kara skolā, artilērijas nodaļā, kuru beidza 1926. gadā kā kadets-virsseržants. Kara skolu beidzot, kā savu nākošo dienesta vietu izvēlējās Smagās artilērijas pulku.  Jau ar pirmām dienām pulkā virsleitnants Veldre ar visu sirdi nodevās jāšanas sportam, piedaloties visās sacīkstēs un gūstot pirmās vietas, daudz godalgu un balvu. Arī pēdējā viņa dzīves diena bij veltīta jāšanas sportam un sacīkstēs palika uzvarētājs.
Bet īss bij, draugs, Tavs uzvaras prieks — akla, neprātā raidīta, lode pārrāva dzīves pavedienu tad, kad tā risinājums bij tikai sākumā. Daudz vēl cerēta, nesasniegta un neatrisināta palika dzīves kamoliņā. . .

Avots: "Kadets", 01.08.1933

Karavīru saimi un tāpat visu sabiedrību vakar sāpīgi parsteidza vēsts par Smagās artilērijas pulka virsleitnanta Veldres nošaušanu Rīgas jūrmalā, Majoros Šameitkes restorānā. Vel iepriekšējā dienā viņš bija piedalījies jāšanas sacīkstēs, gūdams izcilus panākumus. Tāpēc šī skumjā vēsts likās gandrīz neticama, tomēr izrādījās patiesa.
Notikuma norise, kā to atstāsta daži aculiecinieki, šāda. Pēc sekmīgi veiktām jāšanas sacīkstēm  virsnieki grupās devušies izklaidēties. Kādā nelielā virsnieku un viņu dāmu sabiedrībā bijis arī virsleitnants  Veldre. Pēc vakariņām pansijā devušies uz Šameitkes restorānu Majoros, Jomas ielā. Tur kādam virsniekam no minētās sabiedrības iznākusi vārdu izmaiņa ar kapteini Bričku, kas bijis privātā apģērbā un asā formā taisījis piezīmi minētajam virsniekam, kurš, būdams formas tērpā, dejojis ar vienu no dāmām. Virsnieks pieprasījis, lai kapt. Brička uzrāda savu personas apliecību; Brička to nav darījis. Virsleitnants Veldre incidentā nav iejaucies, bet visu laiku sēdējis pie galda ar dāmām. Tā  kā incidents nav izlīdzinājies, tad ieinteresētās personas devušās ārā no restorāna meklēt policijas priekšstāvi; sekojis arī virsleitnants Veldre ar dāmām. Uz ielas virsltn. Veldre sarunā ar dāmām it kā izteicis nosodošu piezīmi par incidenta cēlēju. To dzirdējis arī kapteinis Brička un teicis, lai virsltn. Veldre sacīto atkārtojot. Virsltn. Veldre to arī darījis. Pēc tam kapt. Brička izrāvis revolveri un ar 3 šāvieniem nonāvējis virsltn. Veldri. Piesteidzies viens no pārējiem virsniekiem un kapt. Bričku atbruņojis. Brička nodots policijai, vēlāk nogādāts uz Rīgas komandantūru. Virsleitnanta Veldres līķi pārveda uz Rīgas kara slimnīcu.
Notikuma izmeklēšanu pagaidām vada 6.iecirkņa izmeklēšanas tiesnesis Treimanis. Vēlāk lietu nodos kara tiesai.

Kapt. Hugo Bričke beidzis reālskolu. Latvijas atbrīvošanas laikā iestājies kara skolā un piedalījies Rīgas aizstāvēšanas cīņās pret Bermontu. Zaudējis kreiso kāju, kuras vietā lietoja mākslīgu. Par noplniem kaujās apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. No 1926.gada strādāja kara iritendantūras mantu darbnīcās.
Notikums karavīru aprindās izsaucis plašas pārrunas nn vispārēju nožēlošanu par notikušo. Protams, gala vārdu teiks tiesa — pēc vispusīgas izmeklēšanas un vainīguma pakāpes noskaidrošanas. Tomēr viens apstāklis ir skaidrs arī tagad — virsnieks ir laidis darbā ieroci nevietā, bez kādas vajadzības, kas ir prasījis kāda cita virsnieka dzīvību. Notikušajam līdzīgi incidenti nav izšķirami pašiem dalībniekiem. Tādos gadījumos ir cits — visiem karavīriem zināmais ceļš. Un vismazāk šādās reizēs piemērojama paštiesāšana. Konkrētajā gadījumā karavīrs viņam uzticēto ieroci ir lietojis nevietā, kam bijušas tik bēdīgas sekas.

Avots: Latvijas kareivis, 27.06.1933