Voldemārs Strunke
Voldemārs Strunke
- Dzimšanas datums:
- 24.11.1894
- Miršanas datums:
- 06.03.1944
- Mūža garums:
- 49
- Dienas kopš dzimšanas:
- 47600
- Gadi kopš dzimšanas:
- 130
- Dienas kopš miršanas:
- 29599
- Gadi kopš miršanas:
- 81
- Papildu vārdi:
- Voldemārs Strunke Jāņa dēls
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, Strēlnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Latviešu strēlnieku pulku karavīrs.
Dienējis: 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons (pulks) 2. rota 4. vads
Apbalvots:
- 08.03.1916, Svētā Jura 4. šķiras krusts, Nr. 526981
- 23.12.1916, Svētā Jura 3. šķiras krusts, Nr. 168286.
- 1917, Svētā Jura 4. šķiras medaļa par drošsirdību, Nr. 1059869
Papildus informācija:
STRUNKE Voldemārs Jāņa d. dzimis 1894.24.11. Elejas pagastā.
No 1915. 3. augustā brīvprātīgi dienēja 2. Rīgas Latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas 4. vadā.
1915. gada 22. un 28. oktobrī piedalījies kaujās pie Slokas.
1916. gada 8. martā piedalījies Ķekavas kaujās (Franču māju rajonā). Uzbrūkot vācu 2.līnijai pirmais drosmīgi devās tuvcīņā.
1916. gadā cīnījās Nāves salā.
1916.23. decembrī ievainots Ziemassvētku kauju laikā Tīreļpurvā, Mangaļu-Skangaļu rajonā. Ielaužoties pretinieku nocietinājumos ar savas drošsirdības piemēru iedvesmoja un aizrāva līdzi pārējos strēlniekus. Saņēma Jefreitora (Jaunākā apakšvirsnieka pakāpi)
Līdz 1917. martam ievainojumu ārstēja Petrogradā, Ebreju kopienas Pilsētas lazaretē Nr.209
No 1917. gada jūnija līdz 15. decembrim strādāja 12. armijas 130. evakuācijas punkta kancelejā Rīgā, Latviešu biedrības namā (pēc Rīgas krišanas 1917.sept. Jurjevā).
1919. gada 29. aprīlī Jelgavā brīvprātīgi iestājās Latvijas Armijā. Dienēja 1. Jelgavas brīvprātīgo rotā. Ar 1919. gada 1. Jūniju Latviešu atsevišķā bataljona trešajā rotā kā jaunākais apakšvirsnieks (kaprālis).
1921. gada 14. februārī atvaļinājies no dienesta.
Ar 1921. gadu 4. martu strādāja par jaunāko policijas kārtībnieku Jelgavā.
1928. gadā mainīts uzvārds uz Straume.
1940. gada 25. septembrī atvaļināts no dienesta Jelgavas apriņķa tautas milicijā.
No 1941. gada 1. septembri policijas kārtībnieka vietas izpildītājs 1. iecirknī Jelgavā.
Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Nav pesaistītu vietu
Nav saiknes
16.07.1916 | Sākās Jūlija kaujas pie Ķekavas
Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas-Bauskas šosejas Ķekavas apkārtnē, bet lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums nesekoja. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16.-22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās pie Olaines un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, kas cīnījās Nāves salā.