Piektdienas rītā, 3. maijā Čikāgas latviešu sabiedrību satrauca vēsts, ka rīta agrumā 42 gadu vecumā pēkšņi miris pazīstamais dziedātājs Voldemārs Salna. Tam bija gandrīz grūti ticēt, jo vēl iepriekšējā svētdienā Voldemārs Salna, tikko atgriezies no Indianapoles, spirgts un vesels bija Irmas Kurmes koncertā, priecīgi sarunājās un jokojās.
Trešdien, 1. maijā V. Salna ievietots slimnīcā pēkšņu iekšēju sāpju dēļ. Zemais asinsspiediens neatļāvis tūlītēju operāciju. Drīz pēc tam iestājusies nesamaņa un 3. maija rītā nāve.
Voldemārs Salna bija pazīstams dziedonis. Viņa dziesmas skanējušas Eiropā, Austrālijā un Amerikā. Vēl pirms pāris dienām viņš draugiem nožēlojis, ka nevar dziedāt arī Rīgā! Voldemārs Salna bija apveltīts ar spožu tenora balsi un dziedāja nevien koncertos, bet arī operu un dziesmu spēļu izrādēs. Viņš atstāj dzīves biedri, divi dēlus, radus un plašu draugu un cienītāju pulku.

Voldemārs Salna ar stipru gribu un neatlaidību paša spēkiem izlauza sev ceļu uz plašākiem mākslas apvāršņiem. Balss nostādīšanas pamatus sācis Zviedrijā, Stokholmā pie igauņu dziedātājas Āvikas, 1947. gadā pārcēlies uz Čikāgu un balss izglītību turpina Balatka mūzikas akadēmijā pie prof. Frederika Šauvekera, pelnīdams sev un ģimenei iztiku fiziskā darbā. Tenoru konkursā 1949. gadā Salna iegūst atzinības balvu - sudraba medaļu. Balsij nostabilizējoties, Salna rīko patstāvīgus koncertus, kuplina ar dziesmām latviešu sarīkojumus un ar spožajām balss dotībām iztura vairākus konkursus uz pirmām partijām operās.

Avots: "Laiks", 08.05.1963